ĪSUMĀ:
- Ogres Vēstures un mākslas muzejā darbu sākusi jaunā vadības komanda.
- Viena no pirmajām izstādēm veltīta militārajai tēmai.
- Pašvaldība jaunās komandas izstāžu plānu apstiprinājusi pilnībā.
- Pārņemtas arī dažas iepriekšējās komandas ieceres.
- Muzeju likuma grozījumi, ar kuriem bija paredzēts pašvaldību muzejiem dot lielāku autonomiju, iestrēguši.
Ogres muzeja attīstības direktore Elīna Cērpa ir pazīstama laikmetīgā teātra režisore, kuras izrādes bijušas skatāmas Jaunajā Rīgas teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī un Valmieras teātrī. 15 gadus nodzīvojusi Nīderlandē, beigusi Amsterdamas Mākslas Universitātes maģistrantūru, īstenojusi iestudējumus arī citviet Eiropā. Uzvara konkursā uz Ogres muzeja attīstības direktores posteni bijis pamats, lai atgrieztos Latvijā, viņa sacīja. Pašmāju teātra vide šādu iespēju neesot piedāvājusi.
Tikmēr Ogres muzeja zinātniskā darba vadītājs ir kādreizējas Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons, bijušais Nacionālās apvienības deputāts, kurš arī 2022. gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Viņš atgriezies profesijā pēc astoņiem politikā pavadītiem gadiem.
Abi sāka darbu pagājušā gada 1. novembrī. Septembrī muzeja direktores krēslā sēdās Ogres novada pašvaldības bāriņtiesas locekle un eksotisko deju centra "Alegria" direktore Ilze Zariņa – vienīgā kandidāte, kura pieteicās Ogres muzeja vadītāja amata konkursā. Viņa sarunā ar Latvijas Radio nepiedalījās.
Viena no pirmajām jaunās komandas izstādēm – militārās tematikas
26. janvārī atklātā izstāde "Apsolītā zeme" ir viena no pirmajām, kas Ogres muzejā īstenota jaunās komandas darba laikā.
"Aivars Slišāns kā fotomākslinieks un Ogres fotokluba vadītājs pie mums vērsās, ka viņam ir labs fotomateriāls par divām lietām: par Pirmā un Otrā pasaules kara un Neatkarības kara cīņu rekonstrukcijām un par kritušo karavīru ekshumāciju. Domājām, ka viena pati fotoizstāde neparāda tēmu tik pamatīgi, kā ar papildinājumu – ar zemes instalāciju. Tā ir no Tīnūžiem tepat pie Ogres, kur Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieki frontes līnijā cīnījās pret uzbrūkošo Vācijas karaspēku, kurš bija pārrāvis fronti, virzījās pāri Daugavai pie Ikšķiles Rīgas virzienā," stāstīja Jansons.
Mākslinieku Māri Grosbahu izveidot zemes instalāciju uzaicinājusi Cērpa. Izstādei, kur fotogrāfs sekojis kritušo karavīru meklēšanas vienības "Leģenda" darbam un filmu vajadzībām veidotām kauju ainām, ievadtekstu autors ir Jansons.
Kāpēc Jansons, Ogres mēra Helmaņa partijas biedrs, izvēlējies strādāt reģionālajā, nevis kādā no Nacionālajiem muzejiem?
"Bieži ir teikts: iecēla amatā. Bija konkurss! Loģiski, ka konkursa gaitā man bija priekšrocības, jo man ir doktora zinātniskais grāds un pieredze muzeja darbā. Nav nekāds brīnums, ka es strādāju muzejā, tas man ir kā izaicinājums. Mēs kā jauna komanda varam attīstīt ļoti labas idejas. Izstāde "Apsolītā zeme", kur sintezējas gan māksla, gan vēsture, ir viens no virzieniem, kā būtu jāiet, ne tikai veidojot vēstures izstādes, bet arī starpdisciplināras izstādes," viņš skaidroja.
Atbilstoši muzeja misijai šajā iestādē ir īpaši jāizceļ Ogres novada kultūrvēsturiskais mantojums, skaidroja Jansons, bet viņa komandai esot arī pienākums sniegt metodisko palīdzību citiem, mazākiem novada muzejiem un ekspozīcijām. Lai visiem būtu vienāda gan izstāžu, gan krājumu komplektēšanas politika, tomēr tiktu uzsvērta novada savdabība. Izstāde par militāro tematiku, kas notiek patlaban, veidota tālab, ka "šobrīd ir kara apstākļi, kas nesaraujami saistīti ar sabiedrības dzīvi. Ogres novads palīdz Ukrainai, gan sūtot džipus, gan sniedzot cita veida palīdzību. Karš ir jau pie mūsu robežām, un sabiedrības apziņā tā ir ļoti aktuāla tēma".
Atsevišķa ekspozīcija par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, ko pagājušogad muzejā iniciēja novada mērs Helmanis, piedāvājot izstādīt paša atvestas šāviņu atlūzas un citus eksponātus, gan veidota netikšot, uzsvēra Jansons.
Pašvaldība pilnībā apstiprinājusi izstāžu plānu
Jansons noliedza, ka uzsācis darbu "karalaukā", kas pēc mēra un muzeja vadības nesaskaņām bija teju izvērsies: "Tad, kad mēs sākām strādāt, nekāda karalauka vairs nebija. Es neredzu vairs nekādu karalauku, mums ir mierīga attīstība, esam nokomplektējuši darbinieku štatu.
Mums nav jākaro ne savā starpā, ne ar pašvaldību. Tie cilvēki, kas grib turpināt darbu, tie turpina. Kas grib sākt jaunu posmu, – tie sāk."
No iepriekšējiem muzeja darbiniekiem esot palikuši tikai divi – saimniecības daļas vadītājs un galvenā krājuma glabātāja. Joprojām esot atvērtas metodiķa un vēsturnieka vakances.
Pēc konflikta ar bijušo muzeja komandu pašvaldība pagājušogad nepieņēma muzeja pasākumu plānu, skaidrojot lēmumu ar nepamatotiem tēriņiem un norišu pārāk mazu piesaisti Ogrei. Šogad izstāžu plāns apstiprināts pilnībā.
"Mēs paši izveidojām šo plānu, un pašvaldībai nebija nekādu iebildumu pret izstādēm, ko esam paredzējuši. Mums ir vēstures izstādes, kas saistās ar 20. gadsimta notikumiem. Par 14. jūnija deportācijām, mums ir vienošanās ar vietējo represēto biedrību – centrā ir Meļņikovu dzimtas dokumenti, viņi ir no Krapes pagasta izsūtīti cilvēki. Protams, mēs akcentēsim, ka tas ir totalitārā režīma noziegums, bet arī parādīsim to cilvēku spēku, ar ko viņi pārvarēja mokas, kas bija jāpārcieš.
Vēstules būs tepat no mūsu krājuma, kur ir ēdienu receptes. Tādi ēdieni, kādi ir aprakstīti, nemaz nevarēja būt, cilvēki aiz bada rakstīja to, ko viņi gribētu ēst," muzeja ieceres atklāja Jansons.
Viņu papildināja arī Cērpa: "Šīs "Sibīrijas vēstules", tas viss būs uz multimediālu mākslu balstīts, tas būs kaut kas jauns arī Latvijas kontekstā. Mūsu mērķa grupa ir jaunieši. Pēc "Sibīrijas vēstulēm" mēs pagaidām strādājam ar diviem projektiem, viens ir balstīts ar vides problemātiku. Tā ir izstāde, kurā piedalīsies trīs mākslinieki, kas ar jauniešiem no Ogres novada vairākus mēnešus vāks atkritumus novadā un no tā veidos vides objektus. Vēlamies pievērst uzmanību, cik neapzinīgi cilvēki izmanto atkritumu pasauli."
Pārņem arī dažas iepriekšējās komandas ieceres
Vēl šogad muzejā paredzēta poļu fotogrāfes Lauras Makabresku sakrālās mākslas izstāde "Mierinājums", izstāde ar novadnieces Regīnas Ezeras pierakstiem, kas taps sadarbībā ar Ķeguma muzeju, izstāde "Sievietes karā", stikla mākslas izstāde "Dievu zīmes" un izstāde par iecienītu Ogres kafejnīcu "Pie Zelta liepas". Pārņemtas arī dažas no iepriekšējās komandas iecerēm, nenoliedza Ritvars Jansons.
""Sievietes 20. gadsimtā" bija tikai nosaukums, kas bija paredzēts. Mēs konkrēti pasakām, ka tās būs sievietes un karš ar visu to traģismu. Sieviete – līgava, sieviete – māte, sieviete – meita, kā tas sasaistās ar karu. Sanitāre, nacionālā partizāne karā. Nebija citu iespēju – vienkārši bija jāiet mežā, vīriem blakus jāatrodas kaut ar ieroci rokās," skaidroja Jansons.
Iepriekšējai komandai izteiktie pārmetumi, ka tā izstāda ar šo reģionu nesaistītu mākslinieku darbus, acīmredzot, jau pieder pagātnei, var secināt no Cērpas teiktā.
"Vajadzētu pārskatīt viedokli, ka mēs strādājam tikai ar māksliniekiem no Ogres novada. Mēs integrējam Ogres novada stāstus, jo šeit bijusi patiešām bagāta vēsture. Mums patīk sadarboties ar māksliniekiem no visas pasaules. Jūnijā mēs sākam rezidences programmu, mums būs viens japāņu mākslinieks, kurš veidos savu redzējumu par Lāčplēsi, viņa izstāde būs novembrī," pastāstīja Cērpa.
Šādas rezidences Ogres muzejā esot jaunums, tāpat kā mākslas izglītības programma "Ogrrači", kas gan vēl tikai tiek veidota. Pēc pusotra gada jābūt gatavai jaunai ekspozīcijai par Ogres novadu, turklāt tā atradīsies citā pašvaldības ēkā, Brīvības ielā 2.
Jansons iesaistīts arī Ogrē uz Ukrainas kara gadadienu paredzētajā Polijas vēstniecības izstādē par Polijas palīdzību Ukrainai, kas gan neesot muzeja projekts. Viņš uzsvēra savu profesionālo neatkarību: "Mans mērķis, kāpēc es nācu šeit, ir sākt pilnīgi no jauna – nerisināt vecus konfliktus un nesaasināt situāciju, bet strādāt kā muzejniekam.
Es neesmu nācis šeit kā politiķis. Es strādāju kā vēsturnieks un paužu uzskatus kā vēsturnieks."
Jansons lūdza Latvijas Radio reportāžā iekļaut sadaļu par grozījumiem Muzeju likumā, kuru nepieciešamību nozare pieprasīja pēc Ogres muzeja konflikta ar pašvaldību. Tie būtu garantējuši iestādei lielāku autonomiju no domes.
Muzeju likuma grozījumi iestrēguši
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kurš ir arī viens no konsultatīvās Latvijas Muzeju padomes locekļiem, pastāstīja, ka priekšlikums ir pašvaldības muzeju noteikt par pakļautības iestādi:
"Jā, šī situācija ar pašvaldības vadītāja vēlmi muzejā parādīt porcelāna kolekciju un muzeja darbinieku pretestību – tas kalpoja par ierosmi tam, ka Muzeju likumā nepieciešams precīzāk noteikt pašvaldības tiesības un veidu, kā tā kā muzeja dibinātājs sadarbojas ar muzeju. Tie priekšlikumi, kas mums ir uz galda, pasaka, ka pašvaldības muzejs ir nevis padotības, bet pakļautības iestāde.
Tā ir pietiekami būtiska nianse, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka pakļautības formā muzeja direktors var samērā brīvi rīkoties."
Zariņš skaidroja, ka jau rudenī grozījumi bijuši gatavi iesniegšanai valdībā, taču to virzību apstādinājusi jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Ministre gan tā esot rīkojusies tālredzīgu mērķu vārdā.
"Viena no viņas prioritārajām darbības jomām būs tieši muzeji. Viņas iniciatīva bija aktualizēt vēl vienu sen sasāpējušu jautājumu muzeju jomā – par valsts garantijām, ja muzejā tiek deponēti vērtīgi mākslas darbi no citu valstu muzejiem. Parasti tiek prasīts samaksāt apdrošināšanu, kas muzejam ir liels finansiāls slogs.
Mēs gribētu pārņemt citās valstīs eksistējošu sistēmu, ka valsts dod solījumu, ka gadījumā, ja notiek kāds negadījums, tad valsts no savas puses sedz izdevumus muzejam, kas deponējis priekšmetu.
Mēs vienojāmies, ka ik pa pusgadam nebūtu racionāli virzīt jaunus grozījumus Muzeju likumā," skaidroja Zariņš.
Muzeju likuma atvēršana savukārt esot atkarīga no Finanšu ministrijas piekrišanas atbalstīt valsts garantijas priekšmetu deponēšanai, kas vēl nav gūta. Bet tikmēr ne tikai kolēģi citviet Latvijā, bet arī Ogres muzeja jaunā komanda ir tikpat neaizsargāta pret novada domes iegribām, kādi bija viņu priekšteči. Pat muzeju profesionāļi ar vairāku desmitu gadu stāžu neatceras otru tikpat dramatisku pašvaldības un muzeja nesaskaņu stāstu, kāds pirms gada risinājās Ogrē.
Pēc Kultūras ministrijas teiktā, par jaunās komandas devumu gan vēl esot pāragri spriest, jāgaida nākamā muzeja akreditācija, kas būs pēc vairākiem gadiem. Iepriekšējās komandas sniegums akreditācijā vērtēts atzinīgi.
KONTEKSTS:
Novada domes un Ogres muzeja konfliktu, kas rezultējās izstāžu programmas atcelšanā, pērn izraisīja atteikums uzņemt domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa iecerēto sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena kolekcijas porcelāna izstādi.
Pēc šī soļa, kā norādīja muzeja darbinieki, sākušās pašvaldības sankcijas pret muzeju – no muzeja telpām uz citām vietām pārcelti iepriekš plānotie pasākumi, muzejam aizliegts pašam komunicēt ar sabiedrību, un netika saskaņots pērnā gada izstāžu plāns muzejā.
Tāpat pašvaldība bija liegusi rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam, tomēr pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas mītiņa dienā kļuva zināms, ka sapulces rīkošana tomēr atļauta. Mītiņā pulcējās aptuveni 200 cilvēku.
Pastāv bažas par to, kā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību, vērtējot domes sākotnējo lēmumu aizliegt vietējai biedrībai rīkot sapulci, secināja tiesībsargs.
