Foruma-plenēra diskusiju loks saistīts ar nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvāra 6, un tiem pieguļošo teritoriju attīstības iespējām, ievērojot mūsdienu pilsētplānošanas kvalitātes kritērijus, kā arī akcentējot “zaļās”, “humānās”, “draudzīgās” pilsētvides izveides komponentes.
Foruma darba uzdevums ietver Elizabetes ielas 2 areāla starp pilsētas kanālu, Kronvalda bulvāri un Elizabetes ielu telpiskā potenciāla pārbaudi un Elizabetes ielas 2 ēkas iespējamo nākotnes izmantojumu.
Kā skaidroja ministrijā, tiks analizēti attīstības scenāriji, kuri paredz integrēt Nacionālās koncertzāles apjomu, pilnībā saglabājot esošo Elizabetes ielas 2 ēku vai saglabājot arhitektoniski un konstruktīvi vērtīgo ēkas struktūru un elementus, vai neparedzot saglabāt esošo būvi Elizabetes ielā 2.
Ēka Kronvalda bulvāra 6 tiek integrēta kopējā struktūrā pie visiem attīstības scenārijiem. Tāpat paredzama funkcionāla (telpiska) saikne ar esošo mūzikas koledžu Kronvalda bulvārī 8.
Foruma dalībnieku uzdevums ir analizēt Elizabetes ielas 2 areāla iespējamos plānojuma un telpiskās attīstības scenārijus, izstrādājot konceptuālus variantus, kurus turpmāk Kultūras ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izmantos starptautiska metu konkursa sagatavošanai. To plānots organizēt nākamā gada sākumā.
Baltijas Arhitektūras skolu – Rīgas Tehniskās Universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Viļņas Ģedimina Tehniskās Universitātes, Igaunijas Mākslas akadēmijas – prezentētos priekšlikumus Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumam Elizabetes ielas 2 areālā vērtēs neatkarīgi eksperti no visām trim Baltijas valstīm – Gintautas Blažiūnas, Paco-Ernest Ulman, Roberts Ardavs, Aigars Kušķis, Harijs Alsiņš, un Ilze Rukšāne – savās valstīs un jomās atzīti apjomu arhitekti, pilsētplānotāji, nekustamo īpašumu vērtētāji un ainavu arhitekti.
Foruma-plenēra norise tiek organizēta attālināti un norisinās vairākos posmos. Pirmajā un otrajā posmā Baltijas valstu arhitektūras skolu profesūrai un studentiem bija iespēja iepazīties ar informatīvi vizuālajiem materiāliem par teritorijas būvvēsturi, institūciju regulējumiem, līdzšinējām iestrādēm Elizabetes ielas 2 areāla un tajā esošo ēku izpētē, esošās arhitektoniskās un pieguļošās pilsētvides virtuālo realitāti. Foruma darba grupām tika iesūtīta apkopotā grafiskā, kartogrāfiskā, tekstuālā, virtuālā informācija par Elizabetes ielas 2 ēku un areālu. Dalībniekiem bija pieejamas arī video lekcijas, ko sagatavojuši Latvijas arhitektūras, ainavas un pilsētvides plānošanas eksperti. Trešajā posmā notika profesūras vadīto darba grupu radošās sesijas, tai skaitā attālinātās “apaļā galda” diskusijas.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu – “Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī, ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6–7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
