Rīgas Kongresu nams ir vērienīgu pārmaiņu priekšā. Vēl šajā desmitgadē iecerēts to pārveidot par augsta līmeņa akustisko koncertzāli. Nesen kā noslēgusies starptautiskā konkursa pirmā kārta, kurā no 38 iesniegtajiem Rīgas Filharmonijas arhitektūras metiem žūrija izvēlējusies sešus.
Kronvalda parkam pieguļošā trīs stāvus augstā dolomīta ēka celta pirms vairāk nekā 40 gadiem. Pašlaik tas ir padomju laika arhitektūras piemērs, bet ir cerība, ka drīzumā taps skaidrs, kā šī ēka varētu izskatīties nākotnē.
Klasiski un viļņveida, no betona un no koka
Kongresu namā šobrīd apskatāmi seši meti, un Rīgas Filharmonijas metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons atzīst, ka tos izvēlēties nebija viegli:
"Mēs apzināmies to milzīgo enerģiju, ko kolēģi ir ielikuši šajos darbos, jo, ja mēs kādu izvirzām, mums ir ļoti skaidram jābūt – kāpēc mēs šo neizvirzām, bet šo izvirzām."
Konkursa pirmajā kārtā žūrija vairāk pievērsusies būves funkcionalitātes un izvietojuma vērtēšanai, piemēram, skatoties, kāda iecerēta piekļuve lielajai un mazajai zālei, kā varēs izkraut un ienest mākslinieku mūzikas instrumentus tā, lai tie neapsnieg vai nesalīst. Ārējais izskats gan pagaidām bijis otršķirīgs.
"Mūsu mērķis bija atrast darbu, kurš var tikt realizēts. Tur ir dažas, kas ir pazemē – septiņi, astoņi stāvi zem zemes. Dažs, kas ir augšā torni uzbūvējis, kas, protams, ir interesanti, bet mēs saprotam, ka tie darbi netiks realizēti."
Žūrijas priekšsēdētājs uzskata, ka seši labākie darbi ir salīdzināmi un līdzvērtīgi, taču ar atšķirīgām iezīmēm. Publiskajai apskatei izliktos metos redzams, ka gan ēkas formai ir dažādi varianti – klasiski, arī viļņveida, gan arī izvēlēti fasādes materiāli dažādās kombinācijās – betons, keramika, stikls, arī koks.
"Darbā "BalticShine" mēs ļoti skaidri redzam, visskaidrāk īstenībā no visiem darbiem, kas ir pirmajā stāvā, atbrīvojis visu to funkciju, izņēmis tualešu blokus, kas ir pirmajā stāvā pret laukumu, noņēmuši visu to – trepes augšā, trepes lejā. Viss viens līmenītis, kas iziet līdz kanāla malai cauri ēkas vestibiliem. Piemēram, šeit ir "TakeFive". Tas ir citādāk – šajā darbā ir risināta visa tā atvērtība pret pagalmu, pieliekot priekšā tādu kā pergolu, tādu kā dārza elementu. Tas, kas man ļoti patīk, ir tas, ka ir izveidots, mēs tur tālāk redzēsim, tāds tā kā priekšlaukums ap to koku, ap ozolu, tāds, kas ir mūziķiem tikai vērsts."
Šie minētie ir tikai divi no variantiem, kurus izvēlējusies žūrija 11 ekspertu sastāvā. Citos darbos vēl virkne iezīmju, par kurām varētu stāstīt – attēlotas shēmas, kā ēku apspīdēs saule, kā iekļauti vai, gluži pretēji, neizmantoti koki.
Ja pārkāptas prasības, arī labi projekti netiek tālāk
Citi žūrijas locekļi Rīgas Filharmonijas skices Latvijas Radio nekomentēja, jo komisijā esot vienošanās, ka par rezultātiem runā tikai priekšsēdētājs. Tiesa gan, šim projektam arhitektūras nozarē seko līdzi ne viens vien.
Ar metiem iepazinies arī žurnāla "Latvijas Architektūra" redaktors Jānis Lejnieks: "Ēkai ir savs noteikts padomju modernisma stils, viņa labi šeit "sēž" ainavā. Te ir labi materiāli, te ir elegantas proporcijas, un, ja tas jaunais apjoms tiek pielikts blakus pavisam citās formās jeb arī daļu ēkas nograujot, tad tas nav derīgi. Ir saprotams, ka ir izvēlēti seši darbi, kas respektē esošo ēku un viņā ieliek jaunu funkciju."
Laikā, kad Kongresu namā izvietoti visi konkursam iesniegtie darbi, tos apskata arī arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Andris Vītols. Viņš secina, ka daudzi autori ir pārkāpuši nolikumā noteiktās prasības, tādēļ labi darbi nav tikuši tālāk, piemēram, ir mainīta fasādes daļa, kuru nedrīkstēja, pārkāpti vēsturiskajā centrā atļauto augstumu mēri un citas kļūdas, bet par atlasītajiem sešiem darbiem Vītols stāsta:
"Nu, es teikšu savu subjektīvo viedokli. Man nepatīk samocīti projekti."
Šeit ir lakoniskas, vienkāršas formas. Nav salkanas, nav banālas, nav pārspīlētas formas. Daudziem ir pārspīlējumi, ļoti daudz. Nevajag visu pasauli uzreiz uzvilkt vienā projektā," vienu no projektiem izceļ Vītols.
Saglabāt vai mainīt
Tikmēr RTU Arhitektūras fakultātes praktiskais docents Uldis Balodis iesniegtos metus vērtē kā dažādus un piebilst, ka darbu iesniedzējiem šis nav bijis viegls uzdevums. Izvēlētos sešus arhitekts raksturo kā līdzīgus:
"Pēc izkārtojuma un veida faktiski ir divas raksturīgas iezīmes, kas ir redzamas, –
daži darbi ir saglabājuši vecās zāles konfigurāciju, izvietojumu, un faktiski ir gandrīz puse darbu, kas izvēlas veco zāli un visu to iekšējo struktūru pilnībā mainīt."
Šajos metos ieskicēts arī tas, kā pēc rekonstrukcijas varētu izskatīties vide apkārt ēkai – kā tā mijiedarbosies ar parku, kāda būs gājēju plūsma un līdzīgi. Balodis uzmetumos saskatījis, ka šajā ziņā krasu izmaiņu nebūs:
"Plūsma būs pierasta. Paldies Dievam, tur nekas tāds cits nav paredzēts.
Parkošanās, kā jau visur pilsētas centrā, sekojot šodienas domai un garam, neko īpaši nepalielināsies. Mēs tur neieraudzīsim nekādus klājienus ar automašīnām.
Savukārt cilvēkiem nebūs sarežģītāk šķērsot laukumu un piekļūt visam, kam viņi ir pieraduši piekļūt. Tikai vieglāk."
Šie seši meti ir tikai sākotnēji varianti, un tie var mainīties. Tagad arī Rīgas Filharmonijas žūrija izstrādā rekomendācijas darbu autoriem. Tad, kad viņi tās saņems, būs četrarpus mēneši laika, lai veiktu uzlabojumus un iesniegtu jau detalizētākus uzmetumus.
Gaidīs vēl precizējumus
Par projekta tālāko gaitu stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš:
"Katram dalībniekam ir jāiesniedz savi precizējumi, lai žūrija uz novembra vidu varētu skatīt otrajā kārtā šos sešus darbus un pabeigt darbu līdz galam, izvēloties vislabāko metu,
ar kuru mēs plānojam ideālajā gadījumā jau šogad decembrī uzsākt sarunas par projektēšanu, un ideālajā gadījumā noslēgt šogad arī projektēšanas darba līgumu."
Par projektēšanai un izpildes darbiem nepieciešamajiem līdzekļiem precīzāk varēs zināt tad, kad būšot skaidrs uzvarētājs, taču plānots, ka projektēšanai un autoruzraudzībai nepieciešami 3,5 miljoni eiro.
Par dalību otrajā kārtā katram pienākas atlīdzība – 30 000 eiro. Papildu naudu saņems arī godalgotās komandas – pirmajai vietai 30 000, otrajai 20 000, bet trešajai 10 000 eiro.
