Kompartijas ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro

Ja valdība atbalstīs ieceri Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2 pie Kronvalda parka, nojaucot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs, ēkas demontāžu varētu sākt nākamgad pavasarī un tās nojaukšana un topošās koncertzāles konkurss izmaksātu aptuveni 3 miljonus eiro, Latvijas Radio informēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone

Valdība par topošās Rīgas akustiskās koncertzāles vietu lems otrdien, 16. jūnijā, un, ja lēmums būs pozitīvs, sāksies projektēšana ēkas demontāžai, un Kultūras ministrija plāno, ka darbus varētu sākt nākamā gada pavasarī.

Paralēli ministrija organizēs starptautisku metu konkursu, lai izvēlētos jaunu arhitektu, kas veidos nākotnes koncertzāles vīziju.  

Pašas koncertzāles ēkas būvniecības izmaksas būs atkarīgas no arhitekta vīzijas, bet tās varētu svārstīties no 65 līdz 90 miljoniem eiro, atklāja Vilsone.

Viņa arī pauda cerību, ka valdības lēmums pieliks punktu diskusijām par koncertzāles atrašanās vietu un kļūs par impulsu straujākai koncertzālei attīstībai turpmāk.

Vilsone arī pastāstīja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinusi - Pasaules tirdzniecības centra ēkas attīstība par biroja ēku nebūtu vēlama, jo turpinātu padomju laikā pieļauto kļūdu, iebūvējot biroja ēku parkā, izjaucot Rīgas bulvāru ansambli.  

Ēkai ir zināma modernisma arhitektūras vērtība, taču izvietojuma dēļ tās vērtība nav tik nozīmīga, lai tā būtu jāsaglabā, atzinuši kultūras mantojuma sargi.

Savukārt nozīmīgas kultūras būves atrašanās šajā vietā ir pieļaujama, ja ēka nebūs lielāka par pašreizējo būvi un ja tai būs augsta arhitektūras kvalitāte.

Arhitekts Sīlis neatbalsta Kompartijas ēkas nojaukšanu

Labi, ka jauno koncertzāli būvēs centrā, bet nevajadzētu jaukt nost Pasaules tirdzniecības centra ēku, tā par koalīcijas lēmumu ēku būvēt Kronvalda parkā saka arhitekts Andis Sīlis.

Viņa koncertzāles projekts uz AB dambja pirms teju 15 gadiem tika atzīts par labāko. Pasaules tirdzniecības centra ēka esot pietiekami interesanta no arhitektūras viedokļa un apzīmē lielu mūsu vēstures posmu, uzskata arhitekts.

Viņaprāt, ērtāka piekļuve koncertzālei būtu uz AB dambja vai Andrejsalā.

Par koncertzāles ieceriArhitekts Andis Sīlis
    “Mani mulsina tas, ka tajā brīdī, kad mēs skatījāmies visus iepriekšējos variantus, no Finanšu ministrijas bija strikta atbilde, ka naudas nebūs kādus desmit gadus. Un tāpēc tika meklēta iespēja piesaistīt Eiropas fondus, kas šajā gadījumā noteikti nebūs iespējams. Vai meklēja iespēju to darīt ar privātās partnerības palīdzību, kas arī šajā gadījumā [,visticamāk, nenotiks]. Es nezinu, vai man pēc visas tās malšanās padsmit gadu garumā būs entuziasms ar valsti vēlreiz stāties kaut kādās attiecībās. Valsts ir divreiz kārtīgi piemānījusi.

    Bet var jau būt, ka entuziasms ņems virsroku un [konkursā] piedalīšos,” atzina Sīlis.

    Savukārt Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga atzina, ka savienības viedoklis par šo jautājumu vēl veidojas, jo ziņa esot pārāk jauna.

    Par Kompartijas ēkas nojaukšanu un koncertzāles ieceriArhitektu savienības prezidents Juris Poga
      Tomēr Poga piebilda, ka Kronvalda parks tika veidots tāds, kurā var atrasties nozīmīgi kultūras objekti. Un Pasaules tirdzniecības centrs, kas ir biroja ēka, tam neatbilst. Neskatoties uz to, šī ēka ir padomju laika arhitektūras mantojums.

      “Daudzas vietas ir skatītas. Bet fakts ir tāds, ka nevienā gadījumā sabiedrība nav nonākusi pie kāda Zālamana kopsaucēja, ka jā – te mēs būvēsim. Tādā aspektā skatoties, cik tālu mēs esam no koncertzāles? Mēs esam tikpat tālu, kā esam bijuši līdz šim. Ir jāizdiskutē šī vieta, ja mēs runājam par Elizabetes ielu 2. Un tad ir jāpieņem lēmums, lai pēc tam nav jāmaina atkal,” norādīja Poga.

      KONTEKSTS:

      Koalīcija atbalsta ieceri Rīgā būvēt akustisko koncertzāli Kronvalda parkā, Elizabetes ielā 2, kur atrodas kādreizējā Latvijas Kompartijas Centrālā komiteja, tagad - Pasaules tirdzniecības centrs.

      Finansējumu koncertzālei paredzēs Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūrai atvēlētajā budžetā. KM cer sākt būvniecību trīs gadu laikā.

      Diskusijām par akustisko koncertzāli Rīgā ir vairāk nekā 15 gadu vēsture. Nav īstenojusies ne pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Anda Sīļa projekta, ne vēlākais plāns to būvēt kopā ar konferenču centru degradētā teritorijā sadarbībā ar privātajiem partneriem. 2019. gada rudenī Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem pārdalīja citām vajadzībām.

      Valdība sēdē šā gada jūnija sākumā vienojās pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai pārdalīt 600 miljonus eiro. No tiem 103,2 miljoni eiro novirzīti veselības infrastruktūras projektiem, bet 32 miljoni eiro – kultūras nozarei. Tostarp kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, un daļa no šīs naudas paredzēta akustiskās koncertzāles būvniecībai.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Kultūrtelpa
      Kultūra
      Jaunākie
      Interesanti