"Mūsu pamatuzdevums ir nesabojāt lielos kokus, kuri tur aug. Mums ir laba pieredze Mākslas muzeja būvēšanā. Bijām eksperti, kas visus tos gadus bija klāt, gājām cauri tehniskiem risinājumiem, kā uzbūvēt muzeju parkā, nesabojājot kokus. Arī pie Dailes un Nacionālā teātra tas pats – mums ir lielākā pieredze Baltijas valstīs."
"Labo koku" biroja ēkā Pierīgā pie Babītes, virs kuras durvīm rakstīts "Annas koku skola", kāds darbinieks stiprina kājā egli, citi izkar dekorācijas. Pat bez tām vieta ar ceļa norādi "Koki" izskatās kā pasaku ciematiņš. Ēku konstrukcijās maksimāli izmantots koks, pat veseli, milzīgi stumbri. Fonā slejas īsts dievnams – Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca. Pretī nāk uzņēmuma vadītājs Edgars Neilands un stāsta: "Daudzi atbrauc un nesaprot, kur viņi nonākuši. Mārtiņš Ķibilds paspēja uztaisīt vienā no pēdējiem raidījumiem "Adreses" – daudzu ciemu Latvijā vairs fiziski nav, mājas sapuvušas, bet uzraksts vēl stāv. Viņš atbrauca šeit, teica – tas ir vienīgais ciems, kura kartē nav, bet tu atbrauc, un tas ir. Kartēs neesošs ciemats "Koki", un mēs esam aptuveno 70 cilvēku, uzņēmumu grupa: konstruktori, dārznieki, ainavu arhitekti, arboristi. Risinām ārtelpas jautājumus. Un mums ir koku skola, kur mācām visus, kas grib ar mums mācīties."
"Labo koku" grupas apgrozījums ir trīs miljoni eiro. Bez "koku nozares" plānā arī sociāli projekti – pansionāts un bērnudārzs, ir arī uzņēmums Norvēģijā. Bet krāšņā egle, kas tiek pušķota, vispirms priecēšot viesus, kas sarunājuši zāli pasākumiem – telpu īre ir vēl viens no "Labo koku" apakšvirzieniem.
Edgars Neilands turpina: "Lai mēs varētu sev tik skaistas telpas atļauties – dārznieki tā parasti nevar! – tad mums ir sestdien, svētdien citi ar saviem pasākumiem. Daudzi "Koku skolu" vai "Koku ciemu" tikai kāzu vai korporatīvo pasākumu dēļ ir iepazinuši."
Ziemā Neilanda komanda "Koku" ciematā ceļ sev ēkas. 2010. gadā, pērkot šeit zemi pēc portālā "SS" ievietota sludinājuma, viņš pat nezināja, ka līdzās būs baznīca. "Annas koku skolas" pirmā ēka nosaukta vecākās meitas vārdā.
"Tagad jau esmu ticis pie pieciem bērniem no savas superīgās sieviņas, katram ir sava ēka. Blakus ir "Kārļa namiņš", tālāk ir "Jāņa sēta", "Jēkaba pasaule"… Un šis, pēdējais – kad piedzima Māriņa, mēs lējām pamatus "Māras staļļiem". Tur būs gan mācību centrs ar koku iekštelpās, pa kuru var kāpt un trenēties arboristi, gan vieta semināriem, un darbnīca, kur mēs remontējam savus "zirgus" un "kamanas"," stāsta Neilands.
Īpašnieks atklāj, ka "Labo koku" zīmolu izdomājis jau 2003. gadā, kad, vēl būdams students, brauca strādāt uz Norvēģiju kopt kādu parku. Uzņēmumu viņš reģistrējis 2008. gadā, dižķibeles laikā.
"Man nav ne jausmas, kā ir vieglos laikos uzsākt uzņēmumu, bet es zinu, kā ir grūtos. Un tas, man liekas, ir labs rūdījums.
Uzsākām zemākajā punktā, katru gadu komanda pieaug vidēji par trim cilvēkiem," norāda Neilands.
Pirmos pasūtījumus piegādājis Edgara tēvs, arhitekts, kura klientiem vajadzēja "uzzīmēt" dārzus. To, kā arboristi kāpj kokos, Neilands pirmoreiz dzīvē redzējis tikai pirms 20 gadiem Francijā: "2007. gadā mēs Latvijā palaidām profesijas standartā kokkopju programmu, Vācijā ar pāris kolēģiem nokārtojām, ka varam būt skolotāji arboristiem. Sanāca, ka esmu klāt pie koku kopšanas dibināšanas, Eiropas un pasaules labas koku kopšanas prakses ieviešanas Latvijā."
Atdzima kustība, kas Latvijā bija jau pirms padomju laikiem – koki ir ne tikai augļu ražošanai un kokmateriāliem, bet arī skaistumam un aprūpēšanai. "Labajos kokos" strādā 17 arboristi, uzņēmums specializējies koku saglabāšanā, formēšanā, pārstādīšanā, darbs notiek visu cauru gadu.
"Šodien, vakar puiši arī zāģē, kur milzīgs saules bateriju parks uzbūvēts," stāsta Neilands. "Tā varētu likties, ka mums citu cilvēku nelaimes, vētras atnes peļņu, bet mums tās atnes milzīgu stresu. Cilvēki zvana, viņi beidzot saprot, kāpēc "Labie koki" ir vajadzīgi – lai noņemtu no jumta uzgāzušos priedi. Bet mēs sakām: diemžēl varēsim jums palīdzēt pēc diviem vai trim mēnešiem."
Avārijas situācijās darbinieki zvanot klientiem, kuri koku kopšanai jau pieteikušies laicīgi, lūgdami palaist priekšā tos, kuru īpašumā ir avārija. Mūsu tikšanās dienā situāciju koriģē sniegliece. Neilands skaidro: "Tad vispirms lūst priedes. Lapu kokiem bez lapām ir mazāk sniega virsū. Eglēm zari nolokās un slīd lejā, bet priedēm ir tā, ka asimetriski zari, lieli, izlaisti, sniegs saķēries, nekas netiek cauri, tad ir ļoti daudz zvanu no Jūrmalas, Mežaparka…"
Vēl sarunā pieskārušies koku stādīšanai ziemā – kamēr zeme nav sasalusi, tā patiešām ir iespējama! – nonākam pie misijas, kas "Labos kokus" gaida jaunās koncertzāles izbūvē Kronvalda parkā, bijušajā Kongresu namā.
Neilands uzsver: ""Labo koku" pamatuzdevums ir nesabojāt lielos kokus, kuri tur aug.
Mums ir laba pieredze Mākslas muzeja būvēšanā. Bijām eksperti, kas visus tos gadus bija klāt, gājām cauri tehniskiem risinājumiem, kā uzbūvēt muzeju parkā, nesabojājot kokus.
Arī pie Dailes un Nacionālā teātra tas pats – mums ir lielākā pieredze Baltijas valstīs."
Būt epicentrā Filharmonijas būvē, ko esam gaidījuši tik ilgi, ir liels gods, bet arī milzīga atbildība, un "Labie koki" jau gatavojas nonākt zem lupas, atzīst Edgars Neilands. Vai viņa vadītajam uzņēmumam izdosies uzvarēt konkursā ne tikai projektēšanas stadijai, bet arī zaļās zonas ierīkošanai kopā ar būvniekiem, gan vēl neesot zināms.
KONTEKSTS:
Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas projektu veidos Latvijas arhitektu komanda – SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti" –, pārveidojot 1982. gadā uzcelto bijušo Kongresu namu, kas atrodas pie Kronvalda parka Krišjāņa Valdemāra ielā.
Koncertzāles projekta autori izraudzīti metu konkursā, kurā bija iesniegti 38 meti, un seši no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai. Nākamie soļi paredz, ka Īpašuma departaments pārbauda 2. kārtas metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām. Sekmīgas pārbaudes rezultātā nākamā gada janvārī plānots parakstīt līgumu, lai uzsāktu un 2025. gadā noslēgtu Filharmonijas projektēšanas posmu.
Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Koncertzāles projektu īstenos valsts sadarbībā ar Rīgas domi.
