Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāve Iveta Neimane uzsvēra, ka pacientiem maz rūp reformas, par kurām runā politiķi un arī slimnīcu vadība, pacientu vienīgā rūpe ir tikt pie ārsta un saņemt palīdzību, gan analīžu un izmeklējumu, gan ārstu konsultāciju veidā. Neimane uzsvēra, ka visas veselības sistēmas kvaltātes rādītājs ir cilvēks, kuram pēc dažādām vadlīnījām būtu jābūt centrā. "Pacients ir rindā, nav viņš centrā, viņš stāv garā rindā," sacīja "Sustento" pārstāve.
Radījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja, vai nauda, kuru organizācijas prasa, palīdzēs rindas uz medicīnas pakalpojumiem samazināt vai nepagarināt? Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atbildēja – nauda vajadzīga, lai rindas vēl vairāk nepagarinātu, bet Neimane cer tās mazināt.
Kalējs skadroja, ka reģionālās un universitātes slimnīcas ir aprēķinājušas, – lai tās līdz gada beigām spētu nodrošināt pakalpojumu saņemšanu, nepieciešami 76 miljoni eiro. Viņš uzskaitīja vairākas pozīcijas, kurās šobrīd ir nepietiekams valsts finansējums, piemēram, pacientu ēdināšanā slimnīcās. Valsts par vienu ēdienreizi maksā 3 eiro, bet tās vidējās izmaksas ir 10 eiro, skaidroja Kalējs.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, skaidrojot 140 miljonu eiro nepieciešamību, piekrita kolēģiem – tās ir pamatvajadzības, kuras šī summa ļaus līdz gada beigām nosegt, lai pacienti varētu pierakstīties pie ārsta, tikt uz analīzēm un izmeklējumiem. Šilovs neslēpa, ka šī summa nepalīdzēs medicīnai Latvijā attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un modernus medikamentus. "Ja apstājamies pie 140 [miljoniem eiro], attīstības nebūs," Šilovs norādīja, ka jau savlaicīgi valdībai norāda uz budžeta vajadzībām nākamajā gadā.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs sacīja, ka ģimenes ārstu praksēm vajadzētu papildu 28 miljonus eiro, kas būtu nauda gan telpām, gan papildu darbiniekam. "Lai saglabātu to, ka mēs esam pieejami." Dzalbs skaidroja, ka stipra ģimenes ārstu prakse nozīmē to, ka no pacientu pieplūduma tiek atslogotas slimnīcas. Viņš arī kritizēja premjeru Krišjāni Kariņu no "Jaunās vienotības", kurš nav atsaucies ārstu aicinājumam satikties un problēmas izdiskutēt. "Ar mums šī pusgada laikā neviens nerunā, ģimenes medicīna ir totālā krīzē, kādā neesam bijuši," Dzalbs sacīja, piebilstot, ka garo rindu un ārstu nepieejamības dēļ slimības tiek ielaistas.
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila piebilda, ka mediķus neinteresē politiskās spēles. "Mēs daram godīgi savu darbu, ļaujiet mums to darīt," papildu finansējumu prasot, sacīja Budzila.
