"Kas notiek ar valsts atbalstu cilvēkiem un ekonomikai energoresursu cenu krīzē?"

Jānis Vitenbergs, Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Viktors Valainis, Mārtiņš Kazāks, Edmunds Cepurītis, Gints Kaminskis, Ģirts Vēveris, Arvils Ašeradens

Jānis Domburs 19.janvāris, trešdiena 21:15
Raksti
«Nord DDB Riga» direktors Rubīns: Reklāma dod impulsu, bet izšķirošā loma vakcinācijā pret «Covid-19» ir ģimenes ārstam
Cik veiksmīgas bija kampaņas, aicinot cilvēkus vakcinēties, un kam tad īsti un ar kādiem līdzekļiem ir jāiznes vakcinācijas galvenais slogs, to šā gada pirmajā “Kas notiek Latvijā?” raidījumā mēģināja noskaidrot gan reklāmisti, gan arī mediķi un citi procesa virzītāji. “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns nepiekrita infektologa Uga Dumpja skepsei par reklāmas klipu iedarbību un spēju sasniegt senioru auditoriju, savukārt ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pauda neizpratni par to, kādēļ gan tieši no ģimenes ārstiem tagad prasa izcilus rezultātus riska grupu vakcinēšanā, ja realitāte ir tāda, ka līdz pagājušā gada 1. oktobrim viņi šajā procesā faktiski bija iesaistīti tikai uz brīvprātības principiem.
Dumpis un Dzalbs par vakcinācijas plānu 2022: «Jādomā par 2 mēnešiem, ne gadu» un «nesagaidīšu nākamo gadu»
2022. gada laikā pirmreizējās vakcinācijas pret Covid-19 aptverei vecuma grupā virs sešdesmit gadiem būtu jāsasniedz 80%, bet aptverei kopējā populācijā, tas ir, ieskaitot arī bērnus – 75%. Tikmēr balstvakcinācijas aptverei šā gada laikā jāsasniedz 80% no pirmreizējās vakcinācijas kursu pabeigušajiem iedzīvotājiem. Šādi mērķi noteikti informatīvajā ziņojumā “Par Covid-19 vakcināciju 2022. gadam”, kuru īsi pirms Ziemassvētkiem aptaujas kārtībā notikušā sēdē pieņēma valdība.
Vīrusa pētnieks Zrelovs: Ārkārtas situācijas atcelšana ir blefs
Latvija, visticamāk, nebūs nekāds izņēmums, un līdz ar Covid-19 vīrusa omikrona paveida  izplatību arī mūsu valstī iecerētā ierobežojumu atcelšana pēc 11. janvāra šķiet diezgan nereāla un pat neiespējama. To jau aizvadītās nedēļas valdības sēdē apliecināja veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš plašāk savu nostāju skaidroja 22. decembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Arī Biomedicīnas studiju un pētījumu centra zinātnieks Ņikita Zrelovs pauda pārliecību, ka nekāda ierobežojumu atcelšana janvāra vidū nenotiks, jo vīruss jau pēc svētkiem sāks izplatīties ar eksponenciālu pieaugumu.
«Nedzīvojam uz vientuļas salas». Ministrs un Covid-19 pētnieki diskutē, vai jāmācās no kaimiņvalstīm
“Mums ir tāds īpašais Latvijas piegājiens, “know-how”, lūk, veidot šos lielveikalus ar dažādām izejām uz sētas pusi un uz priekšpusi,” tā, lūgts novērtēt Latvijā noteikto Covid-19 pandēmijas ierobežojumu efektivitāti, trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīva partija).
«Fiskāli neitrāls» vai izmaksās miljonus – ministrijām atšķirīgas aplēses par PVN samazinājumu energoresursiem
Finanšu un Ekonomikas ministriju aprēķini par to, cik lielu “robu” neiekasētu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu veidā valsts budžetam radītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijai un dabasgāzei, būtiski atšķiras. Tas izriet no Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) teiktā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
Pašvaldību vadītāji: Ar grūtībām apmaksāt energoresursu rēķinus var saskarties 30% iedzīvotāju
Elektrības sadales tarifa samazināšana par 50%, kā arī mājokļa pabalsti salīdzinoši mazai, pašai trūcīgākajai sabiedrības daļai nekādā veidā neatrisinās energoresursu cenu krasā pieauguma problēmu, ko izjūt 99% ģimeņu. Cilvēki būs spiesti ievērojami ierobežot savus tēriņus, primāri apmaksājot elektrības un siltuma rēķinus, bet parādi par apkuri jau tuvākajos mēnešos var veidoties pat 20% līdz 30% mājsaimniecību, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Viņi uzskata, ka valstij jādomā, kā cenu kāpumu energoresursiem iedzīvotājiem padarīt vismaz lēzenāku.
«Mēs esam vienā laivā» – uzņēmēji brīdina par būtisku pirktspējas kritumu energoresursu cenu dēļ
Elektrības un dabasgāzes cenas patlaban ir tik ļoti svārstīgas, ka sadales tarifu apmērs vai iespējamas nodokļu izmaiņas šiem energoresursiem šīs cenu dinamikas ietekmi uz uzņēmēju izmaksām nespēs būtiski izmainīt, trešdien, 15. decembrī raidījumā “Kas notiek Latvijā?” brīdināja “Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis. Viņaprāt, politikas veidotājiem jābūt gataviem dinamiski reaģēt uz cenu izmaiņām energoresursu tirgū, attiecīgi paplašinot dažādu kompensējošu pasākumu klāstu.
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju
58% Latvijas iedzīvotāju neapmierina Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo politisko partiju un to apvienību, proti, “Jaunās Vienotības” (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), “Attīstībai”/”Par!” (A/P!) un Nacionālās apvienības (NA) darbs valdībā un Saeimā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Aptauja notika pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma.
Vīksna un Bordāns par obligāto vakcināciju: «demokrātija kļūst vardarbīga» vai «vešana pie prāta»
Latvijā demokrātija kļūst diezgan vardarbīga, tā, komentējot prasību pēc obligāta Covid-19 sertifikāta lielākajā daļā darba vietu, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna. Viņa uzsvēra, ka ir tikai divas sfēras, kurās vakcinācijai jābūt obligātai, un tās ir izglītība un veselības aprūpe. Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns likumdevēju vēlmi piespiest cilvēkus vakcinēties neuzskata par vardarbīgu. Viņš norāda, ka valdības uzdevums ir rūpēties par sabiedrības vairākumu.
Policijas priekšnieks Ruks: No atbildības neizvairos, bet lēmumus par Gobzema aizturēšanu neesmu ietekmējis
Jautājumā par Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturēšanu policija ņēmusi vērā arī subjektīvo pusi – personas attieksmi pret situāciju un motīvus. Policijai ir pamats uzskatīt, ka Gobzems nemaz negrasījās pakļauties [policijas likumīgajām prasībām], to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Tukumā, Ventspilī un Liepājā lēmumus par Gobzema aizturēšanu pieņēma vietējo policijas iecirkņu amatpersonas – sākot ar vadību un beidzot ar iecirkņu inspektoriem. Arī Valsts policijas priekšnieks par to ir atbildīgs, taču viņš saviem padotajiem uzticas. Armands Ruks arī aicināja sabiedrību savas tiesības aizstāvēt ar likumdošanas iniciatīvām, nevis masu pasākumos, par kuru ierobežošanu viņam ir viedoklis.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt