Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?

Gunta Vaičule, Viktors Ščerbatihs, Anda Čakša, Žoržs Tikmers, Kārlis Lejnieks, Einārs Fogelis, Zintis Ekmanis, Viesturs Koziols

Jānis Domburs 1.februāris, trešdiena 21:15
Raksti
Ašeradens par politiķu algām piekrīt Kariņam; «sliktākajam darbiniekam labāko algu» – kritizē «iesaldēšanas» iniciatore
Neapmierinātību sabiedrībā raisījusi publiskajā sektorā strādājošo algu refoma – tās dēļ no šā gada strauji pieaug algas valsts augstākajām amatpersonām, tostarp politiķiem. Neapmierinātība rezultējās ar balsu vākšanu sabiedrisko iniciatīvu platformā "Mana balss", prasot iesaldēt straujo algu kāpumu  Valsts prezidentam, premjeram, ministriem un deputātiem. Saeima pagājušajā nedēļā vienprātīgi nolēma šo jautājumu pārskatīšanai nodot valdībai. 18. janvāra raidījumā "Kas notiek ar algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā?" premjera partijas biedrs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" (JV) sacīja, ka reforma ir jāturpina.
Kam gatavojās «Doždj»? NEPLP lēmuma dienā Sindejevai firma Nīderlandē, Āboliņa «sajūta palielinājusies», Dzjadko neskaidro
Krievijas neatkarīgā programma "Doždj" ("TV Rain") saņēmusi apraides licenci Nīderlandē.  Šīs valsts nacionālā mediju regulatora Mediju komisariāta lēmumā redzams, ka komerctelevīzija apraides tiesības pieprasījis pērnā gada 6. decembrī reģistrētais uzņēmums "TVR Studios B.V.". Tas noticis vienlaikus ar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes  (NEPLP) lēmumu anulēt televīzijas kanāla apraides licenci Latvijā, pamatojoties uz draudiem valsts drošībai. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 7. decembra raidījumā "Kas notiek ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?" sacīja, ka viņam "radies iespaids, ka "TV Rain" mērķtiecīgi dara visu, lai šie pārkāpumi sasniegtu kritisko masu, ka padomei nav nekādu citu iespēju, kā pieņemt šo lēmumu". Tagad Āboliņš saka – "redzot procesus un notikumus pēc tam, šī sajūta ir tikai palielinājusies, nevis mazinājusies."
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 2,3% domā – Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo
SKDS aptauja, kas tapa pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma un izmantota raidījumā "No kara līdz Kariņa  valdībām: Jānis Domburs analizē – kas 2022. gadā (ne)notika Latvijā?" rāda, ka tikai 2,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – Krišjāņa Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo. Savukārt pieticīgāks optimisms ir starp 12,5% aptaujāto, kuri atbildējuši, ka Kariņa jaunā valdība strādās drīzāk labāk par iepriekšējo.
«Paslauka zem tepiķīša» un kontroles sistēmas trūkums – Znotiņa un Sauka spriež par kara ietekmi
Sākoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, Rietumu sabiedrībā bija divi aicinājumi – jādod ukraiņiem ieroči, lai aizstāvētos, un jāizolē Krievija no demokrātiskās pasaules. Trešdienas, 21. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" – "Kas un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā?" Jānis Domburs jautāja, vai pret Krieviju vērstās sankcijas strādā, jo ir atklāti gadījumi, kad tās mēģina apiet. Arnis Sauka, "SSE Riga" profesors, uz karu skatījās no ekonomikas un poltikas skatpunkta, sakot, ka tas vienmēr kādam ir arī izdevīgs, piemēram, lai uz karu noveltu problēmas.
«Kā robots rakstījis» un cilvēku psiholoģija – diskusija par mākslīgā intelekta radītu valdības deklarāciju
"Nav tālu no īstās," komentējot mākslīgā intelekta versiju par Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju, kuras ievadā par galveno mērķi nosaukta ekonomikas transformācija labākai dzīvei, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ironiski atzīmēja kinorežisors Matīss Kaža. "Tā pirmā sadaļa, tā, kur vajadzētu to mērķi nospraust, viņa ir tāda, kā robots būtu rakstījis," paužot līdzīgu vērtējumu, sacīja filozofs Artis Svece.
VIDEO. «Kas notiek Latvijā?» – Kas un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā?
21. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" – Kas  un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā? – piedalās Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors Arnis Sauka, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, filozofijas doktors Artis Svece, bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, Ukrainas bēgļu atbalsta biedrības vadītājs Ulvis Noviks, kinorežisors Matīss Kaža, kā arī diriģents, jauniešu kora "Balsis" mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis.
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 26% – NEPLP lēmums par «Doždj» ir pilnīgi pareizs, latviski un krieviski runājošo domas dalās
45,6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 6. decembra lēmums, anulēt TV "Rain" apraides atļauju Latvijā ir  pilnīgi vai drīzāk pareizs, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja, kas pasūtīta uzreiz pēc padomes lēmuma. Savukārt kopumā 30% lēmumu vērtē kā nepareizu, proti, par pilnīgi nepareizu to atzinuši 14% respondenti, bet par drīzāk nepareizu – 16%.  
Nevis 570% pieaugums, bet nulle – «Sadales tīkla» šefs sola pārskatīt tarifu projektu
Nosakot elektroenerģijas sadales tarifus, jābūt ļoti uzmanīgiem – no vienas puses, nedrīkst noplicināt sistēmas operatorus, bet, no otras, – piemērojot pārāk lielu tarifu fiksētajai daļai, var tikt zaudēta interese ražot atjaunīgo elektroenerģiju, diskusijā "Kas notiek ar elektrības pārvades un sadales tarifu celšanas projektiem?" sacīja AS "Virši-A" biznesa attīstības vadītājs, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers. Savukārt AS "Sadales tīkls" izpilddirektors Sandis Jansons gan sola, ka tarifu projekts, kurā elektrības ražotājiem ir  paredzēts 570% pieaugums, tiks pārskatīts.
Bez stratēģijas un «ministrs saķēris sirdi» – kā Indriksone un Ašeradens mainīs draudīgos elektrības sistēmas tarifus?
"Augstspriegumu tīkla" un "Sadales tīkla" iesniegtajos tarifu projektos ietvertie tarifu pieaugumi liecina gan par enerģētikas stratēģijas, gan par komunikācijas un koordinācijas trūkumu, taču liela daļa atbildības par šo projektu saturu būtu jāuzņemas arī abu uzņēmumu padomēm, kas tos apstiprināja pirms iesniegšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Šādi vērtējumi, iztirzājot elektroenerģijas pārvades un sadales operatoru iesniegtos tarifu projektus, kas paredz jaudas maksu kāpumu par līdz pat 570%,  trešdien izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Pusmiljons eiro dienā – elektrības tirgotāji peļ «Augstsprieguma tīkla» un «Sadales tīkla» izmaksas tarifu celšanai
Turpinot zudumu segšanai nepieciešamo elektroenerģiju iepirkt par biržas cenām, "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" par to pamatīgi pārmaksā. Savukārt tarifu projektos, kas iesniegti apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, zudumu segšanai nepieciešamās summas aprēķinātas, balstoties uz prognozēm par elektroenerģijas cenu biržā, un tādēļ ir ievērojami augstākas nekā tad, ja valstij piederošie elektroenerģijas pārvades un sadales operatori tās iepirktu par cenām, kādas tiem būtu pieejamas, slēdzot ilgtermiņa līgumus. To trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā norādīja vairāki elektroenerģijas tirgus lietpratēji.