Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

«Neredzu, kā mēs bez šī varam tikt cauri» – 310 miljoni veselībai būs jāmeklē nodokļu celšanā, brīdina finanšu ministrs

Lai izpildītu mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē pausto prasību 2024. gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei paredzēt finansējuma pieaugumu vismaz 310 miljonu eiro apmērā, būs jāceļ nodokļi. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pie esošās ekonomikas struktūras un izaugsmes prognozēm viņš šobrīd neredzot citu iespēju.

No konkrētas atbildes uz Jāņa Dombura jautājumu par to, kurus nodokļus tad plānots celt, Ašeradens izvairījās, sakot: "Mēs nodokļu grupā esam sākuši diskutēt, es negribu nākt ārā šobrīd ar to. Bet katrā ziņā viens ir skaidrs, ka nodokļos būs pārmaiņas."

"Tas ir tas, par ko es šobrīd visvairāk uztraucos, ka man būs jānāk aizstāvēt sabiedrībai šis. Man būs jāsaka – piedodiet, mīļie draugi, bet ir vairāk vajadzīgi resursi."

Veselības ministre Līga Meņģelsone ( darbam valdībā deleģējis "Apvienotais saraksts") uzsver, ka jautājums par nodokļu palielināšanu ir smags. "Es ticu, ka ir iespējama nodokļu revīzija. Bet vai tā varētu būt nodokļu palielināšana? To es īsti neredzu. Drīzāk tās varētu būt kaut kādas nodevas. Bet es vairāk skatītos tajā virzienā, ka, piemēram, akcīze ir tā iespēja," tā veselības ministre, piebilstot, ka, piemēram, alkoholisma radīto seku ārstēšana veselības budžetam izmaksā 56 miljonus eiro.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane, komentējot finanšu ministra teikto, teica: "Man liekas, ka mums ir milzīga problēma valdības darbā. Mēs nevaram teikt, ka Veselības ministrija ir kaut kas atsevišķs, kas risina tikai šīs problēmas. Veselība ir ļoti horizontāla problēma – tā skar ekonomiku, tā skar izglītību, tā skar transportu. Arī ja mēs skatāmies uz to "out of pocket" (pacientu pašu maksājumiem par veselības aprūpi – red.), mēs skatāmies tikai uz to, ko mēs maksājam medicīnas iestādēm. Cik cilvēki maksā par transporta biļetēm, lai tiktu pie ārstiem? Cik cilvēki maksā par viesnīcām, lai paliktu un tiktu pie ārstiem? Man liekas, vienreiz ir jāveido kaut kas kopējs, tad varbūt arī nebūs jāceļ nodokļi."

Atbilstoši aprēķiniem, kas iekļauti pirms gada apstiprinātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, 2023. gadā to iedzīvināšanai indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadam lēsts 385 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā vairāk nekā 306 miljoni eiro bija vajadzīgi Veselības ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai. Nākamgad, proti, 2024. gadā, papildus nepieciešamais finansējums ir vēl krietni lielāks, proti, tas pārsniedz 576 miljonus eiro, tostarp Veselības ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai būtu vajadzīgi teju 450 miljoni eiro.

Pirms nepilna mēneša tapušajā mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, finanšu un veselības ministriem, kā arī Saeimas deputātiem izteikta prasība nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei nodrošināt finansējuma pieaugumu aptuveni 310 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti