Savu kārtējo politisko partiju Ainārs Šlesers kopā ar domubiedriem nodibināja pērnā gada augustā, taču savu atgriešanos politikā viņš pieteica jau agrāk – aizvadītā gada martā, kad viņam tika uzrādīta apsūdzība tā dēvētās ''digtālgeitas 2'' krimināllietā. Šā gada 31. janvārī Ekonomisko lietu tiesa, skatot lietu pirmajā instancē, Šleseru un pārējos apsūdzētos attaisnoja, taču Augstākā tiesa 25. aprīlī nolēmusi ierosināt kasācijas tiesvedību. Tikmēr Šlesers turpina uzstāt, ka krimināllietas ierosināšana aptuveni pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām bijusi saistīta ar vēršanos pret viņu kā pret politisko konkurentu.
Šā gada martā "Latvija pirmajā vietā" paziņoja, ka no partijas izslēgta tās valdes priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko, kuru partija vēl pērn pieteica kā savu kandidāti Valsts prezidenta amatam, kā arī Saeimas deputāte Ļubova Švecova (13. Saeimā ievēlēta no partijas "Saskaņa" – red.). Raidījumā Šlesers skaidroja, kādēļ partija šķīrusies no Stepaņenko un Švecovas. Savukārt Vilis Krištopans centās atspēkot Stepaņenko pausto, ka krievvalodīgie Šleseram kļuvuši nevajadzīgi pēc tam, kad Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ viņš zaudējis biznesa saites ar Krieviju.
Šlesers centās pamatot, kādēļ tieši tagad, priekšvēlēšanu perioda "priekšvakarā", nolēmis pievērsties Latvijas Vīru biedrības ierosināto Satversmes 110. panta grozījumu popularizēšanai, izdodot bezmaksas laikrakstu, kuru apmaksājusi viņa vadītā biedrība "Latvija pirmā". Ringolds Balodis, kurš partijai "Latvija pirmajā vietā" pievienojās šā gada februārī, diskusijā pauda neapmierinātību ar to, kā Saeimā notiek Civilās savienības likuma izskatīšana – likumprojekts tiekot "dzīts" cauri parlamentam.
Partiju "Latvija pirmajā vietā" ciklā "Kādai jābūt 14. Saeimai?" pārstāvēja Šlesers, Krištopans, Balodis, kā arī Līga Krapāne un Karina Plaude.
Visus cikla ietvaros notikušos raidījumus var noskatīties šeit.
