Ķepa uz sirds

Kāpēc sunim asaro acis?

Ķepa uz sirds

Kāpēc cilvēki ņem sarežģītas šķirnes suņus, ar kuriem netiek galā un tiem jāmeklē jaunas mājas?

Tukls, lādzīgs ģimenes mīlulis, kurš vienmēr gatavs ēst –mīti un patiesība par labradoriem!

Gudrs, tukls un lādzīgs ģimenes mīlulis – mīti un patiesība par labradoriem

Būs māja, būs suns. Māja ir liela, tāpēc vajag lielu suni. Jāņem draudzīgs, jo ģimenē ir bērni – labradors! Šādi iesākas teju katra labradora saimnieka stāsts. Taču tikai retais zina, ko nozīmē šīs šķirnes pamatvajadzības. Parastais labradoru stāsts parasti sākas ļoti rožaini – mazie kucēniņi ir tik piemīlīgi, kā plīša lācīši, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". 

Parasti labradori par cilvēka izvēli kļūst savas labās reputācijas dēļ. Visos šķirnes aprakstos tiek uzsvērts, ka tas ir īsts ģimenes suns, – draudzīgs, skaists un ļoti gudrs, tāpēc nepieredzējuši saimnieki parasti izvēlas labradoru.

Labradoru šķirnes eksperte un Megrē saimniece Ilona Ržeznīčkova-Arāja norādīja: "Jā, tas ir gudrs suns, viegli mācās, labsirdīgs ar bērniem, tipisks ģimenes suns," norādot, ka par šķirnes pamatvajadzībām cilvēkiem izstāsta, lai viņiem nenāktos vilties.

"Viņi izlasa, ka gudrs suns, viņi domā, ka viņš pats mājā lasīs grāmatas, pats mācīsies, neko sliktu nedarīs, būs paklausīgs un rātns," pasmējās  eksperte.

Labradoru šķirnes eksperte un Megrē saimniece Ilona Ržeznīčkova-Arāja.
Labradoru šķirnes eksperte un Megrē saimniece Ilona Ržeznīčkova-Arāja.

Dzīvē parasti notiek citādāk – kā ar Rondu, kuru Ivo izglāba, kad nepilnu gadus vecais kucēns jau bijis trešajās pagaidu mājās.

Kādā vakarā Ivo sievai piezvanījusi viņas kolēģe. "Pirmais teksts bija: "Rutiņ, vai tu nevēlies suni?" Kādas muļķības, kādu suni mums pilsētas dzīvoklī centrā. Tad šī kolēģe bija ielikusi video sociālajos tīklos, kur melnā meitene, toreiz viņai bija astoņi mēneši, bija izdemolējusi pilnīgi visu viņas dzīvokli, visas atvilktnes atvērtas, dakšas, nazīši, viss, kas iespējams, izvandīts pa grīdu, pati priecīgi stāv ar miskastes vāku kaklā. Sapratu, ka tas cilvēks netiek galā un ka tas suns būs pagalam, ja viņu atdos kaut kādā patversmē atpakaļ," sacīja Ivo.

Cilvēki bez suņu turēšanas pieredzes bieži nenovērtē, cik daudz laika mīlulis tiem prasīs.

Ivo norādīja: "Šie melnie skaistuļi, kad ir mazi kucēni, izskatās kā mazas plīša mantiņas, bet patiesībā viņi līdz kādam gada vecumam ir mežonīgi kā raķetes. Viņš ir jāaudzina un jātur diezgan stingros grožos. Suns jāmāca un jānodarbina."

Patiesībā labradors ir spēcīgs medību suns, kuram vajag lielu fizisko slodzi. Padsmit kilometri dienā saimniekam ir jānostaigā. Labradoru šķirnes eksperte pieļāva: "Es domāju, ka daļa no tiem saimniekiem, kas atsakās no labradora, jo netiek ar viņu galā, ir tie, kam audzētājs nav izstāstījis, kādi var būt mīnusi."

Tāpēc bieži vien gudrā un mierīgā labradora jaunie saimnieki ir šokā. No gudrības nav ne vēsts. Viss tiek sagrauzts un apēsts. Pārbarotāko suņu vidū labradori retrīveri ieņem neglaimojošāko līdera lomu.

"Viņam patīk ēst, grauž visu mājā, bet tā viņi dara līdz divu gadu vecumam un tie, kurus cilvēks nenodarbina, jo viņš ir izlasījis, ka labradors ir gudrs un visu pats iemācās," sacīja eksperte.

Rondas iepriekšējā dzīve bija viena vienīga saimnieku maiņa. No suņu audzētavas uz ģimeni, kur ar viņu netika galā, tad atpakaļ uz suņu audzētavu – patversmi, kur viņu mēģināja izmācīt par suni-pavadoni, taču Rondas eksplozīvā rakstura dēļ tas neizdevās. Tad Rondu paņēma sievas kolēģe, tad Ivo, un tas viss dažu mēnešu laikā.

"Kad es viņu atvedu mājās, sēdēja virtuves kaktā un skatījās, kas ar mani tagad notiks, kur es atkal esmu nonākusi," atcerējās Rondas saimnieks.

Ivo ar Rondu.
Ivo ar Rondu.

Ronda bija lielā stresā un izskatījās stipri iebiedēta.

"Viņa ir tikusi sista savā bērnībā, pilnīgi raustījās no asākām kustībām un no vīriešiem, bija dauzīta diezgan," norādīja Ivo, atminoties, ka sākumā, ieliekot roku kabatā un izņemot telefonu, suns satrūkās tā, it kā tūlīt viņai kāds grasītos sist. "Bet ar to mēs esam tikuši galā, par to ir aizmirsts. Tik intelektuāla viņa ir, ka mēs izvedam pārrunas un viņa uzreiz saprot, ka saimniekam kaut kas nepatīk, un nekad nekas neatkārtosies."

Saimniekam ar labradoru ir jāstrādā un jāzina, ar ko rēķināties.

Ilona Ržeznīčkova-Arāja norādīja: "Jā, pirmo gadu kucēns grauzīs, kur viņš tiek klāt, jo aug zobi, apgrauzīs kādas mēbeļu vietas, un līdz diviem gadiem labradors ir tiešām pusaudzis, kas vairāk izzina pasauli, kas ir apkārt. Ja saimnieks ar viņu nespēlējas, neveido kontaktu, tad tam labradoram ārpasaule ir interesantāka nekā tas garlaicīgais īpašnieks, kas viņam iedod tikai paēst." 

Visinteresantākās spēles labradoram ir tās, kuras atgādina medības. Arī dzīvoklī.

2–3 reizes dienā pa 10 minūtēm nav nekas neiespējams. Pamazām rotaļas var pārvērst par apmācību. Labradora milzīgā apetīte garantēs, ka viņš būs uzcītīgs skolēns. Tad arī rezultāts būs kā šķirnes aprakstā, – būs gan gudrs, gan draudzīgs, gan klausīgs.

Ivo sauc Rondu par ideālu suni un viņas dēļ pat pamainījis savus suņu audzināšanas principus.

"Suns mani ir mainījis. Ja kādreiz es ar saviem vilkiem biju diezgan drastisks, ka sunim ir suņa vieta un viņš dzīvē nenāk manā istabā, kad iedomāsies, tad šitā meitene ir visu apgriezusi kājām gaisā," viņš atzina.

Rondai palicis tikai viens mīnuss – milzīgā apetīte.

Labradoru tieksmei peldēties un aptaukoties skaidrojums ir vienkāršs. Medību suņa uzdevums bija doties jūrā pēc zvejas rīkiem. Tā kā šķirnes izcelsmes vieta ir mūsdienu Kanāda, ūdens lielākoties bija auksts vai ļoti auksts.

Šīs šķirnes eksperte paskaidroja: "Viņam kā ronim vajadzīgs tauku slānis saprāta robežās, tāpēc viņam ir ēšana un nosliece uz tuklumu, tas tā vēsturiski ir izveidojies."

Iepazīsti suņu šķirnes

Ķepa uz sirds

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti