Dzīvnieku glābēja uzskata, ka vainīgi ir ne tikai neapdomīgie pircēji, bet arī suņu audzētāji, kuri, cerot uz lielo pieprasījumu, ir pārāk aizrāvušies ar suņu pavairošanu. Pēc viņas teiktā, šobrīd Latvijā ir tik liela dzīvnieku pārprodukcija kā vēl nekad.
"Mēs jau saskaramies ar to, ka ir šķirnes suņu pārprodukcija. Mums uz doto brīdi patversmē ir Tibetas mastifs, divi vācu aitu suņi, ir divi malinuā [beļģu aitu suns], ir taksis, tikko atveda putnu suni, vēl ir haskiji; un mēs šīs vasaras laikā ar to saskaramies regulāri," viņa teica.
Milzīgais mastifs Samsons
Milzīgo Tibetas mastifu Samsonu patversmē nogādāja audzētāja kopā ar saimnieci, jo viņai vairs nebija iespējas suni paturēt, bet audzētāja nav varējusi uzņemt pie sevis. Samsons uzvedies aktīvi, demolējis voljēru, sakodis vienu kundzi un nonācis patversmē.
"Biju šokēta, pārsteigta, dusmīga, jo – kāpēc mums mūžīgi jārisina visas problēmas, jābūt par spundi visām mucām?"
sacīja patversmes pārstāve.
Tibetas mastifs ir sarežģīta šķirne, kurai nepieciešams pieredzējis saimnieks. Bidere skaidroja: "Viņš ir histērisks, viņš nemīl palikt viens. Ja viņš ir kopā ar cilvēku blakus, es viņam varu mutē ielīst, varu acis sapilināt, ausis iztīrīt, izķemmēt, pabakstīt visur, kur man ir nepieciešams... agresiju no tā suņa neredzu, bet, līdz ko tu viņu ieliec voljērā un atstāj vienu pašu, tā viņš grauž profesionāli."
Turklāt visi, kas zvana un interesējas par Samsonu, sunī saskata tikai peļņas avotu. Patversmes pārstāve atklāja, ka par mastifu interesējušies četri cilvēki, kuri bijuši gatavi ņemt ar nosacījumu, ka dzīvnieks derīgs vaislai. "Tāda pati situācija ir ar abām vāciešu meitenēm un malinuā meiteni – visi šo suni ir gatavi paņemt, bet viņam jābūt reproduktīvam, jāspēj dzemdēt un jāspēj ražot," atklāja patversmes pārstāve.
Tomēr saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, suns, sasniedzot sešu mēnešu vecumu, no patversmes var doties prom tikai kastrēts, līdz ar to peļņas tīkotājiem nākas piedzīvot vilšanos.
Malinuā Rūdis
Ne mazāk dramatisks ir arī malinuā dzīvesstāsts. Viņš tika atrasts klaiņojam Aucē. Ļoti ātrs un apķērīgs. Sagūstīšanai gan bija vajadzīgs cilvēks ar trankvilizatora ieroci.
"Malinuā manā uztverē ir tā šķirne, ko jebkurā situācijā varētu pielīdzināt pielādētam ierocim. Ja man kāds sāktu nākt virsū, vicinoties ar rokām, es viņam varētu neko neteikt, viņš pa tiešo uzbruktu, aizsargājot mani. Kaķus šis suns ciest nevar ne acu galā, arī ar citiem suņiem attiecības ir diezgan sarežģītas," norādīja Bidere.
Arī šeit vajadzīgs pieredzējis saimnieks, kurš Rūdim var veltīt vairākas stundas dienā, jo sunim dienā vajadzētu izskrieties 2–3 kilometrus, lai tas nedemolētu māju. Tāpat šai šķirnei vajadzīga mentālā slodze, kas nozīmē, ka saimniekam jābūt gana erudītam un jāizdomā jaunas rotaļas, jauni pastaigu maršruti un aktivitātes pastaigas laikā.
Takškorgijs vai korgijtaksis
Patversmes saskaras ar vēl vienu jaunu problēmu – hibrīdsuņi jeb kā iesaukuši vietējie – mičurinieši. Divu šķirnes suņu jaukteņi.
"Šī tendence pasaulē nu jau ir sasniegusi zināmu popularitāti. Arī pie mums Latvijā diemžēl šādus divu šķirņu sajaukumus var iegādāties. Un cena šiem sunīšiem ir 2–2,5 tūkstoši eiro," sacīja patversmē.
Cilvēkiem šķiet interesanti paeksperimentēt, paspēlēties, bet krustošanas rezultāti esot ārprātīgi. Gundega demonstrēja korgija un taksīša hibrīdu. Ja vizuāli takškorgijs izskatās tīri interesanti, tad raksturs sanācis agresīvs. Viņš ģimenē atzina tikai vienu saimnieku, pārējiem uzbruka un koda. Patversmē korgijtaksis uzvedas tieši tāpat.
"Viņš zina, ka mani kost viņš nedrīkst, bet es nevaru ieiet pie viņa boksā, lai viņam pieāķētu pavadu un viņu vestu staigāt, to var izdarīt tikai kopējs, ar ko viņš ir kopā ikdienā. Ja es ieiešu pie viņa boksā, viņš klups man kājās," pastāstīja patversmes pārstāve.
Takškorgijs vai korgijtaksis izskatās tik mīlīgs, ka tam grūti noticēt. Kad viņš ierauga savu kopēju, ir mīļuma iemiesojums, bet kad kopēja aiziet, suns bailēs un niknumā mēģina uzbrukt un iekost ikvienam, kurš tuvojas viņa boksam.
Arī šeit cerības uz laimīgām beigām ir ļoti mazas.
Rudens tikko sācies, bet problēma un jautājums būs arvien aktuālāki – kur paliks suņi, kuri apnikuši saimniekiem, bet dzīvnieku patversmju limiti ir izsmelti līdz galam?
