No Staļina-Hitlera pakta līdz Baltijas ceļam un PSRS kraham. Hronoloģija

No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.

LSM.lv piedāvā Tautas frontes muzeja sagatavoto ieskatu PSRS pakļauto valstu vēsturē 80 gadu garumā – sākot ar PSRS un nacistiskās Vācijas 1939.gada vienošanos, tās 50.gadskārtā notikušo Baltijas ceļa akciju pret Staļina-Hitlera līgumu un beidzot ar Baltijas ceļa iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā 2009.gadā.

Hronoloģija:

No labās PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un PSRS līderis Josifs Staļins. Pa kreisi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, 1939.gads
  • 1939.gada 23.augusts. Paraksta neuzbrukšanas līgumu starp PSRS un Vāciju, Staļina-Hitlera (Molotova-Ribentropa) paktu un tā noslepenotos protokolus par ietekmes sfēru sadalīšanu Eiropā.
  • 1939.gada 1.septembris. Sākas Otrais pasaules karš. Vācija iebrūk Polijā, 17.septembrī Polijā iebrūk PSRS.
  • 1940.gada 16.jūnijs. PSRS okupē Lietuvu.
  • 1940.gada 17.jūnijs. PSRS okupē Latviju un Igauniju.
  • 1940.gada 23.jūlijs. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts departaments publisko deklarāciju, kuru sauc tās autora un iniciatora – ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa – vārdā un kur teikts, ka "trīs mazo Baltijas republiku politiskā neatkarība un teritoriālā neaizskaramība tiek "apzināti iznīcināta". ASV neatzīst šāda veida "plēsīgas" darbības un neatzīs arī nākotnē. Deklarācija kļuva par pamatu ASV politikai pusgadsimta garumā neatzīt Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS sastāvā.
  • 1941.gada 14.jūnijs. Masveida deportācijas. No Latvijas izsūta vairāk nekā 15 000 cilvēku, no Lietuvas 17 500 un no  Igaunijas 10 000, kurus PSRS uzskatīja par "nevēlamiem elementiem".
  • 1941.gada 22.jūnijs. Vācija uzbrūk PSRS. Vācu karaspēks 24.jūnijā ieņem Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, 1.jūlijā Latvijas galvaspilsētu Rīgu un 28.augustā Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. Sākas holokausts un politiskās represijas pret cilvēkiem, kurus jau nacistiskais režīms uzskatīja par nevēlamiem. 
  • 1945.gada februāris. Jaltas konference. Sabiedrotie pieļauj Baltijas valstu aneksiju PSRS sastāvā. Londonā turpina darboties Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība. Vašingtonā līdz 1991.gadam turpināja darboties visu trīs Baltijas valstu vēstniecības.

Jau pirmajā tikšanās reizē Teherānā Staļins vēlējās noskaidrot Rūzvelta pozīciju attiecībā pret Baltijas valstu okupāciju. Rūzvelts atbildēja, ka Baltijas valstu tautām ir jāvar izlemt sava nākotne brīvā, demokrātiskā nobalsošanā.
  • 1949.gada 25.-28.marts. Masveida deportācijas. No Latvijas izsūta 42 149, no Lietuvas – 31 917, no Igaunijas – 20 713 cilvēkus.
  • 1953.gada 17.jūnijs. Vairāk nekā 700 Austrumvācijas pilsētās sacelšanās pret pastāvošo režīmu.
  • 1956.gada 23.oktobris-10.novembris. Ungārijas sacelšanās pret Maskavas atbalstīto režīmu. 10.novembrī Ungārijā iebrūk padomju tanki, sacelšanos apspiež.
  • 1959.gads. PSRS izrēķinās ar Latvijas PSR nacionālkomunistu valdību.
  • 1968.gada 5.janvāris-20.augustsPrāgas pavasaris. 20.augustā PSRS vadībā valstī iebrūk Varšavas pakta bruņotie spēki, sacelšanos apspiež.
  • 1980.gada 17.septembris. Polijā dibina "Solidaritāti", Varšavas pakta valstīs pirmo arodbiedrību, kuru nekontrolē komunistiskā partija.
  • 1985.gada 15.marts. Par Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās komitejas (CK) ģenerālsekretāru ievēl Mihailu Gorbačovu. Padomju Savienībā sākas daļējas liberalizācijas kurss.
  • 1985.gada 25.-31.jūlijs. Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā, protestējot pret PSRS okupācijas režīmu.
  • 1987.gada 23.augusts. Staļina-Hitlera pakta gadadienā "Helsinki – 86" rīko protesta mītiņu pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Milicija piekauj un arestē demonstrantus.

Rīga. Grupas “Helsinki 86” organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1939. gadā noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta gadadienu. 1987. gada 23. augusts. Fotogrāfs: Andris Kazaks
  • 1988.gada 13.aprīlis. Edgars Savisārs aicina veidot Igaunijas kustību pārbūves atbalstam "Rahvarinne".
  • 1988.gada 1.-2.jūnijs. Latvijas PSR Rakstnieku savienības plēnumā Mavriks Vulfsons paziņo, ka Latvija 1940.gadā tika okupēta, nevis "labprātīgi iestājusies PSRS", kā to apgalvoja Maskava.
  • 1988.gada 3.jūnijs. Lietuvas kustības "Sajūdis" dibināšanas kongress.
  • 1988.gada 1.oktobris. Igaunijas Tautas frontes "Rahvarinne" dibināšanas kongress.
  • 1988.gada 8.-9.oktobris. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
  • 1989.gada 26.marts. PSRS Tautas deputātu vēlēšanās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā vairākumu iegūst "Sajūdis", Latvijas Tautas fronte un "Rahvarinne".
  • 1989.gada 2.maijs. Ungārijā pēc masu demonstrācijām tiek nojaukts dzeloņdrāšu robežas žogs ar Austriju.
  • 1989.gada 13.-14.maijs. Tallinā Baltijas tautu kustības dibina Baltijas asambleju un Baltijas padomi.
  • 1989.gada 1.jūnijs. PSRS Tautas deputātu kongress pieņem lēmumu izveidot komisiju Staļina-Hitlera pakta seku novērtēšanai.
  • 1989. gada 4. jūnijs. Polijā parlamenta vēlēšanās uzvar Leha Valensas vadītā kustība "Solidaritāte".
  • 1989.gada 15.jūlijs. Pērnavā Baltijas padome pieņem memorandu par Baltijas ceļa organizēšanu 1989.gada 23.augustā.
  • 1989.gada 14.jūnijs. ASV prezidents Džordžs Bušs Baltijas brīvības dienā speciālā paziņojumā akcentē, ka ASV neatzīst un nekad neatzīs PSRS ar bruņoto varu īstenoto vienpusējo Baltijas valstu inkorporāciju. ASV pauž atbalstu baltiešu neatkarības centieniem un aicina PSRS ieklausīties valstu aicinājumos par brīvību un pašnoteikšanos.
  • 1989.gada 23.augusts. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā rokās sadodas aptuveni 2 miljoni cilvēku, veidodami 660 km garo Baltijas ceļu.

  • 1989.gada 26.augusts. PSKP CK Politbiroja paziņojums "Par stāvokli Baltijas padomju republikās", kurā izteikti draudi Baltijas neatkarības centieniem.
  • 1989.gada 27.augusts. Latvijā savākti 204 085 protesta paraksti pret PSKP CK paziņojumu.
  • 1989.gada 23.oktobris. Ungārija pieņem konstitūciju, kas garantē brīvas vēlēšanas un demokrātiju.
  • 1989.gada oktobris. Masu demonstrācijas Leipcigā, Austrumvācijā.
  • 1989.gada 17.-18.novembris. Samta revolūcija Čehoslovākijā, 28.novembrī Čehoslovākijas Komunistiskā partija atsakās no varas.
  • 1989. gada 9. novembris. Krīt Berlīnes mūris.
  • 1989.gada 16.decembris. Rumānijā krīt Nikolajes Čaušesku režīms.
  • 1989.gada 24.decembris. PSRS Tautas deputātu kongress pasludina Staļina-Hitlera pakta protokolus par spēkā neesošiem no to parakstīšanas brīža.
  • 1989.gada 29.decembris. Par Čehoslovākijas prezidentu kļūst Vāclavs Havels.
  • 1990.gada 24.februāris. Daļēji brīvās vēlēšanās Lietuvā uzvar "Sajūdis".
  • 1990.gada 11.marts. Lietuvas PSR Augstākā padome pasludina Lietuvas Republikas neatkarību.
  • 1990.gada 17.marts. Daļēji brīvās vēlēšanās Latvijā un Igaunijā uzvar Tautas frontes.
  • 1990.gada 30.marts. Igaunijas PSR Augstākā padome pieņem lēmumu par pārejas periodu uz neatkarīgu valsti.
  • 1990.gada 4.maijs. Latvijas PSR Augstākā padome pieņem deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena
  • 1990.gada 3.oktobris. Vācijas atkalapvienošana.
  • 1990.gada 22.decembris. Par Polijas prezidentu kļūst Lehs Valensa.
  • 1991.gada janvāris. Barikādes Viļņā un Rīgā.
  • 1991.gada 9.februāris. Lietuvā 93,2% balsstiesīgo nobalso par atbalstu Lietuvas neatkarībai.
  • 1991.gada 3.marts. Latvijā un Igaunijā notiek referendumi par atbalstu neatkarībai. Latvijā 73,68% un Igaunijā 78,4% nobalso par.
  • 1991.gada 19.augusts. Pučs Maskavā. PSRS teritorijā ievieš ārkārtas stāvokli.

20.augustā Maskavā bija plānlots parakstīt “atjaunotās PSRS” līgumu. Pirmdien, 19.augustā, no atvaļinājuma bija jāatgriežas Gorbačovam. Taču pirmdienas rītā, sešos pēc Maskavas laika, paziņojums centrālajā PSRS televīzijā šokēja visu pasauli. Klasisks valsts apvērsums.
  • 1991.gada 20.augusts. Igaunijas Republikas Augstākā padome pieņem Konstitucionālo likumu par neatkarības atjaunošanu pilnā apmērā.
  • 1991.gada 21.augusts. Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem Konstitucionālo likumu par neatkarības atjaunošanu pilnā apmērā.
  • 1991.gada 22.augusts. Latvijas neatkarību atzīst Islande, Lietuva un Igaunija.
  • 1991.gada 24.-31.augusts. Latvijas neatkarību atzīst Ungārija, Dānija, Norvēģija, Somija, Polija, Kanāda, Zviedrija un vēl 36 pasaules valstis.
  • 1991.gada 23.augusts. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā LTF, "Sajūdis" un "Rahvarinne" organizē "Liesmojošo Baltijas ceļu".
  • 1991.gada 24.augusts. Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta dekrētu "Par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu".
  • 1991.gada 2.septembris. Latvijas neatkarību atzīst Amerikas Savienotās Valstis.
  • 1991.gada 6.septembris. PSRS Valsts padome pieņem lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību.
  • 1991.gada 17.septembris. Latvija tiek uzņemta ANO.
  • 1991.gada 25.decembris. PSRS beidz pastāvēt.
  • 1994.gada 31.augusts. Plkst.18.00 pabeigta Krievijas armijas izvešana no Latvijas.

Skrundas radiolokācijas stacijā Krievijas armija palika vēl četrus gadus pēc pārējās armijas izvešanas. Jaunā lokatora jaunbūvi Latvija par amerikāņu naudu svinīgi uzlaida gaisā 1995. gada 4. maijā. Bet par vecā lokatora izmantošanu krievi maksāja 5 miljonus dolāru gadā. Tā bija vienīgā nauda, ko Latvija no Krievijas saņēma – smieklīgs nekas pret atstāto postažu.
  • 2004.gada 29.marts. Latvija kļūst par Ziemeļatlantijas līguma alianses NATO dalībvalsti.
  • 2004.gada 1.maijs. Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  • 2008.gada 23.septembris. Eiropas Parlaments pasludina 23.augustu par Eiropas piemiņas dienu staļinisma un nacisma upuriem.
  • 2009.gada 30.jūlijs. UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļauj Baltijas valstu kopīgi sagatavoto nomināciju "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc neatkarības".
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti