Rīta Panorāma

Intervija ar Baibu Šmiti

Rīta Panorāma

Vēsturiskais AP balsojums

Kāpēc lietuvieši paguva pirmie?

Lietuva savu 4.maiju piedzīvoja jau 11.martā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kaimiņvalsts – Lietuva – bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pasludināja savu neatkarību no Padomju Savienības. Valdot neskaidrībai un pat baiļu sajūtai, Lietuvas solis kļuva par nozīmīgu atskaites punktu arī Latvijai un Igaunijai.

Kremlis gan sodīja Lietuvu par šo soli, nosakot ekonomisko blokādi, tomēr bija sākušās pārmaiņas, kuras galu galā sagrāva Padomju Savienību.

1980. gados sociālie un ekonomiskie procesi sabiedrībā bija sasnieguši bīstamu līmeni. Padomju Savienības atbilde ir Gorbačova perestroika. Izmantojot šo vēsturisko iespēju, Lietuvā notika nosacīti demokrātiskas tā laika parlamenta – Augstākās Padomes – vēlēšanas. "Sajūdis" – Latvijas Tautas frontes un Igaunijas "Rahvarinne" analogs — ir uzvarējis Komunistisko partiju. Tagad jāizpilda galvenais uzdevums - jāatjauno valsts neatkarība.

"Tā kā mūsu kolēģi – latvieši un igauņi – vēl nebija gatavi līdzīgam radikālam solim, viņi varēja rīkoties citos termiņos. Arī parlamenta vēlēšanu datumi bija dažādi," atminas pirmais Lietuvas valsts vadītājs pēc neatkarības pasludināšanas, reformu kustības "Sajūdis" līderis Vītauts Landsberģis.

"Tādēļ viņi kavējās. Taču, atbilstoši mūsu sapratnei, mēs gan nevarējām kavēties. Tā bija situācija, un tādas būs arī vēlāk, kad varēja teikt – dariet visu kopīgi. Taču to var darīt, ja šis “viss” ir viens un tas pats. Taču, ja piegājieni ir dažādi un lēmumi ir dažādi, - tad nav iemesla visu darīt vienā laikā. Tad jārīkojas vispiemērotākajā laikā. Un mums tāds bija 11. marts. Ne vēlāk. .. Un mēs to paveicām," skaidro Landsberģis.

Pēdējā nakts pirms 11. marta Augstākās Padomes sēdes ir pavadīta saspringtā darbā, rakstot un pārrakstot dokumentus, kas no jauna pasludinās neatkarīgu Lietuvas Republiku. Atjaunotā valsts — jaundzimuša bērna autiņos. Karogs sasveras šķībi, himna sākas nedroši. Taču lietuvieši nu ir paveikuši to, kam igauņi un latvieši vēl tikai gatavojas.

Jau nākamajā dienā 12. martā Maskavā darbu sāks 3.Vissavienības tautas deputātu kongress. Tas pieņems jaunu Padomju Savienības konstitūciju.

Atšķirībā no iepriekšējām, Savienības republikām tajā vairs nebūs iespējas izstāties no PSRS, bet ģenerālsekretārs Mihails Gorbačevs kļūs būtībā par jaunas valsts prezidentu. Lietuva ar savu neatkarības balsojumu vēlējās pagūt, kamēr vēl spēkā iepriekšējā konstitūcija.

"Iekļaut šajās debatēs latviešus un igauņus ar visām uzskatu, mentalitātes un citām atšķirībām, būtu bijis bezcerīgi. Tādēļ arī necentāmies.

Taču vienu gan mēs varējām un darījām – kad devos uz Rīgu, Latvijas parlamenta balsojuma dienā noturēju runu. Es mudināju latviešus darīt to pašu. Un, noraugoties nedaudz no malas, kā top projekts paziņojumam par neatkarību, es maigi centos ierosināt dažu skaidrāku formulējumu. Taču viņiem bija pašiem savs prāts, tādēļ mans padoms nebija īsti vajadzīgs," stāsta Landsberģis.

Viņa 1990.gada 3.maija runa Augstākajā Padomē ir iemūžināta video. "Jūs sveic neatkarīgā Lietuvas Republika, ko cenšas salauzt ar ekonomisko blokādi. No plašās baltu saimes esam palikušas tikai divas baltu tautas pie Daugavas un Nemunas krastiem. (..) Mūs iedvesmo Latvijas centieni. Esam pateicīgi par atbalstu un apsveicam soļus uz triju Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Cerams, ka jūsu darbs nesīs augļus, kad pieņemsiet lēmumu par brīvo Latviju. Lai dzīvo brīva un neatkarīga Latvija! Tikai visi kopā mēs uzvarēsim!" toreiz sacīja Landsberģis.

Kas Latvijā 4. maijs, Lietuvā – 11.marts. Kaut sākumā brīvības avangardā bija igauņi, 1990. gadā, valdot sajūtai - tagad vai nekad, Lietuva veica spēju lēcienu nezināmajā, bet trīs māsas, kā toreiz itin bieži dēvēja Baltijas valstis, trauksmaini gaidīja, kā reaģēs Padomju Savienība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti