Solis

Solis: Zaudētās minoritātes

Solis

Solis: Molotova-Ribentropa pakts – 1939. gada 23.augusts

Solis: Padomju deportācijas

Vēsture 1 minūtē: Padomju deportācijas

Mūsu nāciju veido arī mūsu rētas, melnās svītras, kuras nedrīkstam aizmirst, jo tās 20. gadsimtā ir mainījušas mūsu izpratni par to, ko cilvēks var darīt ar cilvēku, ko agresors var darīt okupētā teritorijā. Latvija 1941. un 1949. gadā piedzīvoja divas masveida deportācijas – pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem.

1941. gada 14. jūnijā Latvijas simts gadu ceļu šķērsoja traģisks zaudējums – padomju okupācijas laikā vienā dienā tika deportēti ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju – daļu, lielākoties vīriešus, jau pavisam drīz nošāva, citus nometināja Sibīrijā. Liela daļa no šiem cilvēkiem bija aktīvi Latvijas politikā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, spēka gados – 40-50 gadus veci un galvenokārt no Rīgas –, tādēļ dažkārt to apzīmē par Staļina mēģinājumu “nocirst galvu” tai Latvijai, kas bija 1920.-30. gados veidota un attīstīta, tādējādi nodrošinot ceļu PSRS iecerēm.

Gandrīz 40% no deportētajiem mira izsūtījumā.

25. martā tiek atzīmēta gadadiena kopš lielākās padomju okupācijas varas īstenotās deportācijas 1949. gadā. Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, vienā dienā - 1949. gada 25. martā - no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku – aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai domātos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem PSRS rūpīgi plānotās operācijas “Krasta banga” ietvaros.

42 000 ir šokējošs skaitlis – tik daudz iedzīvotāju nedzīvo nevienā, pat lielākajā Latvijas lauku novadā, tik iedzīvotāju dzīvo, piemēram, Jūrmalas pilsētā. Operācija “Krasta banga” tika rūpīgi gatavota no 1949. gada sākuma – organizējot bruņoto spēku, autotransportu un dzelzceļa transportu, sastādot izsūtāmo personu sarakstus, kā arī nosakot vietas, uz kurām izsūtāmie tiks pārvietoti. Tika noorganizētas 3005 operatīvās grupas, kurās bija vairāk kā 14 000 militārpersonas un iekšlietu darbinieki, un katrai grupai bija jānogādā uz sagatavotajiem vilcieniem 3-4 ģimenes. Pirmais dzelzceļa vagonu sastāvs uz Sibīriju tika nosūtīts no Ropažiem 25. marta pēcpusdienā, pēdējais papildešelons – 30. marta rītā.

Deportācijas galvenais mērķis bija novērst iedzīvotāju pretošanos laukos un ar iebiedēšanas palīdzību piespiest zemniekus iestāties kolhozos.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti