#LV99plus: Vēlēšanās turpmāk varēs balsot ikviens virs 20 gadiem

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Apkārtējo pamudināta, šodien piereģistrējos kā vēlētāja drīzumā gaidāmajām domes vēlēšanām. Savāda sajūta.

Nekad nebiju nopietni domājusi, ka es savā mūžā varētu vēlēt. Balsstiesības līdz šim bija kaut kas tāls un nesasniedzams. Vien nopietni vīri frakās balsoja par tādiem pašiem nopietniem vīriem frakās.

Turpretī šobrīd sācies jauns laikmets un balsot var ikviens neatkarīgi no mantiskā stāvokļa vai dzimuma. Vien jābūt vecākam par 20 gadiem. Cita lieta gan, ka vismaz pagaidām par jebkādas reālas izvēles izdarīšanu runāt nevar.

Visi Goldingenas baltieši balsos par Vācu tautas savienību. Un nav pat svarīgi, ja kādam sirdij tuvāka ir Vācbaltiešu progresīvā savienība. Kopēju interešu vārdā disciplīnai esot jābūt.

Mēs gan nebūt neesam vienīgi, kas gatavojas balsot vienotā blokā. Runā, ka arī ebreji balsos kā vienots bloks par Ebreju nacionālo savienību.

Tikmēr latviešiem gan partija partijas galā. Ir gan vairākas strādnieku partijas, kas sola dažāda veida sociālismu, gan pilsoņu partijas, kuras, šķiet, vairāk par sociālistiem vēlas apkarot viena otru. Visām gan kopīgs tas, ka mūs, vāciešus, tās īpaši nemīl. Nedaudz neomulīgi, un tāpēc, lai nepazustu, disciplīna jāievēro.

*1918. gada 14.decembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti