Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Ja pagaidu valdība vēlas tikt tautā pieņemta, tad tai steidzami jānovērš pārtikas trūkums. Bez uzlabojumiem pilsoņu valdīšanas laiks būs pavisam īss. Tādā gadījumā, ja paveiksies, vadības grožus pārņems mazinieki, ja nepaveiksies, - lielinieki.
To apzinās arī jaunie ministri, tāpēc izmisīgi tiek meklēti soļi bada novēršanai. Kaut ko ir cerība sagrabināt no mazāk izpostītās Vidzemes daļas – Cēsīm, Valmieras, Valkas -, un Liepājas apriņķa. Tāpat valdība sūta delegācijas uz visām potenciāli draudzīgām kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju u. c.
Piemēram, šodien pagaidu valdības aģenti izbrauca uz Ukrainu. Ukraiņiem labības esot daudz, un pretī viņi prasot industriālus ražojumus, vislabāk zemkopības mašīnas. Un pagaidu valdībai tieši esot izdevies ar zviedru fabrikantiem sarunāt, ka uz Rīgu tiks atgādātas fabrikas iekārtas ukraiņiem nepieciešamās tehnikas ražošanai.
Viss jau būtu skaisti. Mēs ukraiņiem lauksaimniecības mašīnas, viņi mums labību. Bet, pirmkārt, zviedru mašīnas Rīgā vēl nav atgādātas, un - vai patiesi zviedru fabrikanti gribēs riskēt, redzot lielinieku virzību. Otrkārt, lai uzturētu satiksmi ar Ukrainu, ir jāšķērso vairāki stipri lielinieciski apgabali. Ja arī pagaidu valdības pārstāvji tiks tiem sveikā cauri, jāšaubās, ka lielinieki būs mierā ar tirdzniecību starp divām buržuāziskām valstīm.
*1918. gada 27. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
