Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Daudz runāts par bezdarbnieku grūto stāvokli. Tomēr arī strādniekiem, kuriem ir izdevies saglabāt darbu, neklājas daudz vieglāk iztikas ziņā. Pāris darbību nepārtraukušās rūpnīcas veiksmīgi izmanto lielo darba gribētāju skaitu, lai nosistu lejā algas. Attiecīgi ierindas rūpnīcas strādnieks nopelna vien 2 līdz 4 ostrubļus dienā.
Algu vēl vairāk samazina tas, ka fabrikas nestrādā ar pilnu atdevi. Mazā pieprasījuma un ierobežoto izejmateriālu dēļ rūpnīcas ražo vien 3 līdz 4 dienas nedēļā. Tātad strādnieka ikmēneša ienākumi var būt pavisam smieklīgi mazi. Sliktākajos gadījumos nesanāk pat 20 ostrubļi mēnesī.
Tikmēr cenas tik aug un aug. Piemēram, ja grib nopirkt klaipu rudzu maizes ārpus kartiņu normētā apjoma, tas maksā jau 1 rubli 10 kapeikas. Bet, ja gribētos ko virsū uzziest uz maizes, tad par mārciņu sviesta būtu jāšķiras no 4 līdz 5 rubļiem. Trūcīgo strādnieku dzīve ir gaužām grūta.
*1918. gada 14. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
