#LV99plus: Rīgas ķīmiķis aicina ziepes ražot no pelniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Ziepes no pelniem – šādu risinājumu higiēnas preču trūkuma novēršanai mums ieteica no Rīgas atceļojis ķīmiķis, kurš lasīja referātu par dažādu ķīmisko vielu efektīvu izmantošanu kara apstākļos.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Ikvienam no mums mājās ir krāsns, un, ja līdz šim kurināmā pārpalikumi bija bezvērtīgs atkritums, tad tagad tie kļuvuši par izejvielu. Jo

tieši koka pelni esot vislabākie ziepju radīšanai.

Arī pats process nav sarežģīts. Vispirms pelnus vismaz sešas stundas mērcē remdenā ūdenī, ik pa laikam apmaisot.  Apakšā nosēžas nevajadzīgais – smiltis, koka gabaliņi un citi gruži. Bet virspusē paliek pats vērtīgākais – potašs. Ūdeni ar potašu nolej no pārējām pelnu daļām. Pēc tam vēl pāris reizes izfiltrē caur lupatiņu, un ir iegūts pamats ziepēm.

Tālāk ar šo pelnu sārma ūdeni var darboties atkarībā no vajadzības. Ja piejauc klāt nedaudz tauku un vāra (vasarā var noderēt arī kastaņi), iegūstamas ziepes. Bet, ja piejauc klāt kaļķūdeni, iegūtais šķidrums esot ļoti labs grīdu beršanai.

Pati nebiju šādas gudrības dzirdējusi, bet dažas vecākas kundzes teica, ka tas gan neesot nekāds jaunums. Jaunības dienās no pelniem taisītas ziepes, un dažas arī tagad to darot. Process izklausījās gana vienkāršs, un pēc lekcijas vēl palūdzu vienai no kundzēm, lai uzraksta man precīzu instrukciju.

Mēģināšu pati ražot savas ziepes.

*1918.gada 29.janvāra ieraksts 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti