Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Rīgu šodien pamet līdzšinējais ģenerālgubernators Karls Benedikts Vilhelms fon Altens. Tāpēc vietējie vācu birģeri un bruņniecības pārstāvji pēdējās dienas veltīja dažādām svinīgām atvadu ceremonijām. Visas atvadu runas, laba vēlējumi un procesijas šķita līdz absurdam samākslotas. Iespēju iesaistīties pasākumos izmantoja arī aktīvākie latviešu pilsoņi.
Man gan par Altena aizbraukšanu nav nemazākās nožēlas. Viņš bija vecs, reakcionārs un pārlieku reliģiozs kraķis, kuram absolūti trūka izpratnes par modernā laikmeta problēmām. Šķiet, viņš sevi iztēlojās kā tādu Baltijas patriarhu, kura uzdevums ir izdot stingrus noteikumus un drakoniskus sodus, lai savaldītu bērnišķīgos Baltijas iedzīvotājus. Un pie katras iespējas viņš bija baznīcā. Konservatīvās aprindas – gan latvieši, gan vācieši - šo iemelsu dēļ viņu, protams, ļoti godāja. Bet sociālistiem ar šādu cilvēku nevar būt nekā kopīga.
Jau tuvākajās dienās Rīgā ieradīsies Altena aizstājējs Georgs fon Engelbrehtens. Kārtējais vācu ģenerālis, kurš mēģinās organizēt dzīvi Rīgā pēc militāras kārtības. Līdz ar to nekas labāks te nav gaidāms.
*1918. gada 12. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
