#LV99plus: Liepājas naktslokālā «Olimpija» jaunieši nododas nepiedienīgām ballēm

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Māsas vīrs Volmārs ir sašutis – viņa krustmeita Ģertrūde apmeklējot viņas sabiedrības statusam nepiedienīgas vietas. No paziņas viņš dzirdējis, ka Ģertrūde redzēta masku ballē naktslokālā ''Olimpija'', un tagad Volmārs nevar beigt par to dusmoties.

''Olimpija'' atrodas tieši blakus Hanzas tiltam, un ir visraibākās publikas iecienīta vieta. Tur apgrozās gan jūrnieki, kareivji un ielas puikas, gan turīgāku vecāku dēliņi, kas nevēlas doties uz fronti, un tam visam pa vidu naivas jaunkundzes. Patiesi, ne tā labākā vieta, kur nonākt respektablas ģimenes atvasei.

Pati balles norise – dekadentā garā. Lielā deju zāle pilnībā aptumšota. Vienīgais gaismas avots ir starmeši no skatuves, kas raidot sarkanus starus par pārpildīto telpu. Nospiedošo sajūtu vēl vairāk pastiprinot tabakas dūmu mutulis, kas kā bieza migla pārklāj klubu. Bet sanākušie tikmēr metoties trakās dejās skaļa šībera pavadībā.

Arī tērpu izvēle liecinot par vispārēju vieglprātību – daudzi, tostarp arī nosūdzētā krustmeita, esot uzvilkuši pa kādai sārtai drānai. Kāpēc sarkans? Tas tāds joks par boļševikiem. Kā mēdzot, lai jau nākot. Varbūt pat kāda komisāra vai pārziņa posteni iedos.

Klausoties Volmāra stāstīto, jāpiekrīt, pilnīga izlaidība. Varētu vēl saprast, ka strādnieku puiši jūsmo par boļševikiem, bet ne jau godīgu pilsoņu bērni. Un pie tam turīgu vācu un ebreju tirgotāju atvases. Dzīres mēra laikā.

*1919. gada 5. februāra ieraksts dienasgrāmatā. 

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti