Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Vakar bija svinīga pirmā skolas diena, bet šodien jau pilnā sparā rit mācības. Jāaprod ar jauno skolas vidi. Lai gan lielāko daļu seju klasē esmu redzējis, reti kuram zinu vārdu. Bet prieks, ka svešumā nebūs jāiejūtas vienam. Uz Ausēja reālģimnāziju ir pārnācis arī mans draugs Freimanis. Tā nu pirmo dienu turējāmies kopā.
No šodienas nodarbībām visinteresantākā bija latviešu valodas stunda pie Teodora Zeiferta. Zeiferts vēl nopietnām mācību lietām nepievērsās. Tā vietā viņš stāstīja par savu neseno viesošanos pie Barona tēva. Viņa stāstītais bija patiesi interesants, jo visā šajā jūklī bija piemirsies, ka mūsu vidū turpina būt tādas patstāvīgas vērtības kā Krišjānis Barons.
Barona tēvs šobrīd vadot savas vecumdienas Vecmīlgrāvī, kur pirms kara viņam dzīves vietu Burtnieku namā ierādīja mecenāts Augusts Dombrovskis. Kā stāsta Zeiferts, Burtnieku nams ir lepna savrupmāja, kuru uzcēla Dombrovska kungs ar nodomu tajā ierādīt dzīvesvietu nozīmīgiem latviešu kultūras darbiniekiem. Pirms kara tajā kādu brīdi dzīvojuši gan Skalbe, gan Poruks, gan, protams, pats Barona tēvs. Sākoties karam, kultūras dzīve apsīkusi un dižie mākslinieki izklīduši, namā paliekot vien Baronam, kurš par spīti karam turpinājis darbu pie ‘’Latvju dainu’’ izdošanas noslēguma.
Zeiferts stāstīja, kā pats devies meklēt Barona tēvu Burtnieku namā, tomēr par lielu pārsteigumu viņu tajā sākumā nav atradis. Kā izrādās, Barona tēvs namā vairs nedzīvojot. Pēc sievas nāves Barons Mīlgrāvī bija palicis gandrīz vai pilnībā viens, un Burtnieku nams vecajam vīram esot pārāk liels. Tāpēc pagājušajā rudenī viņš pieņēmis lēmumu pārvākties uz tuvējo skolu.
Dzīve vienam esot bijusi grūta, tomēr Barons nesūdzoties. Vien, kad vācieši ieņēma Rīgu, Barona tēvs esot piedzīvojis nepatīkamu atgadījumu. Bēgošie krievu karavīri esot pārvērtušies par sirotāju bandām un savus negantos darbus izvērsuši Rīgas nomaļu rajonos. Tā arī pie Barona tēva esot ieradušies 5 karavīri, ielauzušies viņa dzīvesvietā un visu izkratījuši. Beigās nozaguši jauno lejkannu, kā arī 3 no 5 vistām. Pārējās divas nevīžas esot ķerdami netīšām nokāvuši un atstājuši beigtas šķūnī.
Pagājusī ziema esot bijusi ļoti smaga, tomēr sākoties vasarai, situācija kļuvusi cerīgāka. No bēgļu gaitām Petrogradā Ziemeļblāzmā ir atgriezies Augusts Dombrovskis, kurš, kā jau īstam saimniekam pienākas, saorganizējis Barona tēvam atbalstu. Tagad Barona tēvs vadot mierīgu ikdienu, apkopjot piemājas dārziņu. Diemžēl vecums redzi nomācis tā, ka lasīt vecais vīrs vairs nevarot. Zeiferta kungs norādīja, ka Barona tēvam ir nepieciešama kāda jauna cilvēka acu gaisma, zīmīgi pārlaižot skatienu pār klasi.
*1918. gada 24. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
