Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919.gada 5. septembrī Latvijas Augstskolā sabiedrisko organizāciju un partiju pārstāvji dibināja komiteju Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai.
Valsts mums ir, bet mākslas un kultūras dzīve nebūs pilnīga līdz atgūsim mūsu dižāko literātu pāri – Raini un Aspaziju. Nostāja, kas pārmaiņas pēc vieno visas Latvijas šķiras – gan inteliģenci, gan pilsonību, gan strādniecību.
To, cik liela ir saskanība šajā jautājumā varēja redzēt piektdien Latvijas Augstskolā. Sanākuši bija svarīgāko sabiedrisko organizāciju un partiju pārstāvji ar mērķi dibināt Raiņa un Aspazijas sagaidīšanas rīcības komiteju. Tā kā abi rakstnieki ir sociāldemokrāti, par komisijas vadītāju iecēla biedru Ivanovu.
Komisija jau pirmajā sanāksmē pieņēma vairākus svarīgus lēmumus. Tagad skaidras ir sagaidīšanas ceremonijas aprises. Tāpat dibinās fondu Tautas balvas sagādāšanai. No Rīgas ielām pazudīs reakcionārā carisma paliekas. Ne vairs Troņmantnieka, bet Raiņa bulvāris, un Romanova vietā nāks Aspazija ar savu ielu. Skaisti! Tagad atliek vien cerēt uz mūsu dižgaru drīzu atgriešanos!
*1919. gada 7. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
