#LV99plus: Baumo, ka Vācijā strādājošos latviešus sūtīs karot Rietumu frontē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Viena no iespējām, kā izbēgt no bada un bezdarba mocītās Rīgas, ir braukt strādāt uz Vāciju. Vācijā trūkst darbaspēka rūpnīcās un sējumos. Attiecīgi interesentiem sola labus un pastāvīgus ienākumus. Mana ticība tam, ka Vācijā var rast izeju grūtajam stāvoklim, ir maza. Sociālistiski noskaņotie vācu karavīri neslēpj - stāvoklis ar pārtikas apgādi mājās ir tikpat traģisks kā Latvijā. Naudu varbūt nopelnīs, bet no papīra nepaēdīsi.

Bet cilvēki brauca, vismaz līdz šim. Pēdējā laikā ir izplatījušās jaunas baumas, kuras attur braukt gribētājus. Tajās gan netiek runāts par grūto stāvokli Vācijā, un tas ir saprotams. Prombraucējs labāk sakodīs zobus svešumā, nekā atzīs, ka svešās malās zāle nav daudz zaļāka kā mājās.

Tā vietā cilvēki mēļo, ka strādāt aizbraukušos patiesībā ņemot un uzreiz iesaucot Vācijas armijā. Vervētāju biroji patiesībā iemānot cilvēkus militārajā dienestā. Baumas, protams, absurdas. Bet cilvēki tic, un braukt gribētāju skaits strauji krīt.

*1918. gada 30. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti