“Salīdzinot ar to, kas notiek pasaulē, kur pandēmija turpinās un problēmas ir lielas, Latviju uz šī fona es uzdrošinātos nosaukt par veiksmes stāstu,” atzina Briģis.
Viņš sprieda, ka savlaicīga testēšana un sabiedrības attieksme pret šo problēmu rezultējās ar to, ko varētu saukt par veiksmes stāstu.
“Un šis brīdis ir ļoti atbildīgs, cilvēkiem sāk likties, ka grūtākais ir paveikts, 12. maijā būs finiša karogs un varēs dzīvot pa vecam, bet diemžēl tā tas nav,” sacīja profesors.
Vīruss ieradies uz palikšanu, tāpēc būs jārunā nevis par problēmas beigām, bet jāmācās sadzīvot ar problēmu, sacīja Briģis.
Viņš uzsvēra, ka vīrusa uzvedība ir grūti paredzama, bet bīstamākais ir uzskatīt, ka viss izdarīts un var dzīvot pa vecam, taču piesardzība jāturpina.
Briģis arī sacīja, ka labākai izpratnei par vīrusa izplatību Latvijā būtu ieteicams nejaušas izlases kārtībā testēt cilvēkus, noskaidrojot vīrusa klātbūtni un arī antivielas.
Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka vīruss nekur nepazudīs un tas aizvien ir bīstams, jo nav ne zāļu, ne vakcīnas.
Valdība lems par ierobežojumu mazināšanu, taču ir jādomā par tiem, kam var būt smagāka slimības gaita, viņi jāpasargā, taču pakāpeniski arī jāatjauno ekonomika.
Izmaiņas ierobežojumu nosacījumos pēc 12. maija, līdz kuram šobrīd noteikta ārkārtējā situācija, iespējamss, bet Kariņš pagaidām atturējās precizēt, kādas tās varētu būt.
Līdz šim valdība un sabiedrība labi sadarbojās, cilvēki ievēroja pašizolāciju, bet tagad būs jāmācās kustēties, bet mazinot inficēšanās riskus, norādīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
