Kādu dienu skolēns paiet garām skolai. Saprotot, ka seku nekādu, viņš to dara atkal un atkal. Dažreiz viņš izlūdzas palikt mājās, sūdzoties par sliktu pašsajūtu, bet citreiz – mācību dienu pavada klejojot.
Taču lēmumu – izvairīties no skolas vai to pamest – bērns, visticamāk, nav pieņēmis vienā dienā. Un pirmās pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, var pamanīt krietni ātrāk.
"Ja pedagogi un vecāki šos pirmos mirkļus palaiž garām, tad bērnam vienkārši paliek arvien vieglāk uz skolu neiet,"
sarunā ar Lsm.lv stāstīja Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa.
Pirmās pazīmes – būtiskas izmaiņas uzvedībā
Eksperte norādīja, ka vecākiem ir rūpīgi jāseko bērnu uzvedībai – ja tā strauji mainās, ir pamats domāt, ka bērnam skolā radušās problēmas un ir nepieciešama palīdzība:
"Ja mēs redzam, ka bērnam mainās uzvedība, tā paliek netipiska – piemēram, mierīgs bērns paliek ļoti eiforisks. Viņš ir tādā kā hipertonusā. Vai bērns, kurš visu laiku ir bijis starp ģimenes locekļiem, pēkšņi vakaros "pazūd telefonā" un tur pavada ļoti daudz laika, un ir pilnīgi neatraujams. Vai, ja, piemēram, bērns, kurš visu laiku ir koncentrējies uz mācībām, tagad stāv pie spoguļa un visu laiku domā, ko vilkt virsū, lai par mani neņirgātos skolā."
Eksperte arī piebilda, ka acīmredzami pierādījumi skolēna problēmām – nesekmīgi mācību priekšmeti vai ieraksti par neapmierinošu uzvedību parādās krietni vēlāk. Tie ir kā sekas ilgāku laiku neatrisinātām grūtībām.
"Tās grūtības var būt dažādas. Ir bērni, kas paši ļoti aktīvi pasaka, ka viņam riebjas iet uz skolu. Ja bērns tā saka, tas ir uzmanības signāls, ka kaut kas nav labi vai vismaz ne tā, kā vajadzētu būt," tikmēr vērtēja bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Motivācijas zudums skolu apmeklēt vai mācīties ir spēcīgs signāls, sarunā ar Lsm.lv apliecināja Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.
"Neinteresē, garlaicīgi, neredz jēgu. To arī var pamanīt, ka bērns izvairās, viņam neinteresē, viņš to demonstrē diezgan uzskatāmi, ka viņam neinteresē vai nu konkrēts mācību priekšmets, vai vispār skola un izglītība kā tāda," uzsvēra pētniece.
Iemesli straujam motivācijas kritumam vai izmaiņām uzvedībā var būt dažādi – grūtības mācīties, nesaskaņas ar vienaudžiem vai pasniedzējiem un citi. Tāpēc sarunai ar bērnu jābūt kvalitatīvai un vecākiem jāapbruņojas ar pacietību un vēlmi savu atvasi uzklausīt.
Svarīgi veidot savstarpēju uzticību
Ir jāapbruņojas ar spēju empātiski ar bērnu izrunāt to, kas notiek viņa dzīvē un kas sekmējis šīs pārmaiņas, sacīja Bērziņa.
Regulāras, taču neuzbāzīgas un nepārmetošas, izpratnes pilnas sarunas ilgtermiņā spēj izveidot uzticēšanos, norādīja Lsm.lv uzrunātie eksperti.
Tāpat svarīgi sekot līdzi tam, kāda vide un attieksme pret mācību iestādi un zinību apguvi ir bērna mājās, norādīja LU pētniece Umbrašo.
Var būt arī tā, ka ģimene noniecina izglītību – slikti izsakās par skolu, pasniedzējiem, to, cik svarīgi ir mācīties. Un, lai arī bērns ne vienmēr izrāda, ka savu vecāku teikto ir dzirdējis, viņu būtiski ietekmē apkārt esošā vide un tajā valdošā noskaņa.
"Ja vecākiem ir pozīcija, ka izglītība nekam neder, mūsu izglītība nekam neder un skolotāji ir stulbi, nu, tad tas tomēr kaut kur paliek, piemēram, skolēna priekšstatos un attieksmē," sacīja Umbraško.
Runājot ar bērnu par viņa grūtībām, uzmanība jāpievērš arī pārliekam, bērnam netipiskam klusumam. Ja problēma ir liela un traumatiska, bērni ne vienmēr par to vēlēsies runāt.
"Jo smagāka, traumatiskāka būs situācija, jo vēlāk viņi sāks runāt. Un līdz ar to klusums arī mums ir jāuztver kā ļoti svarīga pazīme, un mums diemžēl ir bijuši ļoti grūti gadījumi, kad upuris šādā veidā mēģina pasargāt un slēpj pāridarītāju," atzina Bērziņa.
Šādā gadījumā nereti tiek iesaistītas ārējas atbalsta personas – speciālisti vai skolas atbalsta personāls.
Kā bērnam atgriezt prieku mācīties?
Teju visi Lsm.lv uzrunātie eksperti norādīja, ka, strādājot ar bērniem, kuri no mācībām vai skolas izvairās, ir individuāla pieeja šo problēmu risināšanā.
Bieži skolēnu motivāciju saļodzījušas bailes kļūdīties, ar pieredzi dalījās tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" angļu valodas pasniedzēja Agnese Gromova-Ķūrena.
"Mums, it sevišķi vidusskolas klasēs, ir iedzītas bailes kļūdīties, un tad ir nākamais – jāsāk mānīties."
Pedagoģe norādīja, ka lielu daļu savas profesionālās ikdienas viņa un arī viņas kolēģi pavada, bērniem mācot, ka viņu pieļautās kļūdas ir tikai daļa no mācību procesa. No tām nav jābaidās, kā arī jābūt atklātiem par grūtībām un jāmāk lūgt atbalstu un palīdzību mācībās.
"Tā ir visas mūsu sabiedrības problēma, ka mēs vispār esam tādi prasīgi pret sevi. Mēs baidāmies kļūdīties, visu gribam maksimāli, bet, ja nesanāk, tad nedarām vispār un bēgam prom vispār no jebkādiem uzdevumiem," norādīja pedagoģe.
Tāpat jāielāgo, ka katram bērnam ir savi motivatori, ko darīt – ārēji un iekšēji, uzsvēra Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa. Tas nozīmē, ka, kamēr vienu varēs pielabināt, solot kādu gardumu vai ceļojumu, kas ir ārējie motivatori, citu bērnu ar šādiem solījumiem ietekmēt nevarēs.
"Ir milzīga grupa bērnu, kurus ārējie motivatori neinteresē – viņam ir iekšējie motivatori. Noteikti esiet piedzīvojuši cilvēkus, kuriem, kā pasaka "Hei, izdari šo darbu un saņemsi naudu," viņi atbild "Par ko tu mani uzskati?". Šos cilvēkus nevar piespiest izdarīt vēlamo ne par kādu naudu, jo viņiem vajag šo iekšējo motivatoru," skaidroja Bērziņa.
Un šie iekšējie motivatori ir apziņa par ieguldītā darba vērtību un nozīmi. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško atzīmēja, ka daļai skolēnu patiešām ir būtiski saprast – kāpēc skolā un mācībās ir jāiegulda savs laiks.
"Tā ir tā lietderības maksa – ko man tas maksā un vai mani ieguldītie resursi ir tā vērti, lai mācītos, nevis izklaidētos ar draugiem," stāstīja Umbraško. "Bērnam jādod saprast, par ko viņš maksā. Ja tā maksa ir pārāk liela iegūtajam rezultātam, bērns var izvairīties to darīt, uzdot šos pamatjautājumus – kāpēc man ir jāiegulda laiks un pūles, un ko es beigās saņemšu pretī."
Pētniece arī uzsvēra, ka bērnus jāsāk atbalstīt un tiem palīdzēt jau tad, kad ir pamanītas pirmās grūtības, jo pašas no sevis tās ar laiku neizzudīs – tikai palielināsies.
"Ja kāds domā: "Nu labi, mēs te pirmo līdz trešo klasi kaut kā pieveiksim, un tad tur tiek galā skola ceturtajā vai sestajā klasē". Bet tās grūtības jau ir tik samilzušas, ka bērnam tiešām jau var rasties sajūta, ka viņš vairs neko nevar izdarīt," brīdināja pētniece.
Vecāki nedrīkst slēpties no skolas, bet skolotājiem jāvēlas palīdzēt
"Šī ir svarīga sadarbība – starp skolotājiem un vecākiem. Nevis tā, ka viens otram pārmet, kurš ko nedara vai kuram ko vajadzētu darīt, bet mēģināt tieši strādāt, lai atbalstītu bērnu," uzsvēra Umbraško.
To, ka ir svarīgi iet kopsolī ar ģimeni, apliecināja arī tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktore Ilze Beļinska.
"Skola arī ir liela ģimene, un mēs mēģinām viens otram palīdzēt, saprast un mēģinām atbildēt, meklēt cēloņus, kāpēc ir viena vai otra attieksme šāda. Tas pedagoģijā, manuprāt, ir ļoti svarīgi," vērtēja Beļinska.
Vadītāja arī uzsvēra, ka pārstāv privātu skolu, kas spēj vairāk laika veltīt bērniem un mācību saturu pielāgot viņu vajadzībām, taču šāda pieeja būtu vērtīga arī citās mācībiestādēs.
Teju tikpat vērtīga kā komunikācija starp bērnu, vecākiem un mācību iestādi būtu arī kvalitatīva un efektīva pieredzes un informācijas apmaiņa starp dažādām mācību iestādēm, norādīja projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte Kristīne Liepiņa.
"Skola bieži vien sāk no nulles, kam tā pilnīgi noteikti nevajadzētu būt," viņa stāstīja. "Jo ir bieži tā, ka bērns mācās skolā. Ir problēma – to pamana un piedāvā atbalstu. Vecāki atsakās un dažkārt vienkārši pazūd no skolas un pašvaldības. Un pazūd vienreiz, otrreiz, un tas bērns nonāk atkal jaunā skolā, un viss sākas no gala, un tā tam nevajadzētu būt."
Tāpēc, viņasprāt, lietderīga būtu Latvijas izglītības iestādēm pieejamas datu bāzes izveide, kurā būtu redzama vispārīga informācija par bērnu, viņa vajadzībām un nepieciešamo atbalstu.
Vienlaikus Liepiņa arī norādīja, ka pastāv iespēja, ka skolas šo informāciju varētu izmantot ļaunprātīgi – problēmbērnus, jau laikus zinot par tiem, neuzņemt. Taču kopumā skolotājiem būtu vieglāk saprast, kas ir bērna stiprās un vājās puses, un jau sākotnēji atrast viņam piemērotu pieeju mācībās.
"Tur gan ir jautājums par datu privātumu. Taču šos datus varētu uzkrāt, analizēt. Ka skolām ir informācija gan par bērnu, gan par viņa ģimeni. Bērni mēdz migrēt starp izglītības iestādēm. Un tā ir viena problēma, kas šobrīd diemžēl valsts līmenī nav atrisināta," vērtēja eksperte.
Vienlaikus bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norādīja, ka paša pieredzē bieži vien pretimnākšanu no skolas un pedagogu puses neredz.
"Un diemžēl tas, ko mēs praksē redzam ļoti bieži – vecāki saprot, ka ir grūtības, aizved pie ārsta, ārsts apstiprina, ka bērnam ir mācīšanās grūtības, piemēram, uzmanības deficīts vai hiperaktivitāte, ar ko viņš ļoti labi varētu tikt galā, mācīties izglītības vidē, bet vecāki aiziet uz skolu un saka, ka skola saka nē – audziniet paši savu huligānu."
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+. Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15–21 gadu vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažādi atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
