Konkrēti dati par dzīvnieku slimību izplatību cilvēku vidū nav pieejami, bet ir pilnīgi droši, ka ap 60 % cilvēku infekciju ir zoonotiskas, skaidroja Laivacuma. “Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem ap 75 % infekcijas, kas parādās cilvēkiem, varētu būt nākušas no dzīvniekiem,” norādīja pētniece.
Deksne pauda, ka tieši Covid-19 sakarā daudz tiek runāts par infekciju ceļošanu no dzīvnieku uz cilvēku pasauli, taču tas nav nekāds jaunums. Slimību pārnese no dzīvniekiem uz cilvēkiem ir fakts, pret ko jāizturas ar pietāti, uzsvēra pētniece.
“No pērtiķiem ir pārnācis cilvēka imundeficiīta vīruss (HIV), arī Ebolas vīrusa infekcija. Tāpat dažādas baktērijas, pārtikas infekcijas, piemēram, visiem zināmā salmoneloze ir nākusi no dzīvniekiem. Nevar pateikt, ka tikai viena veida infekcijas nāk no dzīvniekiem,” stāstīja Laivacuma.
Vaicātā par izplatītākajiem infekciju pārceļošanas veidiem infektoloģe norādīja, ka tie ir dažādi – slimības pārceļo gan ar asinīm, gan tiešā ceļā:
Viena no teorijām saka, ka HIV pie cilvēkiem ir nonācis tādā ceļā, ka iedzīvotāji ir ēduši jēlu pērtiķu gaļu.
Tāpat infekcijas pārceļo ar moskītiem. Tikpat labi, runājot par parazītiem – varam apēst parazīta oliņu un saslimt tā. Tas iespējams arī lietojot piena produktus”.
Deksne uzsvēra, ka inficēšanās ēdot var notikt arī netiešā veidā: “Ne vienmēr ir jāapēd kāds dzīvnieka materiāls, no kura ola iznākusi ārā. Piemēram, kriptosporīdijas gadījuma liekākais parazīta saimnieks ir liellops, kas to vidē visvairāk izplata. Tas nenozīmē, ka mums ir tieši jāapēd ābols, uz kura ir liellopa fekālijas. Tas viss ir nonācis gruntsūdeņos vai uzturas augsnē, mums nav vajadzīgs tiešais kontakts ar dzīvnieku. Ja nomazgājam ābolu ar netīru ūdeni, liellops nav bijis blakus, bet mēs varam tikt pie parazīta,” norādīja pētniece.
