Pagaidām par to, ka Covid-19 izplatībā vainīgi ir sikspārņi, pastāv tikai aizdomas: “Sikspārņos ir atrasts vīruss, kura genoms par 96% atbilst Covid-19. Problēma ir tā, ka apmēram līdzīgs procents genomu mums sakrīt arī ar šimpanzēm, bet mēs neesam šimpanzes. Kaut kāda radniecība tur ir. Var gadīties, ka tas ir kaut kādā veidā atceļojis no sikspārņiem, bet simtprocentīgu pierādījumu nav.”
Pētnieks uzsvēra, ka šobrīd nav pierādīts, ka sikspārņi ir saskārušies ar Covid-19. Tajā pašā laikā sikspārņu pētniekiem šogad rekomendē tos neķert rokās, jo teorētiski pastāv iespējas inficēt sikspārņus no cilvēka.
“Ir zināms, ka sikspārņi ir ārkārtīgi izturīgi pret vīrusiem un paši neslimo. Ir vēl vairāki momenti, kas liecina, ka sikspārņi varbūt nav tik milzīgs vīrusa avots. Tos vainot ir pārspīlēti un tendenciozi,” viedokli pauda pētnieks, piebilstot, ka arī iepriekš vairāku citu vīrusu izplatībā tikuši vainoti sikspārņi, taču tas netika pierādīts.
Pētnieks atgādināja, ka pastāv vēl viena Covid-19 izplatības versija – vainojams varētu būt pangolīns (bruņnesis). Tiek pieļauts, ka tas varētu būt pārnesis vīrusu no sikspārņiem uz cilvēkiem.
"Tam, ka vīruss parādījies, ir daudzi nosacījumi, viens no tiem – paši esam pārveidojuši vidi, līdz ar to nonākam ciešākā kontaktā ar to, kas tur dzīvo. Otrs – daudzi no vīrusiem (sākumā) bijuši lokāli izplatīti. Arī šobrīd aktuālais vīruss, ja tas ir no sikspārņiem, ir no vienas konkrētas sikspārņu sugas, kas ir sastopama Dienvidaustrumāzijā," pauda Vintulis.
"Tropi tiek ļoti ekspluatēti, un ir iespējas, ka kaut kas no sikspārņa vai kāda cita varētu pārlēkt. Tāpēc daudz izskan, ka šī nav pēdējā pandēmija, ko sagaidām. Būs vēl, jo mēs dabu pārveidojam un nonākam konfliktsituācijā," vērtēja Vintulis.
