Zinātnes vārdā

Mikroorganismu slepenā dzīve. Saruna ar Ilzi Elberi

Zinātnes vārdā

Pārdaugavas folklora, Vidzeme un kara stāsti. Saruna ar Gati Ozoliņu

Smaržas, krāsas un kovids

Kā Covid-19 ietekmē smaržu un krāsu uztveri? Saruna ar LU pētniekiem

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki veikuši pētījumu par cilvēku krāsu un smaržu uztveri, vienlaikus ievācot datus par to, kā tas mainās pēc Covid-19 pārslimošanas. Covid-19 uz dzīves kvalitāti atstātās sekas un spēja regulēt emocijas saistītas ar ožas traucējumiem, Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" stāstīja LU Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un LU vadošā pētniece un psiholoģijas doktore Solvita Umbraško. 

Latvijas Radio: Jurģis Šķilters nesen Rīgas Stradiņa universitātē stāstīja – ir aplami iedomāties, ka Covid-19 ir tikai elpceļu vīruss. Citējot tevi, Jurģi, tas ir kārtīgs sistemātisks vīruss. Kāpēc vispār par to sākāt domāt?  Kas par to liecināja? 

Šķilters: Mans tāds pozitīvais priekšstats par Covid-19 pētniecību ir tas, ka virkne jautājumu, kas pētniecībā nebija uzmanības centrā vai vienkārši šķita pētniekiem margināli, Covid-19 problēmu rezultātā ir kļuvuši par dienaskārtības centrālajiem jautājumiem. Viena lieta ir olfaktorā, proti, ožas uztvere, un mūsu pētījums ir maza daļiņa no tā, kas pasaulē šobrīd tiek aptverts, atklāts –

faktiski tas, ka cilvēka dzīves kvalitāte Covid-19 izslimošanas gadījumā krītas.

Iemesls patiešām, protams, vienā ziņā ir tādas plaušu, sirds ķibeles, bet ir arī daudz pastarpinātāki un smalkāki ietekmju veidi. Piemēram, tas, ka ļoti bieži Covid-19 izslimojušu cilvēku vidū ir depresijas pacienti un viss, kas ar to saistīts. Tās savā ziņā ir sekas arī smaržu traucējumiem, orbitofrontālā korteksa (smadzeņu daļas, kas atbild par smaržu apstrādi, bet arī par emociju un afektu apstrādi) [izmaiņām]. Interesantais šajā gadījumā ir tas, ka mēs pētām, kā izmainās vai kas ir tas, kas Covid-19 gadījumā ožas uztverē ir transformēts, bet pēc būtības  sekas ir arī emociju regulācija, tā ir depresija. Es domāju, jautājums, kāpēc Covid-19 izslimojušu cilvēku dzīves kvalitāte krītas, ļoti lielā mērā ir saistīts tieši ar olfaktorajām izmaiņām. Ja mēs ņemam vērā, ka puse no slimojušiem ir ar kaut kādiem ožas traucējumiem, tad tas, protams, tas kaut ko liecina. 

Ļoti interesanti šķita tas, ko Jurģis pieminēja, ka tur var būt saistība ar depresijas simptomu izteiktību, un ka tas savienotājs var būt saistīts ar smaržas uztveres problēmām.

Umbraško: Šeit es varbūt varētu piebilst, ka tas, kas nāk no mūsu pētījuma rezultātiem, kad cilvēki atzīmēja, kādas viņiem ir palikušas sekas pēc Covid-19 izslimošanas, – ļoti bieži cilvēki atzīmēja nogurumu. Tālāk sekoja ar daudz mazāku biežumu izteikti fiziskās [sekas], galvassāpes un vēl dažādi fiziskie simptomi, bet nogurums ir tas, kas ļoti bieži tika atzīmēts. 

Viena lieta ir vispār saprast, kas notiek ar uztveri ožas gadījumā, bet jūs piegājāt krietni interesantāk. Manuprāt, ka tur ir tā krosmodālā pieeja. Kas tā ir un kāpēc jūs tā sākāt domāt? Kāds tam ir konteksts zinātnē? Vai citi arī tā domā?

Šķilters: Krosmodālā jeb šķērsmodālā uztvere ir uztveres pētniecības virziens, kur interesē, kā mūsu dažādās maņas, redze, dzirde, smarža, tauste, – kā tās mijiedarbojas un viena otru ietekmē. Šajā gadījumā tās ir krāsas un oža. Patiesībā priekšvēsture ir mazliet senāka, jo mums jau vairākus gadus sadarbībā ar Latvijas Universitātes fonda finansētu projektu notiek dažādu maņu mijiedarbības izpēte. 

Kā jūs to darāt? 

Šķilters: Mums interesē, pirmkārt, kā šīs dažādās maņas ir saslēgtas kopā un viena otru ietekmē, bet otra svarīgā lieta ir, – mums interesē arī, kāda veida emocionālo reakciju lietotājā tā izraisa. Tāpēc mūsu Covid-19 pētījums vienā ziņā ir jautājums, kā maņas mijiedarbojas, bet otrs jautājums ir, kas notiek ar emocionāli afektīvajiem procesiem. 

Kā mēs to darām? Šajā konkrētajā pētījumā mēs testējām tā saucamās krāsu zināšanas un smaržu zināšanas. Kā zināms, cilvēkam ir verbālas un vizuālas krāsu zināšanas. Piemēram, ja es tev jautāju, vai tev patīk sarkana krāsa, tu vari pateikt – tev patīk vai nepatīk. Es tev varu arī parādīt kādu sarkanu pleķīti, un tu arī vari pateikt – ir okei vai nav. Tas ir iemesls, kāpēc akliem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuriem ir ļoti vāja redze, ir diezgan precīzas krāsu zināšanas. Vienkārši tās zināšanas ir verbālas, nevis vizuālas. Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas būtībā sakrīt divās kastītēs. Vienas ir tās, kas saistītas ar konkrēto uztveres domēnu, šajā gadījumā ar redzi tiešā veidā. Otras ir zināšanas, kuras faktiski mēs esam apguvuši iepriekš. 

Kā var pie šīm zināšanām tikt, jo man šķiet, ka krāsu uztvere vispār ir ļoti interesanta lieta, tur jau ir arī starpkultūru atšķirības. Viena lieta ir gaismas spektrs, kas tiek atstarots no kādām virsmām, bet otra lieta ir, kā tu to sadali, kādās apakšgrupās, un kā tu to sauc.

Šķilters: Galvenais jau ir tomēr pieredze, asociatīvās mācīšanās rezultāti. Es domāju, te tā lieta kopumā ir diezgan vienkārša. Vienkārša tā, ka tīri tehniski, ja mēs testējam krāsas, kādas tās ienāk mūsu sajūtu apstrādē un uztverē, tas nozīmē krāsu veids, piesātinājums, gaišums. Šajos pētījumos mēs testējām verbālo krāsu zināšanu, kurai ir ļoti stingra korelācija ar vizuālo. Vienkārši, ņemot vērā, ka mums ir pietiekoši dažāda publika, un mēs negribējām, lai mums ir kaut kādas displeju atšķirības, mēs testējām verbālās krāsu zināšanas, verbālās ožas zināšanas. 

Kā tas tīri tehniski notiek? Es aizeju pie jums uz laboratoriju, ko jūs man liekat darīt? 

Umbraško: Patiesībā nemaz nebija jānāk pie mums uz laboratoriju. 

Jūs mani noķerat internetā, piemēram? 

Umbraško: Jā, mums bija 11 krāsas vai krāsu nosaukumi, tās bija biežāk zināmās – sarkans, dzeltens, zaļš, zils, brūns, vēl arī pelēks, balts, melns. Un 19 smaržu apraksti. Mēs nelikām smaržot mūsu laboratorijā, bet tie bija faktiski smaržu nosaukumi. Tur bija provizoriski patīkamās, kas bija ziedu smarža, varbūt maiznīcas smarža, koka smarža, un arī tādas nepatīkamās, kas arī pēc tam apstiprinājās, kā, piemēram, puvuma, urīna, deguma smarža. Tad bija divas daļas eksperimentam. Vienai daļai mēs lūdzām piemeklēt krāsas noteiktai smaržai, piemēram, nosauciet, ar ko jums asociējas ziedu smarža no tām 11 krāsām. Otrajā variantā otrādi, kad krāsai lūdzām piemeklēt smaržu. Faktiski bija iespēja [piemeklēt] trīs, bet tas nosacījums bija, ka pirmā ir tā spēcīgākā, ar ko jums asociējas. 

Man nāk prātā, ka tur ir tuvošanās, izvairīšanās dimensija. Ir smaržas, kas cilvēkus pievelk, un ir, kas atgrūž. Skaidrs, ka mēs centīsimies neuzturēties telpā, kur būs puvuma smaka. Vai ir arī paralēles ar krāsām? Ka kaut kāda vide mūs vairāk pievelk un kāda atgrūž? Vai tur ir arī asociatīvā saistība ar smaržām? Ja pasaka "brūns", tas var asociēties gan ar puvumu, gan svaigi ceptu maizi. 

Umbraško: Jā, un arī ar koku. Faktiski tad, kad mēs skatījāmies rezultātus, it kā liekas, ka verbālais apraksts, tas ir risks, ka katrs kaut ko savu ieliek, ka vienam sarkana krāsa ir pilnīgi kaut kāda cita sarkana krāsa. Neskatoties uz to, var skaidri redzēt likumsakarības, piemēram, ka bieži krāsu asociācijas var pievilkt objektu vizuālajam izskatam, un tas ir diezgan acīmredzami. Piemēram, koks visvairāk asociējas ar brūnu un zāle gandrīz 90% ar zaļu. Tad, kad ir  nepatīkamās smaržas, mēs arī lūdzām novērtēt no viens līdz septiņi, kuras smaržas ir patīkamas, bet kuras nepatīkamas. Piemēram, urīna smarža, tai visbiežākā izvēle ir dzeltena krāsa. Un tā pati dzeltenā krāsa arī parādās, piemēram, gan maiznīcas, gan siltai smaržai un arī sviedru smaržai. 

Pētījuma laikā sākās Covid-19, līdz ar to jums sanāca pētīt gan tos cilvēkus, kas ir slimojuši, gan tos, kas nav. Vai pamanījāt kādas atšķirības? 

Umbraško: Īstenībā datu mums ir ļoti daudz. Galvenā doma bija tās abpusējās saistības, vai dzeltenu krāsu saista, piemēram, ar ziedu smaržu, un otrādi, vai ziedu smaržai biežākā ir dzeltenā krāsa. Tie pāri mums ir ļoti daudz, 11 reiz 19, un abos virzienos. 

Jūs lūdzāt izvēlēties no saraksta vai varēja brīvi nosaukt?

Umbraško: No saraksta, bija 11 krāsas un 19 smaržas. 

Šķilters: Neliels komentārs, ka smaržu deskriptori, tas ir faktiski tas, kas šobrīd ir pēdējais gan neirozinātnēs, gan arī kognitīvajā psiholoģijā un uztveres psiholoģijā atklāts, kas ir tie robustākie un ticamākie smaržu deskriptori. Tā ķibele jau ir tāda, ka atšķirībā no redzes uztveres vai taustes, smaržas gadījumā ir ļoti maz skaidras kategorijas, kas ir iemesls, kāpēc mums bija tieši tik tie smaržu deskriptori. 

Umbraško: Jā, un mēs skatījāmies, pirmkārt, vai tas ir abpusēji, un rezultāti ir ļoti dažādi. Ir pāri, kuri sakrīt abos virzienos, un ir pāri, kas ir diezgan atšķirīgi – vienā virzienā izvēlas un otrā virzienā neizvēlas. Vēl mēs skatījāmies starpgrupu [sakarības], mūsu saucamā kontrolizlase, kuri bija pirms Covid-19, un Covid-19 grupa. Mēs vēl skatījāmies Covid-19 grupas, tās, kuri ir pārslimojuši Covid-19, iekšgrupu tiem, kuriem bija ožas zudums vai traucējumi, un kuriem nebija. 

Šķilters: Piemēram, kādi ir tie smaržu-krāsu un krāsu-smaržu saistījumi cilvēkiem, kuriem nav bijuši smaržu traucējumi, bet ir bijis Covid-19, gan arī tiem, kuriem ir bijis Covid-19 un ilgāki vai mazāk ilgi olfaktorie traucējumi. 

Umbraško: Tur patiesībā arī parādās atšķirības starp tiem, kuri ir slimojuši ar Covid-19 un kuriem ir bijis smaržas zudums vai traucējumi, un tiem, kuriem nav. Tur bija pat ļoti izteiktas dzimumu atšķirības, ka tie vīrieši, kuri bija slimojuši ar Covid-19 un bija zaudējuši ožu vai tā bija traucēta, viņi izteikti augstāk vērtēja smaržas, piemēram. Tās bija acīmredzamas atšķirības, tur pat varēja nerēķināt. Tā bija tāda ļoti interesanta tendence. Tur, protams, bija maz respondentu, bet atšķirības parādījās arī starp tiem, kuri slimojuši ar un bez ožas traucējumiem. Tā kā tas noteikti kaut kādā veidā ietekmē uztveri. 

Šķilters: Mums arī bija pārsteigums, ka Covid-19 ietekmes parādās tik ļoti dažādi. Piemēram, uz patīkamām smaržām cilvēku smaržu-krāsu saistījumi ir atšķirīgi kā nepatīkamu gadījumā. Piemēram, patīkamu smaržu gadījumā viedoklis abām dzimumu grupām kļūst līdzīgāks, savukārt par nepatīkamām atšķiras, ja mana atmiņa neviļ. Vēl viena nianse, kas man likās ļoti interesanta – ja mēs skatāmies tos pētījuma dalībniekus, kuriem tiešām bija zudusi oža, nu, ja mēs testējam krāsu-smaržu, nevis otrādi, saistījumus, tad krāsu vērtējumi ir dažos gadījumos pavisam uzkrītoši būtiski augstāki. 

Ko nozīmē augstāki? Jūs arī prasījāt, kā patīk?

Šķilters: Jā, mēs arī prasījām, kā patīk, mums bija arī tā saucamo preferenču un valences testi no viens līdz septiņi skalā. 

Kas ir tas, kas patīk, pirms tu esi slimojis, un kas pēc tam? 

Umbraško: Kopumā ir jāsaka, ka krāsu gadījumā tā patikšana bija tāda vidēja tendence, savukārt smaržām bija polāri viedokļi, bija, kas ļoti patīk un ļoti nepatīk. Tiem, kuri ir slimojuši, viņiem patīkamās smaržas ir vēl augstāk novērtētas, ar mediānu septiņi, piemēram, kas ir faktiski visaugstākais vērtējums.

Šķilters: Katrā ziņā, ko šis liecina? To, ka tad, kad ir traucēts kāds viens uztveres domēns, šajā gadījumā oža, tad, protams, tas atstāj ietekmi uz citiem. Šķērsmodālās uztveres pētniecībā lielākā pievienotā vērtība ir tā, ka, pētot traucējumus vienā uztveres domēnā, mēs pētām, kas notiek ar citiem. Šī pētījuma unikalitāte, man liekas, ir divos aspektos. Pirmkārt, tas, ka mēs esam pirmie, kuriem atšķirības Covid-19 gadījumā ir tomēr diezgan viennozīmīgi dokumentētas, jo mums tās atšķirības nebija marginālas. Kā jau arī Solvita minēja, viņas ir diezgan būtiskas un dažos gadījumos arī sistemātiskas, ja skatāmies dzimumu atšķirības. Tā otra lielā lieta, kāpēc mūsu pētījums ir unikāls, es gribētu teikt, tādā salīdzinošā griezumā, parasti, kad testē tās šķērsmodālās saistības, teiksim, smaržu, garšu un otrādi, izmanto dažādas metodes, dažādas mērījumu sistēmas. Mums ir viena mērījumu sistēma. Tā ir viena no lietām, par ko man pašam ir gandarījums, ka mēs esam vieni no tiem, kas ir visus smaržu deskriptorus notestējuši virzienā uz krāsām un no krāsām abos virzienos ar vienu un to pašu instrumentāriju. Tas vienkārši nozīmē to, ka mūsu rezultāti ir stabilāki un ticamāki kopumā. 

Ja cilvēkam ir depresijas simptomi, tur kaut kas arī ar smaržu izmainās? Mēs zinām arī, ka Covid-19 gadījumā var pēc tam attīstīties depresijas simptomi. Vai, izejot no jūsu rezultātiem, iespējams prognozēt to, vai tas varētu būt gaidāms? 

Šķilters: Es domāju, ka no mūsu pētījuma arī, protams, var kādus netiešus secinājumus izdarīt, bet kopumā ir arī citiem kolēģiem pētījumi par to, ka Covid-19 gadījumā smaržu traucējumi ir sistemātiski un, es gribētu teikt, arī sistēmiski saistīti ar depresijas traucējumiem. Tas, kā tie simptomi līp kopā, ir ļoti uzkrītoši. Tātad tas ir smaržu zudums, depresija un galvassāpes.

Tipisks jautājums ir, cik lielā mērā ožas traucējumi ir sekas vai cēlonis depresijai, tas jau ir mazliet sarežģītāks jautājums.

Pats fakts, ka depresija un oža ir saistītas, tas jau ir arī pirms Covid-19 pētīts, teiksim, cilvēkiem, kuriem oža ir zudusi, viņiem ir būtiski vairāk depresijas spektra traucējumi. Tas ir skaidrs, vienkārši, man liekas, mēs ļoti bieži neapzināmies to, cik lielā mērā oža ir mūsu psiholoģiskās labsajūtas centrāla komponente. 

Umbraško: Domājot pie tām krāsām, tad šeit parādās arī pie tām asociācijām interesantas [saistības], piemēram, tie, kuri bija piedzīvojuši smaržas zudumu, koka smaržai izvēlas pelēku krāsu, kuru neviens cits neizvēlas. Arī brūno krāsu ļoti bieži izvēlas izteikti vairāk dažādos gadījumos asociācijām tieši Covid-19 pārslimojošo grupā ar izteiktu procentuālu vairākumu, kas kontrolgrupā nemaz neparādās. 

Jūs tagad zināt, kas ir smaržas, krāsas, kas vairāk asociējas ar nogurumu. Vai nebūtu to iespējams izmantot terapeitiskā līmenī? Piemēram, tagad ej noteiktas krāsas telpā vai skaties noteiktas krāsas priekšmetus, vai smaržo noteikta veida smaržas.

Šķilters: Ar krāsām ir tā, ka krāsu patika ļoti ir atkarīga no vecuma posmiem. Terapeitisks efekts varētu būt, ņemot vērā un ļoti rūpīgi skatoties vecuma posmu. Domājot par smaržām, īstenībā ir kolēģi, kuri veic depresijas pētniecībā gan diagnostiski, gan arī ārstēšanas nolūkiem [pētījumus].

Piemēram, uzlabojot ožas jutīgumu, pēc visa spriežot, kaut kādiem noteiktiem depresijas simptomiem ir tendence samazināties. Jāsaka godīgi, ka šis virziens ir vairāk pētniecības procesā. Neskatoties uz vairākiem pētniecības centriem, mēs tādu viennozīmīgu atbildi nevaram teikt. Ir vēl viena interesanta lieta, – runājot par tādiem klīniskiem un psihoterapeitiskiem efektiem. Ņemot vērā, ka smarža ir lielā mērā saistīta ar mūsu ilgtermiņa atmiņu, ir pētījumi, kuru ideja ir – ja mēs varam atklāt veidu, kurā cilvēks paredzami reaģē uz senām smaržām, saistot tās ar kādām atmiņām, varbūt mēs varam uzlabot cilvēku atmiņu. Ļoti vienkāršoti sakot, mēs būtībā, trenējot ožu, varam trenēt atmiņu. Iedomāsimies, mums nevienam, visticamāk, neradīsies vizuāls iespaids par to, kas ar mums ir noticis pirms 20 gadiem, bet, ja es, piemēram, saku vecmāmiņas "kaltētie āboli" – tā specifiskā smarža ir ļoti skaidra un ļoti klātesoša, tiklīdz mēs to priekšstatām. Kopumā ožas pētniecībā ir ļoti daudz pievienotas vērtības, un, manuprāt, arī mūsu pētījums liecina, ka tās ir sensitīvas, jutīgas attiecībā uz Covid-19 gadījumu. Mēs ne tikai varam redzēt atšķirības starp cilvēkiem, kuri ir slimojuši un kuri nav, bet, tagad skatoties, kuriem ir ožas zudums, – tā atšķirība ir vēl būtiskāka un vēl dramatiskāka. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti