Eiropas augstākās izglītības iestādes atsakās no programmām, kas saistītas ar Krieviju vai Krievijas vieslektoriem, bet Rietumu lektori vairs nedodas uz Krieviju. Eksperti spriež, ka sadarbības saraušana pētniecībā varētu ietekmēt pasaules zinātnes progresu. Kamēr vieni akadēmiķi uzskata, ka Krievija jāizolē visos iespējamajos veidos, citi aicina neieslīgt galējībās, kā piemēru minot Milānas Universitātē no programmas izņemtu kursu par krievu rakstnieku Fjodoru Dostojevski.
Zinātnes biznesa pētniecības foruma pārstāvis Deivids Metjūss skaidroja, ka Krievija ir svarīga tādās jomās kā klimata un Arktikas pētniecība un sadarbības pārtraukšana aizkavēs globālo zinātnes progresu. Īpaši tikšot ietekmēti mūžīgā sasaluma pētījumi, jo 50% līdz 60% no mūžīgā sasaluma visā pasaulē atrodas tieši Krievijā. Tomēr, neskatoties uz to, svarīgāk esot izolēt Krieviju. Metjūss arī pieļauj, ka Krievija ilgtermiņā piedzīvos lielu zinātnieku emigrāciju, kas ekonomikas un tehnoloģiju jomā būs liels trieciens.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.