Sabiedriskie aktīvisti Rīgā pieprasa pagaidu velojoslas Covid-19 laikā

Ar prasību Rīgā izveidot pagaidu velojoslas 32 kilometru garumā Covid-19 pandēmijas laikā virkne sabiedrisku organizāciju un profesionālu asociāciju vērsušās pie Ministru kabineta un Rīgas domes, informēja pilsētplānotājs un aktīvistu pārstāvis Neils Balgalis.

“Pagaidu velo infrastruktūras izveidošana 32 km garumā sniegtu iespēju vairākiem desmitiem tūkstošu rīdzinieku izmantot velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, uzlabojot epidemioloģisko drošību, samazinot transporta izmaksas un nodrošinot ikdienas fiziskās aktivitātes Covid-19 pandēmijas laikā,” pārliecināts ir Balgalis.

Iniciatīvas autoru izstrādātā velojoslu shēma

Iniciatīvas autori izstrādājuši pagaidu velojoslu izvietojuma shēmu, kur ietverti šādi maršruti:  Āgenskalns–Vecrīga (2,2 km), Akmeņu iela (0,4 km), Raiņa bulvāris (0,9 km),  Gogoļa iela– Jāņavārti (6,1 km), uz Salu tilta (0,3 km), Rēzeknes iela  (0,8 km), Kr.Barona iela (2,8 km),  Dzelzavas iela (5,2 km), Ilūkstes iela (1 km), Ieriķu iela (2 km),  Lielvārdes iela (3 km),  Ulbrokas iela (1,9 km), Eizenšteina iela (1,9 km), Duntes iela (2,7 km), Avotu iela (0,7 km).

Ministru kabinetam un Rīgas domei adresētajā vēstulē tiek rosināts velojoslas veidot, brauktuves daļu norobežojot ar stabiņiem, gumijas atdurēm, vadstatņiem, konusiem, uzpildāmajiem plastmasas vai betona blokiem.

Ierosinājuma iesniedzēji lēš, ka kopumā 32 kilometrus garo pagaidu velojoslu ieviešana, ietverot marķējuma uzklāšanu ar plastiskiem materiāliem un pagaidu norobežojošo barjeru uzlikšanu, izmaksātu aptuveni 500 tūkstoš eiro.

“Pieņemot, ka ārkārtas situācijas un velojoslu izveides rezultātā braucienu skaits ar velosipēdiem dubultosies un būs aptuveni 100 tūkstoši braucienu dienā (aptuveni 9 miljoni  braucienu gadā), savukārt izveidotās joslas kalpos vienu gadu, veiktais ieguldījums ir 7 eiro centi uz vienu braucienu,” pausts vēstulē.

Aktīvisti atsaucas uz vairākām pilsētām pasaulē, kur pagaidu velojoslu izbūve pandēmijas laikā jau tiek īstenota. Kā piemērs tiek minēta Berlīne, Budapešta, Parīze, Monpeljē, Denvera, Vankūvera,  Monreāla, Vinipega, Portlenda. “Savukārt Jaunzēlande ir pirmā valsts pasaulē, kuras valdība atbalstīs šādas infrastruktūras izveidi ar 90% līdzfinansējumu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu izvērtēt iespēju atbalstīt šādas velo infrastruktūras izveidi Rīgā un, ja nepieciešams, arī citās Latvijas pilsētās, no Covid-19 pandēmijas apkarošanai paredzētajiem līdzekļiem,” pausts vēstulē.   

Ministru kabinetam un Rīgas domei adresēto vēstuli parakstījusi Āgenskalna apkaimes biedrība, Čiekurkalna attīstības biedrība, Kundziņsalas  biedrība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija, Latvijas Automoto biedrība, ''Mad City Rīga'', Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, Pilsēta cilvēkiem, Purvciema apkaimes biedrība, Rīgas apkaimju alianse, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti