Ārkārtējo situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pagarina vēl par trim mēnešiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Ministru kabinets sēdē otrdien, 31. janvārī, atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl par trim mēnešiem – līdz šā gada 10. maijam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).

Ārkārtējā situācija pagarināta, ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Iepriekš ārkārtējā situācija vairākos novados pie Baltkrievijas robežas noteikta līdz 10. februārim.

IeM skaidroja, ka 2023. gada janvārī kopā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 321 gadījumā, 2022. gadā – 5286 gadījumos, kā arī no 2021. gada 11. augusta no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 4045 gadījumos. Pēc IeM teiktā, no 2022. gada novembra ir palielinājies nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits, proti, novembra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 429 gadījumos, decembra mēnesī – 1053 gadījumos.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis
00:00 / 00:42
Lejuplādēt

Ministrijā atzīmēja, ka būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas–Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, skaitu.

IeM atzina, ka no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas, tāpēc ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas apsardzību. Līdz ar to arī turpmāk ir jānodrošina Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējās situācijas režīmu.

17. janvārī Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par atbilstošāku regulējumu administratīvajās teritorijās pie Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas un Latvijas–Krievijas valsts robežas", vienlaikus lemjot, ka IeM, ievērojot situācijas attīstības tendences un aktuālo situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un Baltkrievijas režīma hibrīdkaru pret Latviju, ja nepieciešams, ir sagatavojams un iekšlietu ministram iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas pēc 2023. gada 10. februāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti