Revidents

«Revidents». Kā izveidot ciltskoku?

Revidents

Kā ģērbties, lai nenosaltu? Noderīgi padomi siltākai ziemai

Revidents. Kā ziemā nenosalt?

Kā ģērbties, lai nenosaltu? Padomi siltākai ziemai

Ziemā jāģērbjas slāņos kā kāpostam, un katrai nākamai kārtai jābūt biezākai, bet starp tām jāpiekļūst gaisam, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja stiliste Žanna Dubska. Kāda materiāla apģērbiem dot priekšroku un ko vēl ņemt vērā, lai ziemā būtu silti?

Jaunais “Revidents”

Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.

Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.

Stiliste Dubska raidījumam stāstīja, ka svarīgi ir ģērbties slāņos: “Slāņos kā kāpostam. Un tad tās kāpostu lapas var novilkt. Katrs nākamais slānis ir biezāks, un starp tiem jāiekļūst gaisam.”

Stiliste arī piebilda, ka pirmajam slānim jāpieguļ ķermenim, savukārt katrs nākamais ir aizvien apjomīgāks. 

Ģērbties slāņos – tā nav tikai tāda modes tendence. Armijā, kur karavīriem bieži vien jāiztur skarbi laikapstākļi, apģērbu komplektu veido vairāki apģērbu slāņi. Arī Skandināvijas valstīs populārs ir tā sauktais trīs slāņu ģērbšanās princips.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore Inese Ziemele skaidroja, ka pirmais ir kombinēts apakšveļas slānis, tad – siltinošā veļa. Tālāk jau ofisa vai iekštelpu apģērbs – atkarībā no situācijas.

Stiliste Dubska ieteica piedomāt, lai apģērba dažādo kārtu krāsas ir savstarpēji saskanīgas – maksimāli var kombinēt trīs četras krāsas. “Ja esi [māksliniece Elita] Patmalniece vai Dubska - vari paskatīties arī uz piecām, bet principā – ierobežojies!”

Tuvāk pie miesas ieteicams vilkt dabiskos materiālus, piemēram, zīdu, kašmiru, arī kokvilnu. Nākamie slāņi var saturēt sintētiku.

Tiesa, no kokvilnas apģērba jāizvairās tad, ja cilvēks ir plānojis nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. “Veselības centra 4” un “Capital Clinic Riga” imunoloģe un dermatoloģe Tatjana Ļiņova skaidroja, ka kokvilnas apģērbs no sviedriem var samirkt un ātri atdzesēt ķermeni.

“Mūsdienās ir dažādi mikrošķiedras apģērbi, kas gan uzsūc esošo mitrumu, gan neļauj izveidoties lielai temperatūras starpībai,” stāstīja Ļiņova.

Tāpat siltumu nodrošinās arī vilnas un jo īpaši merino vilnas apģērbs.

Savukārt vissiltākās ārjakas būs tās, kas  pildītas ar porainajām starplikām jeb sinteponu vai dūnām.

Profesore Ziemele skaidroja, ka svarīgi pievērst uzmanību, vai izvēlētais apģērbs satur lamināta drānu, kas ļauj izdalīties ķermeņa mitrumam un vienlaikus veicina siltuma apmaiņu.

“Labākā gadījumā tā ir trīsslāņu lamināta drāna, kurā starp divām kārtām, proti, virsu un oderi atrodas nanošķiedru slānis. Tas laiž cauri mitrumu – mūsu mitrumu, bet ūdeni iekšā neielaiž,” skaidroja Ziemele.

Pirms kāda laika modē bija arī dažādi dzīvnieku ādas kažoki. Ziemele raidījumam pauda, ka tēma par kažokādu valkāšanu ir ļoti izaicinoša. Silti tie, protams ir, taču kažokādām jābūt tur, kur tām jābūt – proti, uz dzīvnieku ķermeņiem vai kā apģērba sastāvdaļai ziemeļos, uzskata Ziemele: “Tur, kur eskimosi dzīvo, kur cita un dabīgāka varianta nemaz nav.”

Ziemele aicināja arī padomāt ne tikai par to apģērbu, kas mums ir mugurā, bet arī cimdiem, cepuri un siltām zeķēm:

“Siltuma kodols mums ir krūtīs, kur temperatūra ir 36–37 grādi.

Vistālāk no kodola ir kājas un rokas, tātad – pēdas un plaukstas. Pirmkārt sals pēdas, kas no šī kodola ir vistālāk. Tāpēc kājām un pēdām jābūt siltām un tāpat ir ar rokām.”

Eksperte skaidroja, ka siltai jābūt arī galvai un jo īpaši ausīm, jo tajās ir ļoti daudz mazo asinsvadu, kur siltumapmaiņa notiek ļoti strauji. Ja salst ausis, tad ar laiku auksti būs visam ķermenim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt