Modes māksliniece Keta Gūtmane nozarē darbojas jau 10 gadus, radījusi inovatīvu auduma apdruku – vetluku jeb tā dēvēto slapjo audumu –, un gandrīz visu saražoto eksportē. Viņas dizaina apģērbu var nopirkt veikalos Berlīnē un Stokholmā, bet lielākā daļa tiek tirgota tiešsaistē. Viņa atzīst, ka mode ir grūta un ļoti dinamiska nozare.
"Tev ir visu laiku jāpiedāvā jaunas tehnoloģas, kaut kādas pievienotās vērtības. Mēs izstrādājam kolekcijas, divas reizes gadā – vasaras un ziemas sesijās braucam uz modes nedēļām, pamatā tā ir Parīzes modes nedēļa. Mēs esam arī piedalījušies Milānas, Tokijas, Berlīnes modes nedēļās. Un otrs darbības virziens ir tirdzniecība internetā, tiešā veidā strādājot ar klientu no visas pasaules. Vēlamies startēt uz mūsu noliktajiem mērķa tirgiem, šobrī tā ir Amerika," klāsta Gūtmane.
Savu vietu modes nozarē veiksmīgi iekarojuši arī vairāki bērnu zīmoli no Latvijas. "Paade Mode" dibinātāja Linda Raituma stāsta, ka zīmolu izveidojusi pirms 13 gadiem un 95% no bērnu apģērbu eksportē uz 25–35 pasaules valstīm.
"Esam ļoti, ļoti spēcīgi Amerikā, esam populāri Āzijas valstīs, arī arābu valstis mūs ir iecienījušas. Eiropā mums ir labi rezultāti Zviedrijā, Vācijā. No visa mūsu augošā apgrozījuma 95% ir eksports, līdz ar to, kad runājam par atbalstu eksportam vai par eksportspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību, mēs noteikti esam tas veiksmes stāsts," uzsver Raituma.
Modes industrijas pārstāvji šobrīd var piedalīties LIAA programmā "Atbalsts eksportam", kam paredzēti 24 miljoni eiro, bet tiem jākonkurē ar inovatīviem uzņēmumiem. LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece teic, ka notiek sadarbība ar ārvalstu žurnālistiem, lai stāstītu par Latviju kā inovatīvu valsti:
"Būtu ārkārtīgi svarīgi, lai notiek dažādas sinerģijas un sadarbības starp dažādām nozarēm. Teiksim, dažādi viedie materiāli, ko varētu izmantot modes industrijā, domājot par ilgtspējīgu modi un to, kā varam dažādus gudros materiālus ieviest arī savā ikdienā."
Latvijas Modes palātas vadītāja Dita Danosa stāsta, ka viņu veiktās aptaujas liecina, ka tieši LIAA eksporta programmas daudziem modes māksliniekiem bijis pamats eksporta uzsākšanai.
"Bija laba programma Covid-19 seku pārvarēšanai, e-komercijas ieviešanai, un
tagad jaunajā plānošanas periodā kritēriji ir tādi, ka mazie uzņēmumi un daļa vidējo vairs nekvalificējas. Tātad atbalsts, kas līdz šim ir bijis dalībai izstādēs un mesēs, lielai daļai uzņēmumu vairs nav pieejams diemžēl,"
norāda Danosa.
Viņa uzsver, ka būt klāt starptautiski svarīgākajos pasākumos ir būtiski: "Būt tur, teikt, ka esam alternatīva itāļu, dāņu, skandināvu modei."
Arī Raituma norāda, ka šogad LIAA eksporta programmā ieviesti ļoti stingri kritēriji:
"Mēs ar savu miljona apgrozījumu, lielajiem eksporta procentiem ļoti knapi kvalificējāmies atbalstam. Bet diemžēl ļoti daudz zīmoli nekvalificējās, un tāds ļoti drūms noskaņojums ir apkārt – dzirdu par aizvērtiem uzņēmumiem, likvidētiem zīmoliem. Bez atbalsta radošā industrija neattīstās.
Nesaskatīs jaunie cilvēki interesi iet mācīties radošajās industrijās, jo viņi redzēs, ka Latvijā tas nevienam nav vajadzīgs."
Gan Gūtmane, gan Raituma, tieši pateicoties LIAA atbalstam, izveidojušas eksportspējīgus uzņēmumus, un abas ir pārliecinātas, ka bez valsts atbalsta iesācējiem modes industrijā attīstīt eksportu būs grūti.
