"Pirmajā brīdī šķiet, kas tur ko nesaprast, – nopērc dzīvokli, dod uz īri, nāk nauda, forši. Tāpēc tas, man liekas, ir viens no mīļākajiem latviešu ieguldījumiem, vismaz sapņos. Esmu dzirdējis argumentu, – kāpēc man ieguldīt akciju tirgū, ja varu nopirkt piecus dzīvokļus un dzīvot no pasīvajiem ienākumiem? Parasti gan tie, kas tā saka, nevar uz sitiena nopirkt piecus dzīvokļus," vērtēja Vestmanis.
Ieguldījums nekustamajā īpašumā, iegādājoties arī vienu dzīvokli izīrēšanai, var būt veiksmīgs, taču veiksmi nosaka atrašanās vieta.
"Ja tev ir laba vieta, vienmēr atradīsi īrniekus, vienmēr varēsi atrast arī pircējus, ja gribēsi to pārdot, un vienmēr varēsi dabūt arī saprātīgu cenu par to," norādīja Vestmanis.
Šāda veida ieguldījumam ir vairāki plusi – regulāri ienākumi ik mēnesi, kā arī sava veida aizsardzība pret inflāciju. Tipiski, ja slēdz īres līgumus no gada uz gadu, tad dzīvokļa īpašnieks var indeksēt nomas maksas, pielāgojot tās inflācijas kāpumam. Tāpat svarīgi arī, ka galvenokārt ilgtermiņā nekustamo īpašumu cena aug.
Vienlaikus ne viss ir tik skaisti, kā izklausās. Galvenais mīts – daudzi, domājot par nekustamo īpašumu, uztver to kā pasīvu ieguldījumu, taču lielākoties tā nav.
"Parasti tur ir trīs lielas problēmas. Viens – ir jāizprot riski. Otrs – tas ikdienā aizņem laiku, tas nav pasīvs ieguldījums. Trešais – parasti ir diezgan dārgi to uzsākt. Pats lielākais ir tieši biznesa risks dzīvokļa iegādei, jo cerība nav laba biznesa stratēģija. Kad taisi biznesa plānu, svarīgi ir veikt tirgus izpēti, atrast īpašumu, saprast, cik tu par to vari prasīt naudu. Ja ir nepietiekama tirgus izpēte un kļūdains biznesa plāns, tas viss var diezgan sālīti beigties," skaidroja Vestmanis.
Piemēram, bieži vien plāns par dzīvokļa īri mēnesī saņemt ap 500 eiro neizdodas, jo neviens īrnieks nav gatavs par konkrēto īpašumu maksāt tik daudz.
"Otrs lielākais risks ir ekonomikas svārstības, kas šobrīd ir ļoti aktuāli. Ir pacēlušās procentu likmes, hipotekāro kredītu maksājumi, kas nozīmē, – ja nu likmes paceļas tik daudz, ka īres nauda vairs nenosedz maksājumu bankai, pasīvs ienākums ir pārvērties par pasīvu izdevumu," turpināja Vestmanis.
Trešais risks ir negodprātīgi īrnieki. Visi esam dzirdējuši stāstus par īrniekiem, kas nemaksā laikā īri, izvairās no maksāšanas vispār, tīši vai netīši bojā nekustamo īpašumu, radot zaudējumus īpašniekam.
Ceturtais lielākais risks, ko daudzi, kā vērtēja Vestmanis, neņem vērā, ir mājas tehniskais stāvoklis un tam nepieciešamie iespējamie ieguldījumi nākotnē.
"Pēdējais lielais risks ir tas, ka nekustamais īpašums nav īsti likvīds. Tas nozīmē, – ja tev pēkšņi ātri vajag naudu, tu to ātri, visticamāk, nepārdosi, ja nepārdosi krietni zem tirgus cenas. Tā arī ir lieta, kas var beigties ar zaudējumiem," norādīja Vestmanis.
Tāpat viņš vērtēja, ka nekustamā īpašuma iegādāšanās un pārvaldīšana aizņem daudz laika. To, protams, var darīt, taču svarīgi saprast, ka tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Investēt visus savus uzkrājumus vienā nekustamajā īpašumā var būt visai riskanti. Tas jādara tikai tad, ja pirms tam ir izstrādāts kārtīgs biznesa plāns un ir apņemšanās uzturēt komunikāciju ar īrniekiem, kā arī ir saprašana, kā uzturēt īpašumu labā tehniskā stāvoklī.
