Ko nozīmē otrais pensiju līmenis?
Otrais pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kurā seši procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem katra paša izvēlētajā ieguldījumu plānā, skaidroja Vindele.
"Šie seši procenti tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām. Ja, teiksim, pensiju pirmais līmenis ir solidaritāte, kurā šobrīd mēs uzkrājam, un no šī uzkrājuma tiek maksāts esošajiem pensionāriem vecuma pensijas, tad otrais līmenis ir jau katram individuāls. Tas netiek nekur citur novirzīts kā tikai pašam dalībniekam," Vindele norādīja.
Salīdzinot 2023. gada rādītājus ar 2022. gada datiem, vidējais individuālais uzkrātais kapitāls pieaudzis vairāk nekā par 1400 eiro, atklāja VSAA eksperte.
"Ja mēs skatāmies kopējo dalībnieku skaitu un kopējos uzkrājumus, tad, teiksim, 2022. gadā vidējais uzkrājums bija 4500 eiro, bet 2023. gadā vidējais uzkrājums ir jau 5800 eiro. [Uzkrājums] aug uz augšu," viņa norādīja.
Tomēr šie skaitļi ataino vidējos rādītājus, bet realitātē individuāli kādam kapitāls var būt uzkrāts pamatīgs, bet kādam gandrīz necik, piebilda "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
"Es domāju, ka pašam būtu jāskatās uz savu individuālo kapitālu. Jāpaskatās, cik tas ir, un jāmēģina saprast, ko tas reāli nozīmēs.
Būtībā ir jāpaskatās otrajā pensiju līmenī, jāizdala ar 17, un tad vēl ar 12, un tad mēs saprotam, cik mēs potenciāli no tā otrā pensiju līmeņa varētu papildus pensijai dabūt," skaidroja Peisenieks.
17 ir prognozējamā dzīvildze, aizejot pensijā. Piemēram, ja otrajā pensiju līmenī uzkrāti 17 tūkstoši, tad gadā pensijai nāks klāt 1000 eiro, mēnesī – aptuveni 80.
"Attiecīgi, ja otrajā pensiju līmenī ir 1000 [eiro], nekas daudz tur nesanāks. Bet atkal – otrais pensiju līmenis nav tāds, ko varam ietekmēt tādā tiešā veidā, ka nu es tagad saņemšos un rīt sākšu veikt papildu iemaksas. Tas drīzāk ir atkarīgs no tā, kādu atalgojumu mēs saņemam un vai tas ir pilnā nodokļu režīmā vai nav," atzina Peisenieks.
Trīs lietas, kas jāizdara
Otrā pensiju līmeņa uzkrājumu var ietekmēt, pirmkārt, izvēloties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Piemēram, gados jauniem cilvēkiem nevajadzētu izvēlēties konservatīvus plānus, kas neļauj "naudai strādāt", jo ilgtermiņā tie pelna mazāk nekā aktīvāki plāni, ieteica Peisenieks.
Programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis piekrita, ka cilvēkiem zem 40–50 gadu sliekšņa uz konservatīvu otrā pensijas līmeņa plānu pusi lūkoties nevajadzētu.
Otra lieta, par ko vajadzētu pārliecināties, ir kāds pārvaldītāja izmaksu plāns ir izvēlēts – attiecīgi, kādas ir komisijas maksas, ko plāns prasa.
"Kaut arī šobrīd tirgus jau ir diezgan sakarīgs palicis, tāpat ir atsevišķi pensiju plāni, kas ir diezgan dārgi. To nav daudz, bet ir daži, tāpēc cilvēkiem vienkārši ir vērts apskatīties, kāds ir tas izmaksu līmenis," ieteica Vestmanis.
Trešā lieta, ko eksperti mudina neaizmirst, ir sakārtot tā saucamo mantošanas jautājumu, lai otrā pensiju līmeņa uzkrājumam ir norādīts mantinieks.
Pie zemiem rezultātiem jānogaida
Kad trīs galvenās izvēles izdarītas, otro pensiju līmeni var likt mierā, norādīja Vestmanis. Viņš pensiju otro līmeni salīdzināja ar koka iestādīšanu – kad tas paveikts, to nevajag katru gadu raut no zemes ārā un kaut kur pārstādīt, lai gan, protams, ja ir tāda vēlme, darīt to var.
"Es esmu dzirdējis gadījumus, ka cilvēki reizi gadā skrien un maina savus otrā pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nu, tā nav īsti prātīga rīcība, jo drīzāk jūs vairāk kaiti nodarīsiet uzkrājumam nekā labumu," ieteica Vestmanis.
Ja tiek mainīts ieguldījumu plāns, tad vecajā ieguldījumu plānā tiek aprēķināts kopējais uzkrātais kapitāls, tas tiek izņemts no līdzekļu pārvaldītāja un ieguldīts citā ieguldījumu plānā, skaidroja Vindele.
"Jūs gluži tajā brīdī neko nezaudējat – kāds tas kapitāls ir, tāds ir, bet šeit ir jāņem vērā, ka nav ieteicams to ieguldījumu plāna maiņu veikt tad, kad ir zemi rezultāti ieguldījumu plānam, jo tad gan, kad tiek nofiksēts kapitāls, tiek nofiksēti arī, teiksim, tie mīnusi, kas ir zaudēti krīzes laikā. Tad tas kapitāls ir daudz mazāks, ko mēs izņemam un ieguldām citā plānā, nekā tas būtu, ja tas būtu veikts, kad ir labi rādītāji ieguldījumu plānam," norādīja Vindele.
Arī Peisenieks norādīja, ka, viņaprāt, nav vērts skriet pēc kaut kādām jaunākajām tendencēm vai pārdošanas saukļiem un bieži mainīt pensiju otrā līmeņa plānus pāris ciparu aiz komata dēļ. Galvenais ir vispār veikt izvēli un zināt, kāds plāns šobrīd ir izvēlēts un ka tas ir katra vecumam atbilstošs.
