Kad Aigars iegādājās dzīvokli, gribēja, lai visas formalitātes būtu nokārtotas uzreiz. Tādēļ arī vērsās pie Rīgas domes, lai iegādātos zem mājas esošo zemi.

Aigars lūkojies tieši pēc dzīvokļa, kas atrodas uz pašvaldības zemes. Izpētījis, ka zemes privatizācijas process šajā adresē sācies 2022. gadā, drošu sirdi iegādājies nekustamo īpašumu Ozolciema ielā 32. Turklāt uzreiz saņēmis uzaicinājumu iegādāties domājamo daļu zemes zem mājas.

"Kad iegādājos dzīvokli, es saņēmu paziņojumu, ka var atpirkt par noteikto summu. Tad es izlasīju līgumu, ka ir jāpārskaita nauda, tad ir jāraksta iesniegums, ka es vēlos, lai tiek sagatavots projekts par pirkšanas-pārdošanas līgumu," stāstīja Aigars.

Tātad – vispirms jāpārskaita nauda, un tikai tad sāksies dokumentu kārtošana.

Sazinoties ar Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, Aigars saņēmis apstiprinājumu, viņaprāt, dīvainajai kārtībai. Turklāt ticis pabrīdināts, ka līguma sagatavošanas process nebūs nekāds īsais – tas var ilgt arī vairākus mēnešus.

"Ja tā mēs skatāmies, tad teorētiski es jau varu aizskaitīt to naudu – tas jau nekas, ka otrā pusē ir Rīgas dome, situācijas jau var būt dažādas. Kaut kas notiek vai ko.. Rezultātā es palieku bez naudas un bez īpašuma. Precīzi tur būs 516 eiro, 95 centi. Nauda īstenībā nav maza. Nav arī liela. Bet jebkurā gadījumā tā ir tāda nauda, ar ko bail riskēt," atzina zemes pircējs.

Šobrīd iesniegumu Aigars komisijai ir uzrakstījis, taču naudu nav maksājis, jo lūdzis, lai viņam izskaidro, kāpēc zemes pirkšanas kārtība no pašvaldības notiek nevis kā šādos darījumos ierasts, bet gan ačgārni.

"Varbūt es, piemēram, neuzticos Rīgas domei. Es gribu noslēgt darījuma kontu līgumu bankā.. nu, piemēram. Kamēr nav līguma, es jau to nevaru atvērt, izdarīt. Ja mēs tā skatāmies, varbūt man tās naudas nav. Vēlos paņemt hipotekāro kredītu, tur arī iepriekš vajadzīgs pirkšanas-pārdošanas līgumu bankai uzrādīt, lai es tur varētu formēt. Visādi var būt, jo nauda jau nav maza, ne visiem tāda stāv," norādīja Aigars.

Dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu privatizācijas un pirkuma līgumi tiek slēgti, pamatojoties uz likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 41. pantu. Likums neparedz tiesības pašvaldībai pārdomāt.

Garantija ir Aigara saņemtais uzaicinājums iegādāties zemi.

"Darījums, ka būs šeit, jau no privatizācijas komisijas izriet nosūtītais uzaicinājums, un attiecīgi arī pieņemtais Rīgas domes lēmums par attiecīgā zemes gabala nodošanu privatizācijai. Ja personai nepieciešams ņemt hipotekāro kredītu, tad mēs kā privatizācijas izpildinstitūcija esam atvērti tajā procesā. Esam gatavi noslēgt trīspusēju līgumu, kad tas nepieciešams ieķīlāšanai," skaidroja Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs.

Likums Par pašvaldības zemes dzīvojamo māju privatizāciju ir pieņemts tālo 90. gadu sākumā, un viss privatizācijas process 30 gadus noticis pēc šī likuma regulējuma.

"Tas ir pieņemts vēsturiski, lai nodrošinātu maksājumu disciplīnu un lai pārliecinātos par to, ka persona samaksā par privatizējamo objektu, un noslēgtais līgums ir pamats, lai noslēgtu savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā," skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts aktīvu pārvaldes un atsavināšanas nodaļas vadītājs Ģirts Mālnieks.

Privatizācijas sākumposmā nekustamos īpašumus privatizēja, biežāk izmantojot privatizācijas sertifikātus.

"Pēdējā laikā vairāk naudā. Kādreiz bija sertifikātos, un šie sertifikāti – to kontu turētāji – bieži bija vairāki cilvēki. Viņi arī bija krietni izkaisīti. Sistēma nebija, kā mūsdienās, elektroniski pārskatāma. Tāpēc arī bija nepieciešamība pārliecināties, lai papīra veidā, ka ir šī samaksa veikta," norādīja EM pārstāvis.

Privatizācijas process tuvākajos gados noslēgsies; likumu, kas bijis spēkā visu privatizācijas laiku, EM neplāno grozīt.