Jauni un bagāti

#56 Vai robotiem ir potenciāls mums atņemt darbus?

Jauni un bagāti

#58 Vai ikvienam būtu jāmāk investēt?

#57 Svarīgākais par mantojumiem

Kā jārīkojas, lai saņemtu mantojumu? Būtiskāko izskaidro advokāts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Nāve ir kaut kas, par ko mums ikdienā nepatīk ne domāt, ne runāt, bet no tās izbēgt nevar neviens. Mantojumu jautājumu sakārtošana nav domāta tikai bagātajiem – ikvienam no mums ir lietas, ko labprāt vēlētos nodot saviem tuviniekiem pēc nāves. Pats mantošanas process ir salīdzinoši vienkāršs – to kārto zvērināti notāri, pie kuriem arī jāvēršas gada laikā pēc tuvinieka aiziešanas. Svarīgi, ka jādodas pie tā notāra tajā reģionā, kurā dzīvojis aizgājējs, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja advokāts Jānis Gavars.

ĪSUMĀ:

  • Jēdziens "mantojuma atklāšanās" nozīmē brīdi, kad aiziet tuvinieks.
  • Latvijā mantošanas process ir vienkāršs, to kārto zvērināti notāri. Advokāts nepieciešams tikai sarežģītos gadījumos.
  • Latvijā ir trīs veidi, kādos kaut kas var tikt mantots – likumiskais, testamentārais un līgumiskais.
  • Saskaņā ar Civillikumu mantošana notiek četrās mantinieku šķirās.
  • Privāto testamentu nav iespējams sastādīt datorrakstā - tas nebūs derīgs.
  • Mantojuma atstājējam retos gadījumos ir iespēja neatraidāmos mantiniekus atstumt no tiesībām saņemt mantojumu.

"Ar tuvinieka aiziešanu faktiski juridiski Latvijā atklājas mantojums. Respektīvi, ja jūs dzirdat kādreiz jēdzienu "mantojuma atklāšanās", tad faktiski tas ir tas brīdis, kad tuvinieks ir aizgājis. Latvijā mantošanas process kā tāds ir salīdzinoši vienkāršs. Gandrīz visu procesu kārto zvērināti notāri, līdz ar to vienkāršās situācijās visu var sakārtot pie notāra," skaidroja Gavars.

Pie advokātiem savukārt jāvēršas tad, ja mantojumā atstātas sarežģītas aktīvu struktūras, lieli uzņēmumi, nekustamie īpašumi, ieguldījumi.

Tāpat advokāti risina arī strīdus, kas rodas mantojumu dalīšanas procesā.

"Par lietām, kas ir jādara. Pirmkārt, mantiniekam, kurš zina, ka ir mantinieks, tajā brīdī, kad mantojums ir atklājies, ir jāpaņem savs personu apliecinošs dokuments, [tuvinieka] miršanas apliecība, kuru pirms tam vajadzētu dabūt, kā arī visi dokumenti, kas pierāda radniecību vai mantojuma iespējamību ar mantojumu atstājušo personu, un jādodas pie notāra konkrētās apgabaltiesas teritorijā, kurā ir bijusi dzīvesvieta personai, kas ir nomirusi," skaidroja Gavars.

Latvijā ir trīs veidi, kādos kaut kas var tikt mantots – likumiskais, testamentārais vai līgumiskais. Likumiskais mantošanas veids nosaka, ka mantojums tiks kārtots saskaņā ar Civillikumu. Tas notiek tad, ja aizgājējs nav atstājis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu.

"Saskaņā ar Civillikumu mantošana notiek šķirās. Attiecīgi likumā ir paredzētas četras mantinieku šķiras, kuru princips ir tāds, ka pirmā šķira ir vistuvākie radinieki – tie ir bērni. Otrā šķira ir vecāki, brāļi un māsas. Trešā šķira ir pusbrāļi un pusmāsas, ceturtā vēl tālāki radinieki. Princips ir tāds, ka tālāka šķira nemanto tad, ja manto kāda no pirmajām šķirām. Respektīvi, ja ir divi bērni, abi šie bērni saņems visu. Papildus šīm šķirām, protams, ir arī laulātais – laulātie saņems visvairāk," skaidroja Gavars.

Laulātais saņem visu, kas, pirmkārt, ir bijusi viņu kopīgā manta un no tā, kas ir bijusi aizgājēja privātā manta, laulātais saņem vai nu bērnu daļu, vai, ja bērnu nav, tad pusi, un pārējie radinieki atlikušo pusi sadala savā starpā. Ja nav citu radinieku, tad laulātais saņem visu.

Testamentā cilvēks nosaka savas vēlmes vienpersoniski, bet mantojuma līgums tiek slēgts starp mantojuma atstājēju un mantinieku, un nosaka pienākumu mantojumu gan nodot, gan saņemt.

"Var atstāt publisko testamentu, tas ir tāds, kuru tu sagatavo pie zvērināta notāra, vai arī privāto testamentu. Tas savukārt ir tāds, kuru tu uzraksti pats ar savu roku no sākuma līdz beigām un pats beigās paraksti. Svarīgs aspekts ir tas, ka tu nevari testamentu uzrakstīt uz datora un parakstīt – tāds testaments nebūs spēkā šobrīd," norādīja Gavars.

Advokāts atzina, ka visbiežāk viņa praksē pēc juridiskas palīdzības vēršas tieši testamenta viltojuma strīdu gadījumā, kad kāds no tuviniekiem uzskata, ka pašrocīgi rakstītais testaments ir viltots.

Ir gadījumi, kad tiesa to apstiprina, bet jebkurā gadījumā process būtiski ievelkas.

"Otra svarīga kategorija ir neatraidāmie mantinieki. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais, bērni vai, ja bērnu nav, vecāki. Neatkarīgi no tā, ko aizgājējs būs paredzējis testamentā, šīm personām vienmēr ir tiesības saņemt kaut ko. Tas "kaut kas" likumā ir paredzēts kā puse no tā, ko šīs personas saņemtu saskaņā ar Civillikumu," norādīja Gavars.

Mantojuma atstājējam ir iespēja neatraidāmos mantiniekus atstumt no tiesībām saņemt arī šo neatraidāmo daļu, bet tikai ārkārtīgi specifiskos likumā noteiktos gadījumos, kas izpildās reti. Piemēram, ja neatraidāmās personas veikušas kādus noziegumus pret mantojuma atstājēju.

"Tas ir ļoti specifiski. Tas, ka tur meitiņa apprecēja to un to, nevis to, ko es gribēju, tas nebūs pietiekams iemesls atstumšanai [juridiski]," piebilda Gavars.

Likums paredz termiņu, ka mantojuma lieta ir jāuzsāk viena gada laikā. Tas ir rekomendējošs termiņš, kurā ir jāiekļaujas un jāaiziet pie notāra. Pēc tam notārs nosaka termiņu,kurā mantojums jāsadala. Tas nedrīkst būt īsāks par trīs mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti