Raimonds Rudzāts: Stadiona vietā - televizors

Nedēļām ritot, sašaurinās arī manas treniņu iespējas. Ja iepriekš rakstīju par saviem piedzīvojumiem stadionā, tad tagad slēgti ir arī stadioni. Nu vairs atliek tikai skriet brīvdabā un vingrot mājās – pie televizora.

Kur tagad likties sportistam? Pie šāda jautājuma nonācu, kad aizvadītās sestdienas pievakarē devos uz savu ierasto Siguldas 1. pamatskolas stadionu un konstatēju, ka tas ir slēgts.

Situācija nav iepriecinoša. Manu treniņu rutīnu patlaban veido krosi pa Siguldas ielām, kāju darbības un eksplozivitātes vingrinājumi uz Siguldas varenajām trepēm pie gaisa trošu vagoniņa un…

Iespēju deficīta dēļ nācās pamēģināt kaut ko jaunu. Vingrošanu pie televizora.

Man pieejamajā viedtelevīzijā HBO kanālā atradu iepriekš neskatītu seriālu „The Deuce”. Konstatēju, ka tā pirmā sērija ir stundu un divdesmit minūtes gara, kas ir optimāls laiks vienam treniņam. Tā nu uz paklāja pildīju dažādus vingrinājumus un centos uztaustīt sižeta stīgu. Stāsts ir par Amerikas pornoindustrijas pirmsākumiem aizvadītā gadsimta 70. gadu Ņujorkā. Pagaidām gan stāsts grozās ap bārmeni Vinniju, kuru krāpj sieva un vajā parādu piedzinēji. Par azartspēļu parādiem, kuros iekūlies viņa brālis. Taču jau ir nojaušama sakabe ar Vinnija problēmām un seriāla galveno vadmotīvu.

Arvien vairāk sportistu dalās ar savu treniņu rutīnu mājas apstākļos. Jāteic, Latvijas sportisti patlaban vēl atrodas tik labā pozīcijā kā reti kurš citvalstu konkurents, jo iespēja pamest dzīvesvietu mums nav liegta, līdz ar to joprojām ir itin lielas iespējas sportot ārā. Neskatoties uz slēgtajiem stadioniem, iespējas kaut ko sagudrot tik un tā ir gana plašas. Piemēram,

ir cilvēki, kuri pa trotuāriem skrien kāpinājumus, pirmajā brīdī liekot sevi noturēt par laupītājiem.

Ar laiku pie tā var pierast. Domāju, ka lielākā daļa jau pamazām aprod ar jaunajiem apstākļiem un to, kā dažādi ierobežojumi atbalsojas ielās.

Mani novērojumi liecina, ka cilvēki pamazām ir adaptējušies jaunajiem apstākļiem un daudz augstākā godā tur iespēju doties ārā svaigā gaisā, tajā skaitā – lai sportotu. Ja iepriekš rakstīju par spocīgo pieredzi, skrienot vakara krosiņu pa apokaliptisko Siguldu, tad divas nedēļas vēlāk jāsecina, ka

skrējēju uz ielām tagad ir vairāk nekā laikā pirms pandēmijas.

Vai tas atspoguļosies arī "Rimi" Rīgas maratonā, kurš pārcelts uz nenoteiktu laiku? Laiks rādīs.

Lai cik trūcīgas arī nebūtu palikušas sportošanas iespējas, esmu pateicīgs par tām retajām, kas tomēr saglabājušās. Esmu priecīgs par to, ka vēl nav aizliegts pamest dzīvesvietas un kustēties ārā. Ko arī ļoti nevajadzētu aizliegt. Nav runa par mani – kustības atkarīgo. Runa ir par cilvēku emocionālo stāvokli un elementāru indivīda brīvību, kura, protams, atkāpjas ēnā lielāku problēmu priekšā. Un tomēr – vēl radikālāki ierobežojumi var ātri novest pie dažādām emocionālām traumām un to radītām sekām. Par to jau publiski izteicās infektologs Uga Dumpis.

Ir jau arī ļoti skarbi precedenti, par vienu tādu nupat lasīju Lielbritānijas medijos. Kāds vīrietis neizturēja karantīnas spriedzi un nosita savu sievu… Pirms pāris nedēļām līdzīga satura stāsts jau klejoja kā interneta melnais humors „Facebook” dzīlēs, tikai tajā piemērā upura lomā bija sievasmāte. Laikam bezgaumīgi būtu atgādināt teicienu par to, ka katrā jokā ir daļa patiesības…

Skarbi laiki. Katram novēlu atrast piemērotākās (un veselīgākās!) nodarbes to pārciešanai. Es turpināšu ārā skriet un iekštelpās vingrot pie televizora. „The Deuce” ir uzņemtas trīs sezonas. Interesanti, kā savas problēmas atrisinās šķietami lādzīgais Vinnijs…

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti