Kultūra / Skatuve
Pašironiski poetizējot sievietes ikdienību, mūzikas teātra izrāde "Monstera Deliciosa" Ģertrūdes ielas teātrī izaug no dokumentāliem dzīvesstāstiem. Te krustojas laikmetu gaitā pakļauto sieviešu un telpaugu "likteņi". Izrādes veidotājas risinājumu grūstošajai pasaules kārtībai – kā sociālpolitiski, tā ekoloģiskā ziņā – atrod nekur citur kā rūpēs, kas izaug no pašu sieviešu rokām.
Jauno gadu Valmieras teātris iesāk ar pirmizrādi – 5. janvārī pie skatītājiem nonāk režisora Toma Treiņa un radošā ansambļa veidotais stāsts par latviešu soļotāju, valmierieti Jāni Daliņu, kurš 1932. gadā Losandželosā startēja kā viens no diviem Latvijas pārstāvjiem olimpiskajās spēlēs un 50 km soļošanas distancē izcīnīja sudraba medaļu, informēja teātrī, atgādinot, ka tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.
Pirms 100 gadiem 5. janvārī dzimis mākslinieks Pāvils Šenhofs, kurš savu radošo mūžu vairāk nekā 50 gadu garumā aizvadījis Latvijas Leļļu teātrī. Strādājis kopā ar Arnoldu Burovu, Tīnu Hercbergu, Albertu Terpilovski un citiem sava laika nozīmīgākajiem leļļu teātra mākslas radītājiem un attīstītājiem. Pāvils Šenhofs pazīstams ne vien kā leļļu mākslinieks, bet arī grāmatu ilustrators, gleznotājs, scenogrāfs un plakātu mākslinieks.
"Ja neesi atklāts un atvērts, nekāda māksla tur nesanāks. Brīvība ir obligātais noteikums gan mākslai, gan mīlestībai. Pilnīga brīvība. Kamēr tu slēpies, nekas īsts neiznāks," ir pārliecināta izcilā režisore, aktrise, Latvijas Kultūras akadēmijas studentu iemīļotā Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Māra Ķimele, kura 20. decembrī svinēja skaistu un apaļu jubileju.
Šis gads jau steidzas iesākties ar svaigāko teātra pirmizrādi. Par to gādā Valmieras Drāmas teātris, "soļojot" cauri latviešu vieglatlēta Jāņa Daliņa dzīvei. Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā turpina izrādīt pseido-mūziklu par mammām jeb "Stikloto svētnīcu", bet nākamās nedēļas sākumā gaidāma Gada balvas ceremonija mākslas kritikā jeb "NN Nakts", kurā, pieminot Normundu Naumani, apbalvos labākos mākslas apskatniekus. Par skatuves notikumiem atgādina teātra kritiķe, "Teātra Vēstneša" galvenā redaktore Juta Ance Ķirķis.
Jēdziens "laikmetīgā deja" profesionālās dejas vidē mērķtiecīgi tika adaptēts 2007. gadā, kad Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas asociācija aicināja uz diskusiju dejas praktiķus un teorētiķus, lai vienotos par to, kā dažādo dejas virzienu, stilu un formu daudzveidībā nošķirt mākslas veidu, kuru starptautiskajā kontekstā definē kā "contemporary dance".
"Šo bildi es redzu pirmo reizi …, izcilas bildes.." – tā daudzreiz izsauksies režisore Māra Ķimele. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde "Režisore Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos", kas veltīta režisores un profesores 80. dzimšanas dienai. Fotogrāfs daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, savukārt jubilejas reizē fotogrāfijas rosina sarunu par režisorei svarīgiem cilvēkiem un iestudējumiem.
Par sapņošanu tiešā un pārnestā nozīmē vēsta muzikālā līdzdalības izrāde bērniem "Sapņu ķērāji". To iestudējis Roberts Dauburs, un tās pirmizrāde būs skatāma ceturtdienas, 28. decembra, vakarā teātrī "Dirty Deal Teatro". Izrāde pievērš uzmanību miega un sapņošanas lielajai nozīmei mūsu dzīvē, jo vienu trešdaļu savas dzīves mēs aizvadām guļot. Kas ar mums notiek miegā? Kā mēs varam caur sapņiem iepazīt sevi? Kā sapņi mūs var iedvesmot? – šie ir daži no jautājumiem, ko izrādē risina trīs "Sapņu ķērāju klubiņa" biedri, aicinot klubiņam pievienoties arī skatītājus.
Skatuve ir īpaša vieta – vieta, kas aktieri Jāni Paukštello vienmēr ir mulsinājusi un mulsina vēl arvien, viņš atklāj Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". Gluži kā Raimonds Pauls dodas pie savām klavierēm, arī Paukštello pusstundu pirms katras izrādes dodas pie skatuves, lai samīļotu to un lūgtos. Nupat aktieris atkal kāpis uz skatuves Dailes teātra izrādē "Čūsku vārdi". Tā bijusi savāda, bet īpaša atkalredzēšanās ar skatītājiem, par kuru Paukštello ir bezgala pateicīgs.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023. gada 22. decembrī ir nodots ekspluatācijā. Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.