Kultūra / Skatuve
"Kas labi spēlē, ātri spēlē!" – šis ir Dailes teātra režisora un fantasta Eduarda Smiļģa teiciens, savulaik adresēts Harijam Liepiņam – aktierim, ko lielais inscenētājs mīlēja kā paša dēlu. Liepiņš ātri spēlēja, ātri domāja, un, ja Smiļģim šķita, ka Harim ar vienu kāju jābūt vienā, ar otru – otrā skatuves pusē, Liepiņš neteica, ka "tas nav iespējams".
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra līdzšinējā vadītāja Dana Bjorka, ar kuru Kultūras ministrija nolēmusi nepagarināt darba attiecības, gatava startēt konkursā uz šo amatu.
"Cilvēki Rīgas centrā atsakās ticēt, ka teātris drīkst notikt ārpus lielajām, institucionālajām teātrim paredzētajām telpām. Jau kuro reizi es pusi izrādes laika pavadu neauglīgās sarunās ar Rīgas pašvaldības policiju, lai mēs kopā konstatētu nulli pārkāpumu. Tas ir smieklīgi, apkaunojoši un arī nogurdinoši." Tā sociālajos tīklos raksta režisore Laura Groza, kuras jaunākais iestudējums "Mājoklis. Komentāri" piedzīvo regulāras kaimiņu sūdzības un policijas klātbūtni. Nākamā izrāde ir paredzēta pēc nedēļas, bet situācija vēl aizvien bez kompromisa.
12. janvārī Rīgas cirkā ar plašu atzinību guvušo izrādi "Vērpete" biedrība "Tuvumi" uzsāk dejas programmu "Horos", kuras galvenie notikumi 2023. gadā būs vienas dienas laikmetīgās dejas festivāls, rezidence un viesizrāžu programma Rīgā un Aizputē, informēja programmas rīkotāji.
Kultūras ministrija (KM) pieņēmusi lēmumu nepagarināt darba tiesiskās attiecības ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku un izsludināt konkursu uz teātra valdes locekļa amatu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pastāstīja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.
Šogad Valmieras Drāmas teātrim aprit simt gadu, un šo apaļo jubileju tas sagaidīs pilsētas bijušajā katlu mājā, kas aizvadītā gada nogalē pārtapa par pagaidu mājvietu, kamēr ritēs rekonstrukcijas darbi teātra ēkai. Šī pagaidu mājvietas izveide – industriālas ēkas pārvēršana teātrim atbilstošās telpās – notikusi ļoti īsā laikā, tikai divarpus mēnešos. Un "Kurtuvē" jau aizvadītā gada nogalē bija pirmās izrādes.
12. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī gaidāma pirmizrāde britu dramaturģes Lūsijas Kirkvudas drāmai "Debesjums" Valtera Sīļa režijā, kura uz skatuves pulcēs teju visu Nacionālā teātra aktrišu ansambli, informēja teātrī.
25. februārī mākslas telpā "Kurtuve" pirmizrāde amerikāņu dramaturga Jūdžina O’Nīla lugai "Sēras piestāv Elektrai" Ineses Mičules režijā, informēja Valmieras teātra pārstāvji.
Dailes teātris jauno gadu sāk ar pirmizrādi "Kur pazuda valsts". Tajā no mūsdienu skatpunkta tiek šķetināti liktenīgie 1940. gada notikumi, kad Latvija zaudēja savu neatkarību. Izrādes centrā ir pretrunīgi vērtētais prezidents Kārlis Ulmanis un viņa rīcība un izvēles. Vai Latvija varēja saglabāt brīvību, ja Ulmanis tolaik būtu rīkojies citādi? Vai tā laika notikumos var saskatīt kādas analoģijas ar mūsdienām? Tie ir daži no jautājumiem, ko risina izrāde. Tās pamatā ir Matīsa Gricmaņa dramaturģisks darbs, kam viņš iedvesmojies no Raimonda Staprāna lugām. Izrādi iestudē Toms Treinis, tās pirmizrāde būs 6. janvārī.
"Teātri taču nevaram ietekmēt tikai ar gaismu un kostīmiem. Vajag visa kopsavilkumu – lai tas dzīvo. Un Mihails Čehovs mani ļoti uzrunā ar to, ka vajag attīstīt ķermeni – lai grūti pateikt, kā tas notiek, bet ka ķermenis visu jūt un saprot. Domājošs ķermenis," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels. Viņš ir arī kinoaktieris, lieliski dzied un komponē. Un nupat uzvarējis TV šovā "Dejo ar zvaigzni".
Režisora Elmāra Seņkova izrāde "Nelabie. Pēc Dostojevska" Valmieras drāmas teātrī ir režijas un estētikas ziņā tīrs darbs par cilvēka netīro dabu. Atgādinājums, ka ļaunums allaž ir nomodā, klātesošs.
"Viņš pats mani uzrunāja, ka gribētu mūsu teātrī nosvinēt savu jubileju. Tas bija ļoti pagodinoši. Tad atnāca kovida laiki un visiem noplaka rokas. Arī maestro kaut kā... Es sāku kustināt šo ideju. Tad atnāca nākamais posms, kurā viņš vairs neko negribēja. Bija tādi ļoti nepriecīgi laiki. Un tad es sāku mēģināt caur viņa kolēģiem, un viņš teica jā. Man bija ļoti priecīgi," par koncertizrādes "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī" tapšanu stāsta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka. Iestudējumā iekļautas dziesmas no izrādēm "Kerija", "Kabīrijas naktis", "Odesa, burvīgā pilsēta…", "Meitene kafejnīcā" un "Spoks no Kentervilas". Koncerta programmu skatuvei pielāgojis teātra galvenais režisors Sergejs Golomazovs. Par sadarbību ar Raimondu Paulu un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra uzdevumiem raidījumā "Teātris.zip" sarunājas Dana Bjorka un aktieris Maksims Busels, kurš izrādē ielecis vēlāk.
Šī gada beigās jaunu sadarbību uzsācis Dailes teātris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), koris "Kamēr…" un virkne solistu, apvienojot spēkus un radot koncertuzvedumu "Ziemassvētku korālis ar Lēdiju tumsā". Tā pirmajā daļā tiks izrādīts Čārlza Dikensa stāsts "Ziemassvētku korālis" britu komponista Nīla Brenda aranžijā, bet otrajā daļā skanēs mūzika no Kurta Veila mūzikla "Lēdija tumsā".
Nepieklājīgi vēlu iemācījos adīt papēdi un, redz, kā tas noderēja, – adu zeķes ukraiņu karavīriem, saka Katrīne Pasternaka. Viņa ir aktrise, viņa ir radio balss, un viņas dzimtas stāsts ir vesela laikmeta stāsts, tas ir Latvijas vēstures stāsts ar baltām un melnām lappusēm. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" Pasternaka atklāj, kā iecerētās veterinārijas studijas iemainīja pret skatuves mākslinieces ceļu, kurš ir viņas lolotākais aktierdarbs un kāda ir dzīve šodien, kad Ukrainā plosās karš.
27. decembrī Valmieras Drāmas teātra gada noslēguma pasākumā sumināti aizvadītās sezonas iemīļotākie mākslinieki, bet par "Gada izrādi" skatītāju balsojumā atzīta Jāņa Znotiņa iestudētā "Mēs, roks, sekss un PSRS", informēja teātra pārstāvji.
Sēdēšana mūsdienu cilvēkam ir tik ierasts ķermeņa stāvoklis, ka ikdienā mēs reti aizdomājamies par sēdēšanas lielo kaitējumu mūsu ķermenim. Zinātnieki to pat mēdz salīdzināt ar smēķēšanas postošo ietekmi uz veselību. Lai mākslas valodā runātu par šo tematu, horeogrāfe Sintija Siliņa ir radījusi izrādi "Mans līgums ar krēslu", kam 28. decembrī būs pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī. Izrāde nebūs audzinoša vai pamācoša, bet gan poētisks un mazliet paradoksāls stāsts, kas risina ķermeņa un krēsla magnētiskās attiecības.
Valmieras Drāmas teātra iestudējums "Cilvēkam vajag suni" pēc Regīnas Ezeras darba motīviem ir smeldzīgs stāsts par cilvēka un suņa satikšanos un nesatikšanos, atbildību un bezatbildību. Stāsts adresēts ne tikai jauniešiem, bet visai ģimenei, jo suņus, atsaucoties savu bērnu aicinājumam, nopērk tieši vecāki.
"Es vēlējos tiem cilvēkiem, kas nāk uz teātri, radīt domāšanas platformu, kur atrast kaut ko par sevi, par cilvēkiem apkārt un saprast, ka tas viss nav viennozīmīgi," saka režisors Viesturs Roziņš, kurš uz Daugavpils teātra Lielās zāles skatuves pārlicis Džordža Orvela antiutopisko romānu par dzīvniekiem, kuri visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem. Par idejām, ko uzrāda grāmata un izrāde "Dzīvnieku ferma", par demokrātiju un nepieciešamību joprojām atgādināt, ka marksisms nestrādā un nekad nestrādās, sarunājas raidījuma "Teātris.zip" vadītājs Ojārs Rubenis, Viesturs Roziņš un politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks.
Kamēr Valmieras Drāmas teātrī valda nepabeigta remonta haoss un plūdi, jo ēka nav pat iekonservēta, teātra kolektīvs ar muzikālo izrādi "Koens. Atāls. Kurtuve" iesilda jauno pagaidu mājvietu bijušajā katlumājā "Kurtuve".
Liepājas teātrī jau vairāk nekā mēnesi strādā režisors Matīss Budovskis, iestudējot Rasas Bugavičutes-Pēces lugu "Dziesmu svētki", informēja teātra pārstāvji. Šī ir jaunā režisora debija profesionālajā teātrī, lai arī liepājniekiem viņš pazīstams kā Elmāra Seņkova asistents izrādēs "Šekspīrs" un "Grimmi", kurai viņš veidojis arī dramatizējumu.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
