Kultūra / Literatūra
3. maijs ir īpaša diena ar to, ka 90. gadi apritētu Imantam Ziedonim. Šai jubilejai par godu tik tikko klajā nākusi grāmata, kuras nosaukums skan kā jautājums: "Amizantais?". Un tālāk seko apakšvirsraksts "Katram savs Imants Ziedonis".
Pirmais izziņas avots Zentas dzīvē ir Brokhauza vārdnīca, bet labākais skolotājs bija un palika tēvs. Zentai slimojot, tēvs sēdēja pie viņas gultas un mācīja no galvas skaitīt dzejoļus. Viņš pats pratis daudzus. Mazajai meitenei ar kuplajiem, sprogainajiem matiem bijusi spoža atmiņa – kad latviešu un vācu vārsmas varējusi tūlīt atkārtot, viņš izraudzījies tekstus krievu valodā. Kad tēva dzejoļu zināšanas bijušas izsmeltas, viņš pievērsies latīņu heksametriem. Tēva uzskats, ka no laba dzejoļa kaites atkāpjas, palīdzējis Zentai pārvarēt dažu sāpju brīdi.
28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā ar devīzi "LALIGABA cirkulē!" notika "Latvijas Literatūras gada balvas 2023" (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidroti laureāti 2022. gadā izdoto grāmatu vidū, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji.
Jau piektdien, 28. aprīlī, notiks literatūras svētki – tiks pasniegta Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) septiņās kategorijās, Rīgas cirkā pulcējot literatūras radītājus un mīļotājus. Ceremoniju varēs vērot arī LSM.lv tiešraidē pulksten 19.00.
Laikā no 27. līdz 30. aprīlim Vācijā norisinās starptautiskais Leipcigas grāmatu tirgus (Leipziger Buchmesse), kurā ar nacionālo stendu un pasākumu programmu piedalās arī Latvija, informēja stenda pārstāvji.
"Padures mozaīkas" – tā ir grāmata, kurā Kuldīgas novada Padures pagasta vēsture no muižu laikiem līdz pat mūsdienām izstāstīta cilvēku atmiņu stāstos. Autore atzīst, ka te ir gan priecīgie, gan bēdīgie notikumi, gan cilvēku savstarpējās attiecības, gan sadzīve. Grāmata gan vēl gaida savu izdošanu, jo tiek meklēts finansējums, lai to īstenotu.
2022. gadā latviešu valodā tulkoti literatūras izcilnieki, tie ir autori, kas ieguvuši pasaules slavu un kurus ar lielu rūpību tulkojuši mūsu tulkotāji. Šogad Latvijas Literatūras gada balvas tulkojuma kategorija sadalīta divās daļās, atsevišķi izceļot dzejas un prozas tulkojumus – tik bagātīgs un īpašs bijis šis gads literatūrā. Taču kā būtiskāko vadmotīvu šajā kategorijā būtu jāizceļ neizmērojami lielā valodas mīlestība. Šīs mīlestības vārdā tapušie tulkojumi pierāda tulkotāja darba lielo spēku radīt, pārradīt un arvien uzturēt dzīvas vismaz divas valodas – to, kuru tulko, un to, kurā tulko.
Šonedēļ tiks svinēti vairāki grāmatu atvēršanas svētki – dienas gaismu ieraudzīs Rīgas pilsētas senākās hronikas tulkojums, Viļa Daudziņa pirmā zīmējumu grāmata, kā arī vieglajā valodā iznāks grāmata par nepadošanos, izpalīdzību un draudzību – "Jonotans no Kaiju kalna". Tāpat ar nepacietību tiek gaidīts viens nonozīmīgākajiem notikumiem literatūras nozarē Latvijā – Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA).
Puse (50,3%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem 2022. gadā lasīja grāmatas, tai skaitā e-grāmatas vai audio grāmatas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Visvairāk grāmatu lasītāju pērn bija starp sievietēm, jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. Dati liecina, ka 12 mēnešu periodā 61,6% sieviešu un tikai 36,3% vīriešu bija lasījuši grāmatas.
Trešdien atvēršanas svētkus piedzīvos aktiera Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs". Zīmējumiem aktieri iedvesmoja filmas "Zeme, kas dzied" tapšana, kurā viņš atveido vienu no pirmo svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi. Kamēr filma vēl ir tapšanā, Vilis Daudziņš nāk klajā ar savu bilžu versiju, kā varēja izskatīties pirmie svētki un arī to dalībnieki pirms 150 gadiem. Tā ir gana jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna versija.
Latvijai šogad Londonas grāmatu tirgū nav sava stenda. Mūsu valsts ar savu stendu līdz šim ir piedalījusies kopš 2014. gada, taču šogad būtiski palielinājušas izstādes dalības izmaksas, kā arī prioritāte ir Vācijas grāmatu tirgi. Latvijai arī cer saņemt viesu valsts statusu Frankfurtē. Tomēr Londonā ir gan latviešu izdevēji, gan literārie aģenti.
Londonas izstāžu kompleksam "Olimpija" šogad ir visai viegli paiet garām, jo ieeja grāmatu tirgū izskatās pēc ieejas būvlaukumā, taču tālāk apmeklētājus sagaida ierastā grāmatu tirgus atmosfēra, tiesa, ne tik krāšņa kā citus gadus, kad katrs stends centās pievērst uzmanību ar ko neparastu.
Londonas izstāžu kompleksam "Olimpija" šogad ir visai viegli paiet garām, jo ieeja grāmatu tirgū izskatās pēc ieejas būvlaukumā, taču tālāk apmeklētājus sagaida ierastā grāmatu tirgus atmosfēra, tiesa, ne tik krāšņa kā citus gadus, kad katrs stends centās pievērst uzmanību ar ko neparastu.
Latvijas Literatūras gada balvas spilgtāko debitantu kategorijā šogad iezīmējas uzdrīkstēšanās. Jaunais autors Toms Deimonds Barvidis uzdrīkstējies piedalīties Jauno rakstnieku konkursā, Ilmārs Zvirgzds no tulkotāja drosmīgi ienācis rakstnieku darba laukā, mākslinieks Māris Bišofs savus pasaules novērojumus uzdrošinājies uzzīmēt arī vārdos, savukārt Marijas Luīzes Meļķes debija literatūrā ir sen gaidīta likumsakarība.
"Par sievietēm rakstu, jo varbūt tas ir mazākais pretestības ceļš. Lai uzrakstītu par vīrieti, man vēl pagaidām drosmes pietrūkst," LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka rakstniece Dace Rukšāne. Viņas jaunākā romāna "Džikī" galvenā varone ir sieviete, kura ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu posmu savā dzīvē. PSRS vēl nav sabrukusi, bet jaunā sieviete, tāpat kā viņas māte Emīlija, kas ir Rukšānes romāna "Krieva āda" varone, dievina franču smaržas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
