Kultūra / Literatūra
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur lasītājiem Braila rakstā ir pieejams senāk izdots haiku krājums, tagad pieejams jauns Braila raksta izdevums un audiogrāmata – tulkotāja Uģa Nasteviča veidots japāņu dzejas krājums. "Uģis šo grāmatu veidojis loti fantastiskā metodē – ir atdzejojums latviešu valodā un pēc tam dots, kā izrunāt šo pašu vārsmu oriģinālvalodā, izmantojot latviešu valodas burtus," stāsta Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite.
Jānis Ezeriņš (dz. 1891.g.) nodzīvoja tikai 33 gadus, uzrakstīja tikai septiņas grāmatas, kurām gan jāpieskaita atkārtotie izdevumi un tulkojumi. Pārāk maz. Kāpēc? To sapratu, lasot Andra Akmentiņa romānu. Jānim Ezeriņam svarīgāk bija dzīvot, nevis iespējami daudz uzrakstīt. Šajā ziņā jūtos viņam radniecīga – arī man visu mūžu ir gribējies dzīvot, nevis sēdēt pie rakstāmgalda, tīt, vīt, samezglot un atraisīt pašas izdomātu cilvēku dzīves peripetijas.
Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfiju "Vidzemes muižas un to bibliotēkas". Apjomīgajā pētījumā apkopotas ziņas, dokumenti un attēli par Vidzemes muižu bibliotēku lomu Latvijas kultūras attīstībā trīs gadsimtu periodā, kā arī raksturotas bibliotēku veidošanās tradīcijas Eiropā.
"Domāju, ka mēs nevaram mācīties no vēstures, kurā trūkst balsis, kurā nav pārstāvēti visi tās dalībnieki un ilgāku laiku nav bijusi pārstāvēta puse iedzīvotāju balsu. Mums trūkst sieviešu liecību, arī citu cilvēku. Un tāpēc mēs nevaram mācīties no vēstures. Lūk, tas ir tas, kāpēc es rakstu," LTV raidījumā "Kultūrdeva" teic rakstniece un dzejniece Inga Gaile.
Apzīmējums "ģeniālais latviešu rakstnieku pāris", attiecinot to uz Aspaziju un Rūdolfu Blaumani, pieder vācbaltiešu dzejniekam Viktoram fon Andrejanovam, kurš 1895. gadā publicēja rakstu par latviešu literatūru laikrakstā "Berliner Tageblatt". Aspazija jau bija satikusies ar Raini, tobrīd laikraksta "Dienas Lapa" redaktoru, taču rakstniecībā Raiņa vārds vēl nebija izskanējis. Savukārt Aspazijas un Blaumaņa talants bija ievērots, un viens no pirmajiem to uzsvēra tieši Andrejanovs.
Vēsturniece, žurnāliste un latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv redaktore Laura Melne izdevusi savu pirmo grāmatu, kas turklāt ir arī jaunums Latvijas literatūrā – pirmais komikss latgaliešu valodā. "Sunāns breiveibā" ir stāsts par kādu suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos.
Pagājušā gada nogalē gandrīz vienlaicīgi izdevniecībā "Liels un mazs" iznāk divas grāmatas, par kurām var teikt – abas pievēršas dabas norisēm un rakstītas ar mērķi ne vien izklaidēt ar labi uzrakstītu stāstu, bet arī izglītot. Dainas Tabūnas piedzīvojumu stāsta "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" ("Liels un mazs", 2022) gadījumā – par zemūdens pasauli, Viestura Ķerus grāmatā "Korras pasaules" (Liels un mazs, 2022) – par putniem un to dzīvi, bet abas kopā tās aktualizē zaļo domāšanu un cilvēka saudzīgu izturēšanos pret apkārtējo vidi.
No 21. līdz 25. martam Latvijas Radio 1 ēterā izskanēs pirmā kriminālromāna latgaliski "Bruoli" radio iestudējums. Jaunajā iestudējumā, kura mākslinieciskais vadītājs ir Kristaps Rasims, piedalīsies 25 Latvijas profesionālo un amatierteātru aktieri, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības, informēja iestudējuma veidotāji.