38,1% vīriešu par galveno grāmatu nelasīšanas iemeslu minēja intereses trūkumu (no sievietēm – 16,4%), bet 19,5% vīriešu norādīja uz laika trūkumu (no sievietēm – 13,5%). Tikai 0,2% vīriešu un 0,6% sieviešu norādīja, ka grāmatas nelasa, jo nevar to atļauties.
Salīdzinot ar pārējo vecuma grupu iedzīvotājiem, grāmatas vairāk lasa jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 2022. gadā 58,2% jauniešu bija lasījuši grāmatas, savukārt starp pārējo vecuma grupu iedzīvotājiem šis rādītājs bija līdzīgs un svārstījās ap 50%.
Galvenie grāmatu nelasīšanas iemesli pērn bija laika un intereses trūkums. 25,9% iedzīvotāju kā galveno grāmatu nelasīšanas iemeslu norādīja intereses trūkumu un 16,1% – laika trūkumu. Salīdzinot ar citu vecuma grupu iedzīvotājiem, starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem bija vairāk to, kuri grāmatas nelasīja laika trūkuma dēļ (23%). Intereses trūkums par grāmatu lasīšanu vecuma grupās būtiski neatšķīrās (dažādās vecuma grupās 25–27,1%).
Dati liecina, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītību lasa ievērojami vairāk nekā iedzīvotāji ar vidējo vai pamatizglītību – starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību grāmatas pērn lasīja 70,4%, ar vidējo izglītību – 42,6% un ar pamatizglītību – 33,7% iedzīvotāju.
Aptaujas rezultātos redzams, ka vairāk grāmatas lasa turīgākie iedzīvotāji. Starp turīgākajiem 64,7% iedzīvotāju bija lasījuši grāmatas pēdējo 12 mēnešu laikā, bet trūcīgāko iedzīvotāju vidū – 40,9% iedzīvotāju, turklāt starp trūcīgākajiem katrs trešais (33,3%) norādīja, ka viņus grāmatu lasīšana neinteresē.
23. aprīlī pasaulē atzīmēja grāmatu un autortiesību dienu.
