Kultūra / Dizains un athitektūra
Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atzinīgi vērtē kolēģu piedāvājumu starptautiski nozīmīgajā Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē runāt par daudzdzīvokļu namiem.
Līgatnes novada Ķempjos pēc restaurācijas atklātas 135 gadus senās Ķempju baznīcas logu vitrāžas. Tās ir vienas no retajām baznīcu vitrāžām, kurās attēloti dzimtu ģerboņi. Laika gaitā to fragmenti bija sākuši izbirt, bet vitrāžu apakšējā daļa bija zudusi pilnībā.
100 valsts pastāvēšanas gadus Latvijas iedzīvotāji ir dzīvojuši vienlaikus kopā un atsevišķi - ar šādu vēstījumu Latvija jau pēc pāris mēnešiem dosies uz prestižās mākslas skates – Venēcijas biennāles – arhitektūras izstādi. Tajā Latvija stāstīs par dzīvi daudzdzīvokļu ēkās, kurās, pēc jaunākajiem ”Eurostat” datiem, mitinās aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.
Šogad Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”), informēja komandas pārstāve Austra Marta Jirgensone. Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā.
Jau četrpadsmito gadu Baltijas Modes federācija rīko Rīgas modes nedēļu “Riga Fashion Week”, prezentējot vietējo un ārvalstu dizaineru sasniegumus Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.
Pirmdien, 19. martā, apbalvoti aizvadītā gada sasniegumi Latvijas modē. Vienīgo šāda veida balvu modes profesionāļiem Latvijā pasniedz kopš 2006.gada. 12 gadu gaitā nomināciju skaits gandrīz dubultojies. Starp šī gada laureātiem ir arī dizaineri, kuru radītie apģērbi mirdzējuši uz sarkanā paklāja ārvalstu teātra un kino apbalvošanas ceremonijās un popzvaigžņu koncertos daudzu miljonu skatītāju priekšā.
Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad iesniegti 46 pieteikumi,informē Latvijas Arhitektu savienībā. Konkursa darbi ik gadu tiek pieteikti un vērtēti divās kategorijās – "Objekti" un "Procesi", kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari. Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 11. aprīlī.
Ar funkcionālu un skaistu ēku celtniecības ideju aizrāvās arhitekti, kuri pagājušā gadsimta pirmajā pusē, starpkaru periodā Latvijā projektēja jaunas sanatorijas vai pielāgoja tam jau esošās ēkas, un viņu paveiktais apkopots nupat iznākušajā Karīnas Horstas monogrāfijā „Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940".
Lietuvas simtgades svinību programmā iekļautas arī divas nozīmīgas simtgades izstādes. Viena no tām ataino visus Lietuvas lietišķās mākslas un dizaina sasniegumus gadsimta griezumā, bet otra – latviešu mākslinieka Jāņa Avotiņa personālizstāde “Svētki” – met laipu starp Latvijas un Lietuvas simtgadēm.
Latvijas Dizaina gada balvai šogad iesniegti gandrīz 130 darbi, taču finālam tiks izvirzīti vien 20 labākie. Tos vēl līdz 11. aprīlim vērtēs žūrija.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrā šodien atklās izstādi "Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti". Tā veltīta trim laikabiedriem – igauņu arhitektam Edgaram Johanam Kūsikam, latviešu arhitektam Indriķim Blankenburgam un latviešu izcelsmes lietuviešu arhitektam Karolim Reisonam.
Pirms vairāk nekā 15 gadiem Cesvaines pils cieta postošā ugunsgrēkā – ēka palika bez jumta un ievērojami cieta arī pils iekštelpas. Visus šos gadus vēsturiskā celtne pamazām tiek atjaunota, piesaistot ziedojumus un projektus. Pašlaik Cesvaines pils piedalās kultūras mantojuma atjaunošanas projektā, kas par vairāk nekā miljonu eiro ļauj atjaunot pils jumtu.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izskata scenāriju par Tetera nama dalīšanu divās daļās, “Stūra mājas” daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
