Dienas ziņas

Katru svētdienu svinēt kā Lieldienas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ķempju baznīcā atjaunotas senas logu vitrāžas

Ķempju baznīcā atjaunotas 135 gadus senas logu vitrāžas

Līgatnes novada Ķempjos pēc restaurācijas atklātas 135 gadus senās Ķempju baznīcas logu vitrāžas. Tās ir vienas no retajām baznīcu vitrāžām, kurās attēloti dzimtu ģerboņi. Laika gaitā to fragmenti bija sākuši izbirt, bet vitrāžu apakšējā daļa bija zudusi pilnībā.

Ķempju baznīcā notika svētbrīdis par godu atjaunotajām logu vitrāžām. Tās ir kā liecība par baznīcas tapšanā iesaistītajām Volfu un Mellinu dzimtām.

Ideja vitrāžas atjaunot radās 2005.gadā, brīdī, kas noslēdzās ērģeļu restaurācija. Ķempju baznīcas atjaunošanas projektus vada un iniciē Ilze Kūle. Viņa stāsta – kad ērģeles bija atjaunotas, ieskatījusies altāra daļas logu vitrāžās un sapratusi, ka tās saglabāt ir nākamais darāmais darbs baznīcā, jo ar katru brīdi nelielo stikla fragmentu skaits logos sarūk. Abu logu apakšējās daļas laika gaitā bija zaudētas pavisam, to vietā bija parasti stikli.

“Bija ļoti, ļoti maz saglabājušās fotogrāfijas, kas parāda tieši to vitrāžu apakšējo daļu, lai mēs saprastu, kas tad mums tur tieši jādara. Un tad es nejauši sāku šķirstīt arī sava vectētiņa albumu, un izrādās, ka tieši viņa iesvētību bilde bija tā, kura bija visnoderīgākā, pēc tā arī tapa zīmējums,” stāsta Kūle.

“Protams, vietējie cilvēki arī mums palīdzēja, viņi arī atjaunoja paši tos rāmjus vitrāžām. Tie ir visi no jauna taisīti, līdz ar to, tagad ir nopietni, no ozola izgatavoti rāmji. Tie var atkal kalpot ilgus gadus,” stāsta Ķempju evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Gints Kažemaks.

Logu vitrāžu restaurāciju veica viens cilvēks – Aigars Roziņš. Darba process bija salīdzinoši ilgs, jo bija jāsameklē atbilstošie toņi. Vitrāžu restaurācijas laikā ar rokām notīrīti un trīs slāņos pārkrāsoti visi mazie stikliņi, kas viedo vitrāžas un atjaunoti to savienojumi.

Vitrāžu atjaunošanas laikā sadarbībā ar Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, kur restaurators Aigars Roziņš jauniešiem mācīja strādāt ar stiklu, tapuši arī papildinājumi pārējo logu augšdaļai, tie pielāgoti negotiskajam baznīcas stilam. Baznīca celta 1882.gadā, un gadu pēc tam logos ieliktas arī vitrāžas.

“Vienā logā ir Volfu dzimtas ģerbonis un otrā ir tā brīža dzimtas saimnieka, ja tā var teikt, sievas Annas Karolīnes Mellinas ģerbonis. Divu dzimtu ģerboņi, abu dzimtu, kas ir dzīvojošas blakus Jaunķempju muižā. Cik esmu šobrīd noskaidrojis, krāšņas vitrāžas ir vairākās Latvijas baznīcas, bet ģerboņus tur redz diezgan maz,” stāsta Kūle.

Vitrāžu atjaunošanai bija nepieciešami 10 tūkstoši eiro. Sākotnēji atbalsts gūts arī no Valsts kultūrkapitāla fonda, tā nodrošināta aptuveni trešdaļa no visa nepieciešamā finansējuma. Atlikušo summu izdevies savākt draudzei un piesaistīt projektu konkursā.

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti