Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.
Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados.
Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Latvijas paviljonu “Together and Apart” veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.
“Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,” stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.
Latvijas valsts savā 100 gadu pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākas fundamentālas politisku un ekonomisku režīmu maiņas, kas efektīvi izmantojušas dzīvokļus kā sabiedrības pārveidošanas instrumentu. Ekspozīcija iepazīstinās ar šiem vēsturiskajiem pagrieziena punktiem, kā arī nozīmīgiem mūsdienu procesiem, kas pieprasa arhitektu līdzdalību un ir aktuāli visā pasaulē.
“Mūsu nolūks ir aktualizēt jautājumu par to, kā dzīvot līdzās aizvien sarežģītākā mūsdienu sabiedrībā un kā daudzdzīvokļu ēku arhitektūra to var nodrošināt. Ekspozīcija analizē daudzdzīvokļu namu ne tikai kā arhitektonisku, bet arī politisku, ekonomisku un ekoloģisku projektu,” skaidro līdzkuratore Evelīna Ozola.
Ekspozīcijā izvirzītas četras apakštēmas: “Distance” (“Attālums”) pēta, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūra pielāgojas demogrāfiskām pārmaiņām; “Promise” (“Solījums”) aplūko daudzdzīvokļu namu kā politisku projektu un ekonomisku objektu; “Warmth” (“Siltums”) atklāj saiknes starp enerģijas patēriņu, ģeopolitku un kolektīvu rīcību; “Self” (“Pats”) pievēršas personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām ar kopienu un kopīpašumu. Šos jautājumus atspoguļos konceptuāli lielmēroga maketi, vēsturiski arhīvu materiāli un Reiņa Hofmaņa veidota fotogrāfiju sērija, kas ilustrē daudzdzīvokļu namu daudzveidību mūsdienu Latvijā.
“Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, taču šogad dalība tajā būs īpaša, jo radošajai komandai ir izdevies ekspozīcijā savīt daudzdzīvokļu namu arhitektūras ietekmi ar Latvijas simt gados uzkrāto pieredzi. Mani īpaši uzrunā veidotāju analītiskā pieeja un radītais stāsts par trīs vēsturisku nogriežņu atšķirīgām un kopīgām iezīmēm dzīvošanas kultūrā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Latvijas paviljonu papildinās grāmata angļu valodā “Together and Apart”, kas aptvers paplašinātu izstādes materiālu klāstu, kā arī vairākas esejas. Tās rakstījuši atzīti autori, tostarp slavenais vācu filozofs Pēters Sloterdaiks, arhitektūras teorētiķis Roberts Aleksandrs Gornijs, ekonomists Pēteris Strautiņš, politologs Ivars Ījabs, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un citi. Savukārt rudenī izstādes kuratori plāno izdot grāmatu “Daudzdzīvokļu nams: kopā un atsevišķi” latviešu valodā, kas daudzdzīvokļu apbūves fenomenu skaidros, velkot paralēles starp arhitektūru un nozīmīgiem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem procesiem.
