Sadaļas Sadaļas
100 g kultūras
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Toms Treibergs
Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš, šķiet, pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas tīmeklī. Krājums “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” ir jau pavisam cita veida pietura, kurā patiešām atsēsties un atveldzēties, nevis piepeši atrast savu galvu tuvīnajā lupīnu krūmājā, nevis sev starp pleciem.
Fotogrāfa Jāņa Deinata 60 gadu jubilejas notikums bildēs “Blaknes”, kuras viņš pats nosaucis par “noformējumu”, ar iepriekšēju pieteikšanos aplūkojama Fon Stricka villā, Aristīda Briāna ielā. Es pieļauju, ka pēc jūsu vizītes šajā jubilejas noformējumā diskusijas nebūs bezjēdzīgas. Jo tas, kas ir skumīgs, pēc brīža var izrādīties jautrs; un otrādi.
Viens no ilggadīgākajiem radošajiem tandēmiem vizuālajā mākslā - Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns – no šīs piektdienas iekaros Mākslas staciju “Dubulti”. Izstādē “Tūlīt” mākslinieki atspoguļos dažādus prāta stāvokļus, piedāvājot precīzas formas, kas tos ilustrē.
Nupat aizvadīto pašvaldību vēlēšanu kontekstā iesaku Nacionālā Kino centra vietnē filmas.lv noskatīties Voldemāra Pūces 1968. gadā uzņemto drāmu “Mērnieku laiki”. Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāns ir mūsu literatūras vēstures stūrakmens, tas jau nu būtu stāstīts gan bērnu dienās, gan tur un še atgādināts arī katra latviešu cilvēka tālākās izglītības gaitās.
Kultūras akadēmijas studenti iepazīstina ar saviem sasniegumiem konferencē «ZinātMāksla»
20. un 21. maijā tiešsaistē norisināsies ikgadējā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) konference “ZinātMāksla”. Protams, pandēmijas laiks ir apgrūtinājis pētniecības procesu, taču studējošie iemanījušies strādāt arī šajos apstākļos un konference tam kalpo par apliecinājumu. LKA prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe atzīmē, ka tematu ierobežojumi netika noteikti, tomēr, ja meklējam pēc kā kopīga – vairumā pētījumu tiek iezīmēts, kā ar izvēlēto tematu saistītā problēmātika mainījusies pandēmijas laikā.  
Broņislavas Martuževas kliedziens Imanta Kalniņa dziesmā «Rakstu rakstus»
Imanta Kalniņa dziesma "Rakstu rakstus", kuras teksta autore ir dzejniece Broņislava Martuževa, veltīta mūsu tautai vissāpīgākajam laikam 20. gadsimta vēsturē – postošajam karam un tā sekām. Pati dzejniece karā zaudēja brāli un tikai mūža nogalē uzzināja, ka tas kritis jau kara sākumā.
Kongresu nams kā koncertzāles vieta: atzīstama, bet pastāv bažas, vai neciestu parks
Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo atrašanās vietu izpēte sasniegusi fināla posmu – Latvijas Arhitektu savienība padziļināti pētīs sešas novietnes. Viena no tām ir Kongresu nams. Tas sarakstā tika iekļauts pēc Rīgas domes aicinājuma. Eksperti norāda, ka tā ir atzīstama vieta, tomēr pastāv arī bažas, vai, būvējot koncertzāli, necietīs arī blakus esošais parks. Profesionāļi atzīst, ka priekšā gaidāms nopietns izvērtēšanas process.
Četras grāmatas un izrāde. Ko nepalaist garām šonedēļ?
Latvijas sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas locekle, LTV raidījumu “Kultūrdeva” un “Kultūrdobe” vadītāja Henrieta Verhoustinska pavasarī katru brīvo brīdi cenšas pavadīt ārā, saulē, un tur – starp ziediem un salapojušajiem kokiem – viņa lasa grāmatas un iegrimst izrādē.
Mani joprojām nebeidz sajūsmināt Rīga. Saruna ar mākslinieci Alisi Mediņu
"Mani joprojām nebeidz sajūsmināt Rīga," atzīst skatītāju iemīļotā gleznotāja Alise Mediņa. Viņai jau ir daudz Rīgai veltītu darbu, un nu tiem piepulcēsies paši jaunākie, radīti pēdējā pusgada laikā. Rīga tajos šoreiz redzama rāmāka un klusāka nekā līdzšinējos viņas darbos, taču krāsu nianses un noskaņu gradācijas kopumā ir ļoti daudzveidīgas un izteiksmīgas.
Mākslas cenzūra soctīklos – vai kailums vienmēr ir pornogrāfija? Saruna ar kuratori Evitu Gozi
“Instagram” algoritmi mūsdienās nosaka, kādām fotogrāfijām būt pieejamām un kam palikt neredzamam plašākam sabiedrības lokam, tas ietekmē arī mākslas fotogrāfiju. Māksliniece un kuratore Evita Goze ir pārliecināta, ka nav vienkārši izvērtēt, kas ir un kas nav rādāms. Mūsdienu fotogrāfija viņas ieskatā ir salīdzinoši nevainīga, to ietekmē digitālā vide, kur jebkurš kailums tiek novienādots ar seksu vai pornogrāfiju un nav publiski rādāms.
Īsā formāta kino Meka. Oberhauzenes īsfilmu kinofestivāla norises latviešu vērtējumā
Oberhauzenes īsfilmu kinofestivāls ir senākais un nozīmīgākais īsfilmu festivāls pasaulē, kas ir kā Meka īsā formāta kino veidotājiem. Ik gadu tur satiekas inovatīva, eksperimentāla un pārsteidzoša kino veidotāji, kā arī kino profesionāļi, kurus interesē dažādu kino formu attīstība, un to iespējamie nākotnes scenāriji. Savos iespaidos par šī festivāla norisi dalās īsfilmu kuratore Anna Zača un "Kino Rakstu" līdzredaktore Elīna Reitere, kura darbojās festivāla FIPRESCI žūrijā.
Būt godīgam pret to, ko dari. Saruna ar diriģentu Andri Pogu
"Nekad to neesmu verbāli formulējis, bet laikam pirmais, ko varētu likt priekšplānā un ko no visas sirds cenšos īstenot – būt godīgam pret to, ko daru. Būt godīgam pret to, ko izpildu un nekādā ziņā neizlikties mūzikā," – tā, vaicāts par savu mūziķa kredo, prāto diriģents Andris Poga, kurš Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā 14. maija vakarā aizvadīja savu pēdējo koncertu. Priekšā – jauns darba cēliens un jauni pienākumi: no nākamās sezonas Poga būs Stavangeres simfoniskā orķestra šefs. Sarunā ar LR3 "Klasika" direktori Gundu Vaivodi – par saknēm, astoņiem gadiem LNSO, jaunajiem laikiem Stavangerē un arī par šodienu.
Tapt pasaulē, kas pārpildīta ar lietām. Sarunājas Dizaina balvas žūrijas pārstāvji
Pēc divu gadu pārtraukuma atkal ir iespēja piedzīvot vienu no nozīmīgākajiem Latvijas dizaina industrijas notikumiem – Latvijas dizaina gada balvu. Tas ir nacionālas nozīmes apbalvojums, kas fiksē aktuālo situāciju Latvijas dizainā, sniedz vērtējumu dizaineru darbam, kā arī izglīto un informē sabiedrību par dizaina daudzveidīgo dabu un piedāvātajām iespējām. Balvas rezultāti būs zināmi 28. maijā, savukārt 26. maijā balvas organizatori visus dizaina interesentus aicina uz konferenci "Prototips".
Rītdienas mantojums: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piecgade kopš atjaunotnes
2016. gada 4. maijā pēc vērienīgas rekonstrukcijas un restaurācijas durvis vēra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka. “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” bija pirmā izstāde pazemes līmenī izvietotajā Lielajā izstāžu zālē. Daudz brīnišķīgu izstāžu piedzīvots arī jaunajā Kupola zālē – tā arī viena no apmeklētāju iemīļotākajām telpām muzejā. Pagājušajā piecgadē kopumā aizvadītas vairāk kā 50 izstādēs, aptverta kā klasika, tā laikmetīgie procesi. Nerimstas darbs pie starptautiskiem projektiem ar Eiropu ziemeļos, rietumos un pat vēl tālāk. Darbam galu nesaskatīt arī LNMM restaurācijas darbnīcās – tur desmit restauratoriem jātur rūpe par patiesi ievērojamo muzeja kolekciju. LNMM speciālisti un mākslinieki ilgojas sagatavotās izstādes parādīt ikvienam interesentam. 
Muzeju nakts ceļvedis – brīvā dabā un tiešsaistē
Maijs tiek uzskatīts par muzeju mēnesi, jo kopš 1977. gada 18. maijā atzīmējam Starptautisko muzeju dienu. 15. maijā norisināsies Muzeju nakts, kuras mērķis ir pulcēt tos, kas ikdienā uz muzejiem nedodas. Šogad pasākumu vadmotīvs ir – robežas. Organizatori norises ieplānojuši lielākoties brīvā dabā, ļaujot iepazīt, piemēram, Dzegužkalna literātus un mūziķus, jūgendstila apslēptos dārgumus, Sarkandaugavas vēsturi, kā arī Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa radošo pasauli. Ar pilnu Muzeju nakts programmu iespējams iepazīties Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.
Pirmais koncerts atjaunotajā koncertdārzā «Pūt, vējiņi!» varētu notikt nākamā gada maijā
Maija vidū Liepājā spāru svētkus piedzīvoja topošais koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, kas atrodas Jūrmalas parkā. Pirmais koncerts tur varētu notikt nākamā gada maijā, bet jau šovasar ikviens varēs aplūkot leģendārās koncertestrādes “Pūt, vējiņi” pārbūves vizuālās aprises. Ir nojaukti agrāk estrādi aptverošie žogi un barjeras, kas ļaus iekļaut koncertrdārzu kopējā Jūrmalas parka teritorijā un sasaistīt ar pludmales zonu.
Daugavpilī ierīko Muzikālo skvēru
Daugavpils jaunās atpūtas un pastaigu vietas centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētas vidē. Tas ir simboliski, jo skvērs atrodas tieši iepretī Daugavpils mūzikas vidusskolai. Šajā skvērā brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļaus gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās dažādākajās izpausmēs.
Koncertzāles vietas sāga: KM «atvilktnē» pusgadu nogulējis atzinums par Centrālkomitejas ēkas vērtību
Veselu pusgadu nepubliskots kādā Kultūras ministrijas atvilktnē nogulējis arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) labprāt redzētu slejamies Nacionālo koncertzāli. Tajā teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure.
Rīgas pieminekļu aģentūras jaunā direktora prioritātes: pieminekļu popularizēšana un finansējuma piesaiste
Rīgas dome lēmusi Rīgas pieminekļu aģentūras direktora amatā iecelt bijušo Latvijas Okupācijas muzeja direktoru Gunāru Nāgelu. Stājoties amatā, īpašu uzsvaru viņš liek uz papildu finansējuma piesaisti, kā arī sabiedrības informēšanu par mūsu kultūras mantojumu – pieminekļiem. Dienaskārtībā arī jautājums par Rīgas Lielo kapu koncepcijas izstrādāšanu sadarbībā arī ar apkaimes iedzīvotājiem.  
Galerijas

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt