Vēlas veidot spēlfilmu par pirmajiem Dziesmu svētkiem
Tiek attīstīta ideja par spēlfilmas veidošanu par pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873. gadā. Pirmizrāde iecerēta 2023. gadā kā veltījums šīs tradīcijas 150. gadskārtai, un šobrīd tiek gatavots projekta pieteikums Nacionālā kino centra konkursā. Ideju atbalsta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskā padome, medijus informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Cilvēki cer, ka dziesmu svētki atkal satuvinās igauņus. Saruna ar Igaunijas Dziesmu un deju svētku pārstāvi Stenu Veidebaumu
Igaunijas galvaspilsētu Tallinu šajā nedēļas nogalē pārņēmuši Vispārējie dziesmu un deju svētki. Igauņi jau šogad atzīmē šīs tradīcijas 150. jubileju, un, līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā daudzi uzskata, ka tieši pie viņiem svētki ir vislielākie. Dalībnieku skaits patiešām ir iespaidīgs – 45 tūkstoši. Par kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas dziesmu svētkos, par sašķeltas sabiedrības vienošanu, biļešu ārprātu un plastmasas traukiem intervijā stāsta ilggadējais Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda komunikācijas menedžeris Stens Veidebaums (Sten Weidebaum). Saruna notika Igaunijas Dziesmu svētku dzimšanas vietā Tartu, kur pirms divām nedēļām ieskandināja svētku 150. jubileju.
FOTO: Deju lieluzvedums Igaunijas Dziesmu un deju svētkos
5.jūlijā “Kalev” centrālajā stadionā Tallinā izrādīts Igaunijas Deju svētku lieluzvedums. Deju uzvedumā igauņu deju kolektīvi izdejo dejas vairākos tematiskajos lokos: “Pļavas”, “Krasts”, “Mežs”, “Purvāji”, “Lauki”. Uzveduma idejas autore un virsvadītāja ir horeogrāfe Vaike Rajaste.
Liepājā aizvadīti Kurzemes Dziesmu svētki
Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepāju pieskandināja Kurzemes Dziesmu svētki ar nosaukumu “Es esmu dzīvība”, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku. Ar šo pasākumu noslēdzās Latvijas simtgades pasākumu kopums “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100”. Dziesmu svētkos izskanējušās melodijas veidoja vienotu stāstījumu par dažādiem laika posmiem mūsu valsts vēsturē.
Ar 4000 km garu lāpas ceļojumu aizsākas Igaunijas dziesmu svētku 150. gadadiena
Dziesmu un deju svētki ir iespēja vienot mūsu sašķelto sabiedrību – tā saka svētku rīkotāji Igaunijā, kur Dziesmu svētku 150. gadadienu atzīmē jau šogad, četrus gadus agrāk nekā Latvijā. Tieši pirms Jāņiem ar lielu vērienu dziesmu svētkus ieskandināja to dzimšanas vietā – Igaunijas izglītības šūpulī Tartu.
Koru un pūtēju orķestru svētki Balvos stiprina kopdziedāšanas tradīciju reģionos
Tas ir viens no valstī nozīmīgākajiem pieturas punktiem ceļā starp iepriekšējiem un vēl tikai gaidāmajiem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem – tā profesionāļi vērtē Balvos notikušo koru un pūtēju orķestru koncertu. Koncerts kopā pulcēja teju 2000 dalībnieku no visas Latvijas ar mērķi stiprināt kopdziedāšanas tradīciju ne tikai lielo svētku laikā galvaspilsētā, bet arī reģionos.       
Par Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju ievēlēts Mārtiņš Klišāns
Ceturtdien, 2019. gada 30. maijā, plkst. 10.00 Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (Rīgā, Pils laukumā 4) notika jaunievēlētās Dziesmu un deju svētku padomes pirmā sēde, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Jaunā padome par priekšsēdētāju ievēlēja kora mūzikas pārstāvi Mārtiņu Klišānu. Savukārt kā padomes priekšsēdētāja vietniece ievēlēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.