Kultūra / Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – vakar izsoles kārtībā piešķīruši licences septiņiem vieglā alkohola tirgotājiem.
XVI Deju svētku radošās grupas kārtējā sapulcē režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs tikās ar deju virsvadītājiem un horeogrāfiem, lai uz papīra uzzīmētu deju lieluzveduma “Māras zeme” rakstus.
Parīzes latviešu koris "Latve" reizi nedēļā uz pāris stundām tiekas mēģinājumos Latvijas vēstniecības telpās Parīzē. 2000. gadā dibinātais koris, kas darbību atsācis 2013. gadā, pie nosaukuma ticis aizpērn un šobrīd nopietni gatavojas Dziesmu svētkiem. Kori veido latviešu dāmas un franču kungi, kuri ļoti mīl Latviju.
Lielais tūkstoš balsu kopkoris Mežaparka estrādē ir unikāla parādība, ar kuru mūsdienās Latvija īpašu lepojas. Tiesa, kopdziedāšanas tradīcija nav radusies pie mums, taču "transformējoties caur latviešu tautas mūziku, tā ir kļuvusi par latvisku tautas daļu, latviešu kultūras sublimāciju,” uzskata diriģents Ivars Cinkuss.
Everita un Uldis Šteinbergi deju svētkiem gatavojas kopā ar Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dārta”. Tagad, svētku gadā, Everita mēģinājumos atgriezusies tikai pusotru mēnesi pēc meitiņas piedzimšanas. “Tā jau ir kā atkarība,” smej Everita.
Lai ikviens varētu apgūt dziedātprasmi viegli, mūsdienīgi un ar prieku, Latvijā radīts unikāls tehnoloģiju risinājums – balss spēle "DzieDot". Jaunā spēle ļaus ne tikai iemācīties dziedāt latviešu tautasdziesmas četrbalsīgi, bet arī piedalīties Latvijā lielākā virtuālā kopkora tapšanā, ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Mežaparka skatuves XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sadziedāšanās naktī.
Četri deju kolektīvi, kas jau piedalījušies Dziesmu un deju svētku skatē, ir atskaitīti un diskvalificēti dejotāju vecuma ierobežojumu dēļ. Jaunieši bijuši jaunāki par 16 gadiem, kas ir pretēji skates nolikumā teiktajam.
Mūžībā devies horeogrāfs, Dziesmu un deju svētku goda virsvadītājs Ojārs Grasis - mākslinieks ar savu spilgto personību un horeogrāfijām ir ierakstījis nozīmīgu lappusi latviešu skatuviskās dejas vēsturē, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Skolās sarūk kordziedāšanas tradīcijas, bažījas jauniešu kora "Skan" diriģente Irēna Zelča.
Senioru jauktā kora "Atvasara" dalībniekiem iknedēļas mēģinājums Krustpils Kultūras namā ir iespēja svinēt dzīvi arī dzīves atvasarā.
Tuvojoties svētkiem, visā valstī ir sākušās koru skates. Tās gan notiek ne tikai Latvijā. Par vietu Dziesmu svētku estrādē cīnās arī ārzemēs dzīvojošo latviešu kori.
Dziesmu svētkiem gatavojas arī divi nelatviešu ārvalstu kori – Tartu Universitātes kamerkoris un koris "Gaisma" Japānā. Igauņu dziedātāji un japāņu diriģents stāsta par savu motivāciju apgūt latviešu kordziesmas, mācīties latviešu valodu un mērot ceļu uz Latviju.
Diasporas kolektīvu skaits kopš iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem dubultojies. Dziesmu un deju svētku nedēļā uz Latviju pošas doties 59 mākslinieciskās kopas no Eiropas – kori, deju kolektīvi, teātri, folkloras kopas. Šobrīd diasporas kolektīviem ir atbildīgs brīdis, jo līdz 15. aprīlim koriem ir jāiesūta materiāli videoskatēm.
Mums ir unikāls diriģents, viņam ir tāda harisma kā nevienam – tā par savu diriģentu Andri Muižnieku saka Siguldas absolventu orķestra mūziķi. Viņi divas reizes nedēļā tiekas mēģinājumos, godājot Muižnieku par skolotāju ar lielo burtu. Pašlaik notiek aktīva gatavošanas vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem.
Luksemburgas latviešu koris "Meluzīna" mēģinājumos aktīvi gatavojas vasarā gaidāmo Dziesmu svētku videoskatēm. Pēc mēģinājuma tiek pārrunāta arī gatavošanās filmēšanai.
Līdz 30. aprīlim aicina pieteikties brīvprātīgos palīgus XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei un šīs vasaras lielajam notikumam Dziesmu un deju svētkiem aizvien biežāk tiek pieminēts tautastērpa jēdziens. Līdz svētku ieskaņai palikuši vien daži mēneši, un Gunta Nagle piedāvā ielūkoties pieredzē, realizējot savu sapni – tikt pie dzimtā Kārsavas novada tautastērpa. Noslēdzošajā stāstā topošajam tautastērpam tiek meklētas rotas un citi elementi, kā arī apzināts, ar ko vēl jārēķinās darinot savu tautastērpu.
Folkloras kopām atšķirībā no koriem un deju kolektīviem iesaka ietērpties dažādos tautastērpos, parādot savu piederību ne tikai konkrētam reģionam, bet arī konkrētai vietai. Arī Daugavpils novada folkloras kopā “Dyrbyni”, kurā šobrīd spēlēju kokli, tautastērpi viens no otra atšķiras.
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei un XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, aizvien aktuālāks kļūst tautastērpu darināšanas jautājums. Līdz svētku ieskaņai palikuši vien daži mēneši. Vai šādā īsā laika posmā iespējams īstenot sen lolotu sapni – tikt pie sava dzimtā novada tautastērpa? Šorīt Guntas Nagles stāsts par to, ar ko sākt, meklējot savu tautastērpu, un kādu izvēlēties – arheoloģisko vai etnogrāfisko tērpu.
Daļu Dziesmu un deju svētku biļešu vajadzētu paredzēt svētku dalībniekiem un viņu tuviniekiem, uzskata kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Jaunākie
Populārākie
Interesanti