Kultūra / Dziesmu un deju svētki
Diriģenti: Lielajā estrādē jābūt atbildīgam pret dziedātājiem un skaņdarbu
Lielais tūkstoš balsu kopkoris Mežaparka estrādē ir unikāla parādība, ar kuru mūsdienās Latvija īpašu lepojas. Tiesa, kopdziedāšanas tradīcija nav radusies pie mums, taču "transformējoties caur latviešu tautas mūziku, tā ir kļuvusi par latvisku tautas daļu, latviešu kultūras sublimāciju,” uzskata diriģents Ivars Cinkuss.
Dziedātprasmi var apgūt ikviens – radīta unikāla balss spēle «DzieDot»
Lai ikviens varētu apgūt dziedātprasmi viegli, mūsdienīgi un ar prieku, Latvijā radīts unikāls tehnoloģiju risinājums – balss spēle "DzieDot". Jaunā spēle ļaus ne tikai iemācīties dziedāt latviešu tautasdziesmas četrbalsīgi, bet arī piedalīties Latvijā lielākā virtuālā kopkora tapšanā, ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Mežaparka skatuves XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sadziedāšanās naktī.
Uz Dziesmu svētkiem pošas arī nelatviešu kori no Tartu un Japānas
Dziesmu svētkiem gatavojas arī divi nelatviešu ārvalstu kori – Tartu Universitātes kamerkoris un koris "Gaisma" Japānā. Igauņu dziedātāji un japāņu diriģents stāsta par savu motivāciju apgūt latviešu kordziesmas, mācīties latviešu valodu un mērot ceļu uz Latviju.
Ārzemju latvieši Dziesmu svētku gadā dzied un dejo ar dubultu sparu
Diasporas kolektīvu skaits kopš iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem dubultojies. Dziesmu un deju svētku nedēļā uz Latviju pošas doties 59 mākslinieciskās kopas no Eiropas – kori, deju kolektīvi, teātri, folkloras kopas. Šobrīd diasporas kolektīviem ir atbildīgs brīdis, jo līdz 15. aprīlim koriem ir jāiesūta materiāli videoskatēm.
Siguldas absolventu orķestris. Jautra saruna ar savstarpēju apcelšanos
Mums ir unikāls diriģents, viņam ir tāda harisma kā nevienam – tā par savu diriģentu Andri Muižnieku saka Siguldas absolventu orķestra mūziķi. Viņi divas reizes nedēļā tiekas mēģinājumos, godājot Muižnieku par skolotāju ar lielo burtu. Pašlaik notiek aktīva gatavošanas vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem.
Gribu savu tautastērpu. Rotu un citu tautastērpa elementu izvēle
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei un šīs vasaras lielajam notikumam Dziesmu un deju svētkiem aizvien biežāk tiek pieminēts tautastērpa jēdziens. Līdz svētku ieskaņai palikuši vien daži mēneši, un Gunta Nagle piedāvā ielūkoties pieredzē, realizējot savu sapni – tikt pie dzimtā Kārsavas novada tautastērpa. Noslēdzošajā stāstā topošajam tautastērpam tiek meklētas rotas un citi elementi, kā arī apzināts, ar ko vēl jārēķinās darinot savu tautastērpu.
Gribu savu tautastērpu. Pirmais lēmums - arheoloģisko vai etnogrāfisko tērpu
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei un XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, aizvien aktuālāks kļūst tautastērpu darināšanas jautājums. Līdz svētku ieskaņai palikuši vien daži mēneši. Vai šādā īsā laika posmā iespējams īstenot sen lolotu sapni – tikt pie sava dzimtā novada tautastērpa? Šorīt Guntas Nagles stāsts par to, ar ko sākt, meklējot savu tautastērpu, un kādu izvēlēties – arheoloģisko vai etnogrāfisko tērpu.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti