Kultūra / Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Papildināts 19:55
Privātie bezpilota lidaparāti jeb droni Dziesmu svētkos no 30.jūnija līdz 9.jūlijam būs jāatstāj mājās, jo pasākumos virs dalībnieku galvām tos lidināt nedrīkstēs. Par to informēja Valsts policija. Tas ir viens no jaunumiem, kas līdz ar tehnoloģiju attīstību kļuvis par aktuālu drošības jautājumu svētkos.
Mārtiņš Klišāns ir Dziesmu svētku grandiozā noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā” mākslinieciskais vadītājs. Bet viņš ir arī ģimenes cilvēks – vīrs un tētis, kuru neviens no šiem pienākumiem nav atbrīvojis uz Dziesmu svētku gatavošanas laiku.
Dziesmu un deju svētkos drošība ir viens no svarīgākajiem aspektiem, sarunā ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Labrīt” atzina Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Daudz skaistu kopābūšanas un mūzikas varas mirkļu dalībniekiem un klausītājiem dāvāja XIX Dziesmu svētki 1985. gadā, kad Latvijā atzīmēja arī Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubileju. Taču oficiāli nozīmīgais sarīkojums noritēja kā veltījums 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē māksliniece Katrīna Neiburga radījusi unikālu mākslas darbu – apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis mūsdienīgs videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām “Pūt, vējiņi”.
To, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālā tradīcija, padomju varas pakalpiņi centās aizmirst gan XVIII, gan arī XIX Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Taču dziedātāju un klausītāju enerģētiskais spēks bija tik liels, ka šajos tautas sapulcēšanās brīžos risinājās negaidīti un neapturami notikumi. Tā 1980. gadā, kad XVIII Dziesmu svētkiem tika piekabināta birka – 40. gadadiena kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā – par svarīgāku zīmi kļuva dziesmas "Gaismas pils” autora, latviešu mūzikas pamatlicēja profesora Jāzepa Vītola atraitnes Annijas Vītolas ierašanās uz koncertiem.
XVII Dziesmu svētkos kopkora koncertā izskanēja tikai 17 latviešu autoru dziesmas, taču pirmatskaņojumus piedzīvoja gan Paula un Petera "Manai dzimtenei", gan Kaminska un Ziedoņa "Mūžu mūžos būs dziesma". Kopā ar ārvalstu vieskolektīviem svētkos piedalījās 19 tūkstoši dziedātāju un dejotāju.
No 2018. gada 12. jūnija Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām.
Uz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā no Īrijas dosies pieci mākslinieciskie kolektīvi – deju kopas “Karbunkulis”, “Nemiers”, “Varavīksne” un divi jauktie kori – “ELVĒ” un jaunākais Dublinas kolektīvs, koris “LA’IR”. Tas un kopa “Nemiers” no Limerikas svētkos Rīgā piedalīsies pirmo reizi.
29. un 30.jūnijā Ķīpsalā Dziesmu un deju svētkus ieskandinās divi vērienīgi un atšķirīgi deju koncerti, kurus iestudējuši deju lieluzveduma “Māras zeme” veidotāji.
Divu nedēļas nogaļu laikā – no 2. jūnija līdz 10. jūnijam - ar dejām un dziesmām lustīgi aizvadīti Dziesmu un deju svētku vēstniecību atklāšanas pasākumi Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Liepājā un Venstpilī.
Latviešu zīmju izdejošana Dziesmu un deju svētkos ir ierasta lieta, un iepriekšējos Deju svētkos redzamie latvju zīmju danči tika veidoti Valda Celma uzraudzībā. Etnogrāfe Daina Kraukle uzsver, ka ir iespējams izdejot visas latvju zīmes, taču ne vienmēr tam pietiek telpas un vietas.
Gandrīz seši miljoni eiro – tik liela ir valsts dotācija Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem. No šīs summas teju trešā daļa sedz dalībnieku ēdināšanas izmaksas.
Laura Šmideberga ir folkloras kopas "Rēvele" dibinātāja un vadītāja, kā arī šobrīd dzied Igaunijas latviešu korī „Ziemeļu balsis". Tomēr viņa uzskata, ka tā pa īstam var izdziedāties dziedot tautas dziesmas.
Dziesmu svētku fanfaras XVI Dziesmu svētkus no iepriekšējiem šoreiz atdalīja jau pēc trīs gadiem ierasto piecu vietā: bija taču godam jāatzīmē šīs vēsturiskās tradīcijas simtgade.
Biļetes izpārdotas un dalībnieku skaits ierobežots, taču, kļūstot par daļu no virtuālā svētku kopkora, ikvienam joprojām ir unikāla iespēja nokļūt uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku skatuves.
Ja Dziesmu svētku pirmsākumos to rīkošanas gads tika pieskaņots imperatoru kronēšanas gadadienām vai vidzemnieku brīvlaišanai, tad 1970. gadā XV Vispārējie dziesmu un deju svētki tika sasaukti par godu dižā Vadoņa Vladimira Iļjiča Ļeņina simtgadei, un, protams, bija jāatzīmē arī Padomju Latvijas 30. gadskārta.
Patīkams pārsteigums lielajām ģimenēm – uz Dziesmu un deju svētku lielajiem koncertiem būs pieejamas vairāk nekā divtūkstoš brīvbiļetes ģimenēm, kurās aug vismaz pieci bērni. Šādu lēmumu pieņēmusi svētku biļešu komisija, atsaucoties uz Latvijas Goda ģimenes gada projekta rīkotāju lūgumu. Taču lielākais izaicinājums tagad būs visas lielās ģimenes apzināt, jo cik tādu Latvijā ir, precīzi neviens nezina.
Trešdien, 6.jūnijā, publiskajā tirdzniecībā tika nodotas 2083 biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem, apliecināja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
XIV Dziesmu svētkos tribīnē kopkora priekšā pirmoreiz kāpa trīs debitanti, kas vēlāk kļuva par kordiriģentiem-leģendām: Imants Kokars, Daumants Gailis un Imants Cepītis.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti