Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori: Kolektīviem jāvērtē sava varēšana
Vērienīgākais šī gada notikums mūzikā būs XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas jūlija sākumā Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku no visas Latvijas. Iepriekšējie Skolēnu dziesmu un deju svētki palikuši atmiņā ar bērnu ģībšanu noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā, kas raisīja jautājumus par dalībnieku pārslodzi un atklāja kļūdas krīzes menedžmentā. Tagad organizatori sola, ka nepatīkamā pieredze ņemta vērā.
Vecāki satraukti: pat 2 dejotāju slimība skates laikā var liegt kolektīvam dalību dziesmu un deju svētkos
Nākamo Skolēnu dziesmu un deju svētku kolektīvu atlases nolikuma nosacījums, ka pat divu dejotāju prombūtnes dēļ ir jāatsauc dalība skatē, vai vērtējumu anulēs, radījis mazo dejotāju vecāku satraukumu, jo tas būtībā nozīmēs, ka kolektīvs svētkos nepiedalīsies. Svētku rīkotāji stāsta, ka kolektīva vadītājiem šādā situācijā būs jānāk uz sarunām par iespēju piedalīties cita rajona skatē vai meklēt citus risinājumus, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Izdota 2018. gada Dziesmu un deju svētku grāmata ar DVD
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir laidis klajā 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem veltītu izdevumu ar noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” un deju lieluzveduma “Māras zeme” videoierakstiem DVD formātā, paziņojumā medijiem informē LNKC pārstāvji.
Deju nozare piedāvā idejas nākamo Dziesmu un deju svētku konkursu nolikumiem
Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares pārstāvji ceturtdien, 7. novembrī, darba grupu diskusijās debatēja par principiem un piedāvāja idejas 2023. gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma un koncerta veidošanai, paziņojumā medijiem informē Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji. Šajā diskusijā izstrādātos priekšlikumus un idejas LNKC izmantos par pamatu deju svētku lieluzveduma un koncerta konkursu nolikumu izstrādei, ko tālāk vērtēs Deju nozares padome un svētku Mākslinieciskā padome. Nolikumus plānots izstrādāt līdz 2019. gada beigām.
Vēlas veidot spēlfilmu par pirmajiem Dziesmu svētkiem
Tiek attīstīta ideja par spēlfilmas veidošanu par pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873. gadā. Pirmizrāde iecerēta 2023. gadā kā veltījums šīs tradīcijas 150. gadskārtai, un šobrīd tiek gatavots projekta pieteikums Nacionālā kino centra konkursā. Ideju atbalsta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskā padome, medijus informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Cilvēki cer, ka dziesmu svētki atkal satuvinās igauņus. Saruna ar Igaunijas Dziesmu un deju svētku pārstāvi Stenu Veidebaumu
Igaunijas galvaspilsētu Tallinu šajā nedēļas nogalē pārņēmuši Vispārējie dziesmu un deju svētki. Igauņi jau šogad atzīmē šīs tradīcijas 150. jubileju, un, līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā daudzi uzskata, ka tieši pie viņiem svētki ir vislielākie. Dalībnieku skaits patiešām ir iespaidīgs – 45 tūkstoši. Par kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas dziesmu svētkos, par sašķeltas sabiedrības vienošanu, biļešu ārprātu un plastmasas traukiem intervijā stāsta ilggadējais Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda komunikācijas menedžeris Stens Veidebaums (Sten Weidebaum). Saruna notika Igaunijas Dziesmu svētku dzimšanas vietā Tartu, kur pirms divām nedēļām ieskandināja svētku 150. jubileju.
FOTO: Deju lieluzvedums Igaunijas Dziesmu un deju svētkos
5.jūlijā “Kalev” centrālajā stadionā Tallinā izrādīts Igaunijas Deju svētku lieluzvedums. Deju uzvedumā igauņu deju kolektīvi izdejo dejas vairākos tematiskajos lokos: “Pļavas”, “Krasts”, “Mežs”, “Purvāji”, “Lauki”. Uzveduma idejas autore un virsvadītāja ir horeogrāfe Vaike Rajaste.