LSM turpina rakstu sēriju "Lasītprieka termometrs" kurā sabiedrībā zināmu ģimeņu pārstāvji dalās ar stāstiem par saviem lasīšanas paradumiem. Lai lasītprieka termometrs karst!
Rasa Bugavičute-Pēce un lasīšana fantāzijas muskuļa trenēšanai
Dramaturģes, rakstnieces, televīzijas un kino scenāriju autores Rasas Bugavičutes-Pēces ģimenē aug septiņus gadus veci dvīņi Rūdolfs un Sofija. "Tie mums ir vienreizīgi pirmklasnieki, bet jaunākā meita Sāra – pirmklasīga viengadniece," tā ģimeni raksturo mamma Rasa Bugavičute-Pēce, nepiemirstot pieminēt arī tēti, Liepājas teātra aktieri Sandi Pēci.
Dramaturģes darba ikdiena paģēr regulāru lasīšanu, tāpēc ģimene atzīst, ka lasīšana viņu ikdienā ir klātesoša un svarīga.
Rasas Bugavičutes-Pēces ģimenes lasītprieka temperatūra – 8 balles
"Lasītprieka rādītājs mūsu ģimenē noteikti nav nemainīgs, bet tieši šobrīd mēs esam pie stabila 8, jo dvīņiem ir ieslēgusies vēlme lasīt pašiem, bez īpaša uzmundrinājuma vai piespiešanās," stāsta Rasa Bugavičute-Pēce, kas atklāj arī kādu jauku ģimenes lasīšanas tradīciju. Kamēr tētis vakaros midzina jaunāko māsu, mamma tikmēr ierāpjas divstāvu gultā pie dvīņiem, kur visi kopā palasa kādu grāmatu.
Rasas Bugavičutes-Pēce ģimenes lasītprieka veicināšanas likums nr.1 – katram sava mīļākā grāmata
Lasiet kopā ar bērnu un iesūtiet savu grāmatas apskatu
Lasītprieks ir lipīgs, tāpēc vairojam to, lasot kopā! Izlasiet grāmatu kopā ar bērnu un pastāstiet par to LSM.lv, mēs publicēsim jūsu grāmatas apskatu.
Kas jādara?
1. Kopā ar bērnu jāizlasa jebkura grāmata;
2. Pēc grāmatas izlasīšanas jāparunājas un kopā jāatbild uz jautājumiem:
- Vai tu gribētu draudzēties ar grāmatas varoņiem? Vai tavā dzīvē ir līdzīgi gadījumi, kādi aprakstīti grāmatā? Vai tu grāmatas varoņa vai varoņu vietā būtu rīkojies līdzīgi?
- Kam tu ieteiktu šo grāmatu lasīt un kāpēc tieši šiem cilvēkiem?
- Ko tu gribētu pavaicāt grāmatas autoram?
3. No šīs sarunas lai top grāmatas apskats visdažādākajās formās – īss raksts, vēstule grāmatas autoram, sarunas pieraksts, dzejolis, zīmējums, “TikTok” video vai kas cits, kas ienāk prātā;
4. Atsūtiet izveidoto apskatu uz [email protected] kopā ar apskatītās grāmatas fotogrāfiju (vēlams, lai fotogrāfija būtu horizontāla). Ja esat ar mieru nelielai publicitātei, nofotografējieties kopā ar grāmatu, ko publicēsim portālā LSM.lv.
Jautāta pēc ieteikumiem lasītprieka veicināšanā, Rasa Bugavičute-Pēce uzsver, ka katram lasītprieks izpaužas citādāk un katram noteikti ir sava mīļākā grāmata, tāpat kā savi lasīšanas paradumi. "Es lasu daudz un regulāri, pati sevi motivēju caur platformu "Goodreads". Ja esmu tur pieķeksējusi, ka kaut ko lasu, man gribas tikt līdz punktam, ka par grāmatu varu ielikt vērtējumu un atsauksmi. Šobrīd arī esmu iekšēji ar sevi vienojusies, ka grāmata, kura mani neuzrunā un kurā nevaru "ielasīties", man nav pa visām varītēm jāizmoka līdz galam. Ja nav, tad nav, es ņemu un sāku lasīt nākamo, ar domu, ka pie iepriekšējās varbūt atgriezīšos citkārt. Pasaulē ir neprātīgi daudz literatūras, kas mani var uzrunāt, tāpēc nav jākavējas pie tās literatūras, kas mani neuzrunā. Man gan līdz šai saprašanai bija jānonāk, jo pret grāmatām jūtu dīvainu atbildību," atklāj Rasa Bugavičute-Pēce. Tētis Sandis ir iecienījis audiogrāmatas, kuras klausās, paralēli darot arī citus darbus.
Bērnu lasītprieku noteikti veicina ģimenes lielā bibliotēka. Rasa Bugavičute-Pēce stāsta: "Brīdī, kad viena grāmata ir pieveikta, jaunie cilvēki var vienkārši pieiet pie plaukta un izvēlēties, ko nu kurš lasīs katrs tālāk. Tas rada nepārtrauktību. Un viņu gadījumā noteikti palīdz tas, ka viņi paši var izvēlēties, ko lasīt, nevis klausīt maniem vai kāda cita ieteikumiem."
Rasas Bugavičutes-Pēces ģimenes grāmatu ieteikumi
Rasas Bugavičutes-Pēces izlasīto grāmatu kaudzīti nesen papildinājusi itāļu autores Andželas Naneti grāmata "Mans vectēvs bija ķiršu koks", par kuras izlasīšanu dramaturģei liels prieks, bet šobrīd tiek meklēta kopīga valoda ar Halgrīma Helgasona grāmatu "Sieviete 1000 grādos". Tikmēr bērni izvēlas lasīt ko nu kurais. "Sārai aktuālas ir grāmatiņas, kurās ir sīkumiem blīvi zīmējumi. Sofija nupat ir izlasījusi Lauras Jambuševas "Diena, kuru es pārvērtu", un, manuprāt, tas bija labs izrāviens Sofijas lasīšanas pieredzē, jo viņa parasti vairās no grāmatām un stāstiem, kuros kaut kas iet greizi un nepatīkami. Taču viņa nepadevās, un laikam jau pamazām cilvēkam ir tapis skaidrs, ka tikmēr, kamēr stāstam nav laimīgu beigu, tas vienkārši vēl nav beidzies. Paralēli viņa arī rūpīgi pēta un pamazām lasa Mihaela Endes "Bezgalīgā stāsta" jauno izdevumu, kam ir ārkārtīgi skaistas ilustrācijas. Rūdolfs šobrīd, man par lielu prieku, ir iekritis Dž. K. Roulingas Harija Potera pasaulē – "Filosofu akmens" ir jau pusē. Un šajā gadījumā jūtami strādā dažādu nezināmu vārdu apgūšana, kas man liekas milzīgs literatūras bonuss," tā par bērnu grāmatu izvēli un lasīšanas pieredzi komentē mamma Rasa Bugavičute-Pēce.
Rasas Bugavičutes-Pēces darbs ikdienā saistīts ar tekstiem, to radīšanu, un te vislabāk palīdz fantāzija, kas noteikti ir jātrenē kā jebkurš cits muskulis. Kā atzīst dramaturģe: "Lasīšana viennozīmīgi to palīdz darīt vislabāk."
Santa Remere un šokolādes traipi bērnības grāmatās
Allaž mainīgā Santa Remere nemainīgi paliek daļa no Latvijas kultūras dzīves un šobrīd ir interneta žurnāla "Satori" galvenā redaktore un Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja. Santas Remeres darba ikdiena ir tekstu pilna, un tādā vidē uzauguši arī abi Santas dēli, kas ir 8 un 12 gadus veci.
Santas Remeres ģimenes lasītprieka temperatūra – 7 balles
Raksturojot ģimenes lasītprieku, Santa Remere stāsta: "Principā mums visiem patīk lasīt, bet ir tik daudz visādu pienākumu, uzdevumu un lietu, kas novērš uzmanību, un ļauties lēnam lasīšanas plūdumam ir kļuvis kaut kas ekskluzīvs arī pieaugušajiem." Abiem dēliem lasīšana vakaros bieži izvēršas par dauzīšanos un ālēšanos divstāvu gultā. Taču, kā atzīst Santa Remere, arī tas pieskaitāms pie lasītprieka, jo smiekli, joki un jautrība visbiežāk sākas no grāmatā vai komiksā izlasītā.
Santas Remeres ģimenes grāmatu ieteikumi
"Man biežāk sanāk lasīt uzziņu literatūru vai esejas – grāmatas, ko mākslinieki ir sarakstījuši par mākslu un idejām, kas caurstrāvo viņu darbus. Man pie spilvena šobrīd stāv rakstu krājums "Translation. Documents of contemporary art", un tur ir Žana Ženē, Žaka Deridā, Bellas Huksas, Adrianas Ričas u.c. teksti," tā Santa Remere par nesen izlasīto, pieminot arī žurnālu "The New Yorker", kur publicētais bieži rosina domāt vēl ilgi pēc izlasīšanas.
Santa Remere labprāt dalās arī ar bērnu lasīšanas piedzīvojumiem: "Lielākais bērns nupat izlasīja manu bērnības grāmatu – Agneses Zaperes "Cīrulīši"; tās lappusēs vēl bija palikuši šokolādes nospiedumi no laika, kad es to lasīju. Mazākajam patīk "enciklopēdijas" – krāsainās uzziņu grāmatas par pasaules ģeogrāfiju, anatomiju, dažādiem aparātiem, un grāmatas, kuras viņš jau ir lasījis."
Gustavs Terzens un grāmatu kopā piedzīvošana
Gustavs Terzens, Latvijas Radio kultūras raidījuma "Kultūras rondo" un Latvijas Televīzijas raidījuma "Literatūre" vadītājs, divu bērnu tēvs un zemessargs, ar lepnumu stāsta, ka ģimene ir lasoša, turklāt lasīšana kā paradums ienācis un nostiprinājies dabiski. Abi Gustava Terzena bērni mācās ar mākslu saistītās skolās – meita Grieta mācās Jaņa Rozentāla mākslas skolas 1. kursā, viņai tūlīt būs 16, un dēls Fricis mācās Rīgas Doma kora skolā 4. klasē, tāpēc var apgalvot, ka lasīšana ir daļa bērnu izglītības.
Gustava Terzena ģimenes lasītprieka temperatūra – 9 balles
"Manā ģimenē lasītprieks mērāms ar 9 vai pat visām 10 ballēm. Ja runājam tikai par mani, tad darba dēļ tas reizēm ir 11, bet tad es paskatos uz bērniem un to, cik daudz laika viņi pavada "Netflix" un citās lietās, un mēs nokrītam atpakaļ uz 9. Taču tā nav slikta lieta, jo nevar visu laiku tikai sēdēt un boksterēt. Jādara arī tās laikmetīgās lietas," tā par ģimenes lasītprieku stāsta Gustavs Terzens, kas atzīst – grāmatu mīlestība viņā izaugusi jau bērnībā.
"Kamēr tev ir interese, apziņa un spēja uztvert lasīto, grāmatas ir jāēd," tā par lasīšanu savulaik izteicies Gustava Terzena tēvs Arnis, kas pats ir ne vien žurnālists un publicists, bet arī rakstnieks. Literatūrai tuva arī mamma Dace Terzena, augstas raudzes žurnāliste un redaktore. "Es ļoti agri sāku lasīt nopietnas grāmatas, ja tā var teikt. Viktora Igo "Nožēlojamos" es izlasīju 8. klasē, bet Zentas Ērgles grāmatas, arī "Nezinītis uz Mēness" bija aptašķīts ar upeņu zapti, jo es ēdu zaptsmaizes un lasīju grāmatas," atmiņās dalās Gustavs Terzens.
Gustava Terzena ģimenes lasītprieka veicināšanas likums nr.1 – neuzspiest, bet ieinteresēt
Jautāts pēc padoma lasītprieka veicināšanā, kultūras žurnālists atgādina, cik svarīgi grāmatu ir vispirms piedzīvot, bet tikai pēc tam lasīt: "Viens no lasītprieka veicinātājiem – neuzspiest, bet ieinteresēt, un vislabāk to izdarīt ar sarunu. Raidījuma "Kultūras rondo" dēļ esmu spiest piedalīties dažādos pasākumos, izrādēs, izstādēs un notikumos, un es nereti ņemu bērnus līdzi. Mēs tikko bijām Rūdolfa Piņņa izstādē "Es dzīvoju krāsās", un par šo mākslinieku izstādes kuratore Dace Lamberga ir sarakstījusi arī grāmatu. Mēs ar manu jauno mākslinieci un foršo koristu bijām uz izstādi, tur dabūjām arī grāmatu, un meita tajā labprāt iedziļinās un lasa. Tā arī notiek tā ieinteresēšana – caur kopābūšanu un kopā piedzīvoto.
Nestrādā tas, ka pastumjam bērniem kādu grāmatu pretī un liekam to izlasīt. Vajag kaut ko kopā piedzīvot."
Gustava Terzena ģimenes grāmatu ieteikumi
"Ko es šobrīd lasu? Vieglāk būtu pateikt, ko es nelasu," ar smaidu stāsta Gustavs Terzens un atzīst, ka daudz nākas lasīt raidījuma "Literatūre" dēļ. Nupat izlasīta Rutas Štelmaheres skaistā dzeja, iepazīts arī Leonīds Breikšs, ko "Literatūres" vadītājs sauc par neatrisinātu vārdu latviešu literatūras vēsturē, bet tālāk plānā Jānis Klīdzējs un viņa "Cilvēka bērns". Tikmēr meitai Grietai uz galda stāv "Annas Kareņinas" vecais izdevums un Marka Aurēlija "Meditācijas", protams, arī mākslas vēstures un teorijas grāmatas, kas jāapgūst mācībās. Savukārt dēlam šobrīd ir atvērta grāmata "Puiku pasakas".
"Man mājās ir grāmatu plaukts, kuru es pats esmu projektējis un ar kuru pats ļoti lepojos, un tur man pēdējā laikā parādās visādi robi. Grieta atnāk mājās un bieži vien tur paņem ne tikai dzeju un beletristiku, bet arī vēstures grāmatas, publiskos intelektuāļus (Harari, Nasīms Talibs), arī no mana "Literatūres" raidījuma plaukta viņa šo to paņem. Tā nu grāmatu plauktā nav vairs kārtības, jo bērni bieži pienāk un kaut ko aizņemas, bet par to es ļoti priecājos," ģimenes lasīšanas paradumus raksturo Gustavs Terzens.
Sarunas noslēgumā Gustavs Terzens atzīmē un iesaka arī kādu grāmatu: "No savas puses vienmēr un visiem iesaku Marģera Zariņa "Viltoto Faustu", kas ir īstas valodas piruetes, dziļums un skaistums, būtībā deja ar valodu, kāda citkārt nav ne redzēta, ne dzirdēta."
