Kultūra / Kultūrtelpa
Vai zini, kāpēc Kurzemes lībiskā dialekta runātājus sauc par tāmniekiem?
Kurzemes lībiskā dialekta runātājus nereti sauc arī par tāmniekiem. Ļoti interesants un neparasts ir vārda iespējamais skaidrojums. Jānis Endzelīns raksta, ka tā sauc tos latviešus, kas dzīvo starp Dundagu, Talsiem, Kuldīgu un Ventspili, bet 17. un 18. gadsimtā tā sauca visus Rietumkurzemes latviešus.
Verīs i pīroksti jau pīktū diktatu latgalīšu rokstu volūdā i puorbaudi sovys zynuošonys
Pīgrīžūt viereibys sabīdreibys raksteit prasšonai latgalīšu rokstu volūdā, jau pīktū reizi Latvejis Radejis Latgolys studeja i Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv organizej pasauļa diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Itūgod diktatā aktrise Inga Misāne-Grasberga skaiteis fragmentu nu Ilzis Spergys vēļ napublicāta stuosta “Seiki kūceni zīdēja”.
VII pasaules diktāts latviešu valodā – oriģinālteksts salīdzināšanai
27. novembrī pulksten 12.05 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē tiešsaistē jau septīto reizi norisinājās pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, tulkotājs un Latvijas Rakstnieku savienības prozas un dzejas konsultants Aivars Eipurs. Šogad diktāts tika translēts arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Interesenti, kuri diktātu rakstīja tiešsaistē, kļūdu labojumu savā e-pastā saņems aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises, bet tie dalībnieki, kuri diktēto tekstu pierakstīja ar pildspalvu, savu veikumu var salīdzināt ar šo oriģināltekstu.
Arī pati diktātā bez kļūdām neiztiek. Saruna ar valodnieci Diti Liepu
27. novembrī pašmājās un citviet pasaulē tiešsaistē jau septīto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. “Tas ir ļoti jauks veids, kā vienot visus valodas lietotājus,” teic valodniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa. Viņa norāda, ka arī pati ik gadu raksta šo diktātu un bez kļūdām neiztiek. Valoda ir jākopj, jo tā attīstās, un dzimtās valodas prasmes var pilnveidot visu mūžu.
Kongresu nams kļuvis par reālāko Nacionālās koncertzāles vietu
Strauji noslēgumam tuvojas gadiem ieilgusī sāga, kur būvējama Nacionālā akustiskā koncertzāle. Plusiņu skaits strauji aug iepretim Kongresu nama vārdam, un, visticamāk, tieši šīs vietas piemērošanu Nacionālās akustiskās koncertzāles vajadzībām Kultūras ministrija ieteiks valdībai. Kongresu nams ir gan finansiāli izdevīgākā izvēle, gan politiski nesāpīgākais lēmums. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) gala izšķiršanos sola nākamā gada sākumā.
Dejas auto stāvlaukumā. Kā ārkārtējās situācijas laikā darbojas amatierkolektīvi?
Bērni deju mēģinājumu aizvada auto stāvlaukumā, bet pieaugušie – tikai pa trim pāriem vienlaikus. Šādi pagaidām rit amatierkolektīvu darbs pandēmijas un ārkārtas stāvokļa apstākļos. Vai viegli atrast piemērotas telpas mēģinājumiem, ievērojot noteiktos kvadrātmetrus un citus noteikumus, un kā kolektīvi pielāgojušies pašreizējai situācijai?
VNĪ: Stūra mājai tuvāko gadu laikā vajadzīga kapitāla pārbūve
Stūra mājai jeb Tetera namam Brīvības ielā 61 Rīgā rekomendēta kapitāla pārbūve tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, bez kuras nav iespējams uzsākt īpašuma ekspluatāciju, informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.
No airiem līdz koka satelītiem – Nacionālajā vēstures muzejā izstāde par koka vēsturi Latvijā
No desmitiem tūkstošu gadu veciem airiem līdz pat koka satelītiem. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunākajā izstādē ir demonstrēti daudzu gadsimtu laikā cilvēka radīti koka priekšmeti. Līdzsvara meklēšana starp koka patēriņu un rūpēm par ekoloģiju pirmo reizi aktualizējās jau pēc viduslaikiem, taču, kā norāda izstādes autori, – harmonija starp cilvēku un koku nekad tā arī nav valdījusi.
Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst organizēt svētku norises, kas veicina nekontrolētu pulcēšanos
Valdība otrdien, 23. novembrī, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, atļāva valsts un pašvaldību iestādēm īstenot tikai tādas svētku aktivitātes, kas neveicina cilvēku nekontrolētu pulcēšanos vai epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Līdz ar to ārkārtējās situācijas laikā līdz 2022. gada 11. janvārim ir liegti tādi publiski pasākumi kā uguņošana un salūts.
Latgaliešu rakstu valodas diktātā šogad skanēs fragments no vēl nepublicēta Ilzes Spergas stāsta
Sestdien, 27. novembrī, pievēršot uzmanību sabiedrības rakstītprasmei latgaliski, notiks jau piektais pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā. Tas skanēs radio raidījumā “Kolnasāta” sestdienas vakarā pulksten 18.15 Latvijas Radio 1 ēterā, kā arī video formātā būs skatāms sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv un sociālajos tīklos. Diktātu organizē biedrība “LgSC”, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Šī gada diktātā aktrise Inga Misāne-Grasberga lasīs fragmentu no Ilzes Spergas vēl nepublicētā stāsta “Seiki kūceni zīdēja”.
Arī nodokļu reformas ietekmētie grāmatu izdevēji, profesionālās organizācijas un publisko pasākumu rīkotāji var pieteikties atbalstam
Arī grāmatu izdevēji un profesionālās organizācijas, kā arī publisko pasākumu rīkotāji, kuri 2019., 2020. vai 2021. gadā notikušu pasākumu varēs apliecināt ar AKKA/LAA noslēgtu licences līguma kopiju par autoru darbu publisko izpildījumu, varēs pieteikties atbalstam saimnieciskās darbības veicējiem likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai par radošo personu nodarbināšanu, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
«Staro Rīga» gaismas objekti pārtop par pastaigu takām
Covid-19 pandēmijas dēļ jau otro gadu izpaliek novembrī ierastais un plašu apmeklētāju skaitu piesaistošais festivāls "Staro Rīga". Šogad gaismas objektus gan lemts izcelt ārpus noliktavām, kur tie līdz šim gaidīja festivāla atgriešanos. Iepriekšējos gados tapušie, taču neizstādītie darbi jau no 18. novembra iegūs jaunu veidolu un pārtaps par gaismas objektu pastaigu takām, kas būs skatāmas dažādas Rīgas apkaimēs.
Vai zini, kā atšķirt dialektu no izloksnes?
Latviešu valodā ir trīs dialekti – vidus, augšzemnieku un lībiskais. Dialekts ir teritoriāls valodas paveids, kuru veido radniecīgas izlokšņu grupas ar līdzīgām pārmaiņām skaņās, vārdu formās, teikumu uzbūvē un pašos vārdos. Arī izloksne ir teritoriālais valodas paveids, tomēr daudz mazākā apvidū. Latviešu valoda vēsturiski iedalīta 512 izloksnēs, tās sedz visu Latvijas teritoriju. Šīs izloksnes veidotas uz administratīvā iedalījuma pamata, kas bija spēkā pirms Otrā pasaules kara. 
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt